Garšaugi

Garšaugi ir dārzeņi, kas ļoti bagāti ar ēteriskām eļļām, tiem ir īpatnēja garša, aromāts.  Visos garšaugos ir daudz vitamīnu un mikroelementu. Tos vajadzētu lietot daudz un svaigā veidā, kamēr lapiņas un dzinumi spēcīgi smaržo un ir garšīgi.

Garšaugi ir dilles, pētersīļi, baziliks, dārza kreses, lapu sinepes, majorāns, pupu mētra, lapu kārveles, gurķu mētra, maurlociņi, estragons, timiāns, melisa, izops, piparmētras, lupstāji, un citi.

Garšaugi ēdienu padara neatkārtojamu un dod cilvēkam estētisku baudījumu. Latvijā ir pietiekami daudz „vietējo” garšaugu – gan savvaļas, gan kultūras, tāpēc dienvidu garšaugus lietot uzturā nemaz nav nepieciešams. Pēc makrobiotikas likumiem cilvēkam ir jāēd tas, kas aug ap viņu, jo tikai tā var uzņemt nepieciešamās minerālvielas tādās harmoniskās attiecībās, kāds ir paša cilvēka organisms.

Katram garšaugam ir sava īpatnējā garša un smarža, atšķirīgs bioķīmiskais sastāvs, taču visiem tiem ir arī virkne kopēju īpašību: augstais vitamīnu daudzums, ēteriskās eļļas, fitoncīdi, organiskās skābes, minerālvielas, miecvielas, rūgtvielas. Šīm vielām ir liela nozīme organisma fizioloģiskajos procesos, bez tām organisms nevar pastāvēt.
Garšaugiem ir liela ārstnieciska nozīme, tos lieto: gremošanas orgānu darbības traucējumu novēršanai, pret dažādiem iekaisumiem, arī nervu sistēmas stabilizēšanai. Tieši garšaugu nelietošana uzturā novedusi pie milzīga sāls patēriņa. Prasmīgi pievienojot garšaugus ēdienam, sāls nav nepieciešams, jo īpaši dārzeņiem. Sāls ir neorganisks savienojums, kas demineralizē dārzeņos esošos minerālsāļus, kā arī iet bojā vitamīni un citas vērtīgas vielas.
www.galantus.lv

Lai ēdiens rosinātu ēstgribu, liela nozīme ir garšaugiem un garšvielām, kas piešķir ēdienam patīkamu garšu, smaržu, veicina gremošanas sulu atdalīšanos kuņģī un pilnīgāku uztura izmantošanu. Garšaugi ir augu valsts produkts ar specifisku, noturīgu smaržu. Šie augi satur ēteriskās eļļas, glikozīdus un alkaloīdus, vitamīnus, fitoncīdus, minerālvielas, miecvielas un rūgtvielas. Pie garšvielām organisms jāpieradina pakāpeniski. Spēcīgākais aromāts un garša daudziem nav tīkama.

Garšaugus ieteicams lietot svaigus vai konservēt. Tos lieto arī ārstniecībā pret saaukstēšanos, kā sviedrēšanās līdzekļus, pie galvas un kaulu sāpēm, nervu sistēmas nomierināšanai, pret gremošanas trakta traucējumiem, aknu, žultspūšļa un nieru iekaisumu ārstēšanā, piena dziedzeru darbības traucējumu novēršanai.

Zivju ēdieniem noderīgs bazilika, salviju, majorāna, timiāna, melisas, pētersīļu, ķiploku un sīpolu maisījums, gaļas zupām lieto koriandra, ķimeņu, bazilika, pupumētras, pētersīļu maisījumu. Gaļas sautējumiem lieto majorāna, timiāna, ķimeņu, paprikas, ķiploku maisījumu. Dārzeņu ēdieniem lieto koriandra, ķimeņu, bazilika, pētersīļu, pupumētras, sīpolu maisījumu.
www.irlaiks.lv