Garlapu rasene (Drosera anglica)

Garlapu rasene (Drosera anglica) ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.

Raksturojums
Garlapu rasenei ir raksturīgas rozetē izvietotas lapas, kuras aug slīpi ārā no zemes (vai retāk — stāvus) sasniedzot 5—20 cm augstumu. Lapas plātne ir iegarena (aptuveni 1—4 cm garumā, 0,2—0,5 cm platumā). Lapas virspusei ir sarkanīga nokrāsa, un, kā tas ir raksturīgs rasenēm, tā ir klāta ar gariem sarkanīgiem dziedzermatiņiem, kuru galos ir lipīga šķidruma lāse (līdzīga rasas pilienam), kura tiek izmantota, lai ķertu kukaiņus. Lapas apakšpuse zaļa un kaila. Ap lapas kātu var būt pavedienveida pielapes. Augam ir vāja sakņu sistēma, kura sniedzas tikai dažus centimetrus zem zemes, un saknes galvenokārt veic ūdens absorbcijas funkciju.

Ziedēšanas periods ir jūnijā un jūlijā. Tad auga rozetes centrā var parādīties līdz pat diviem ziednešiem, kuru galotnē veidojas skraja ziedkopa ar sīkiem ziediem. Tiem ir 5 baltas vainaglapas un 5 zaļas kauslapas. Garlapu rasenes auglis ir gluda olveida pogaļa.

Līdzīga ir ieapaļā rasene (Drosera x obovata), kas ir apaļlapu rasenes (Drosera rotundifolia) un garlapu rasenes krustojums. Tai ir atšķirīgas formas lapas un salīdzinoši zemāks ziednesis.

Izplatība
Garlapu rasene ir viena no visizplatītākajām raseņu dzimtas pārstāvēm pasaulē. Augs ir galvenokārt izplatīts ziemeļu reģionos, bet ir sastopams arī vairāk uz dienvidiem, piemēram, Japānā, Eiropas dienvidos, Havaju salā Kauai un Kalifornijā. Havaju salās augošās garlapu rasenes ir mazākas nekā citur un tām nav ziemas miera perioda, bet tās var ziedēt cauru gadu.

Latvijā garlapu rasene ir sastopama visā teritorijā, bet salīdzinoši retāk nekā apaļlapu rasene. Tā ir sastopama dažāda lieluma purvos un purvainos ezeru krastos.
lv.wikipedia.org

Garlapu rasene - Drosera anglica Huds.

Garlapu rasene - angliski: great Sundew; vāciski: Langblättriger Sonnentau; zviedru: storsileshår; igauņu: pikalehine huulhein; lietuviešu: ilgalapė saulašarė; krievu: росянка английская

APRAKSTS:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-20 cm) raseņu dzimtas lakstaugs. Lapas rozetē, slīpi atstāv no zemes vai, retāk, gandrīz stāvas. Lapas plātne iegareni olveidīga vai iegarena (ga 1-4 cm, pl 0.2-0.5 cm), vienmēr manāmi garāka nekā plata. Plātnes virspuse sarkanīga, blīvi klāta ar gariem, sarkanīgiem dziedzermatiņiem, no apakšpuses zaļa, kaila. Ar lapas kātu saaugušās pielapes pavedienveida. No rozetes centra izaug 1-2 stāvi (līdz 20 cm) ziedneši, to galotnē skraja rituļveida ziedkopa ar sīkiem ziediem. Vainaglapas 5, baltas. Kauslapas 5, zaļas. Auglis - gluda, olveida pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā.

IZPLATĪBA:
Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā, tomēr retāk nekā apaļlapu rasene.

BIOTOPI:
Parasti dažāda lieluma grupas vai audzes purvos un purvainās ezeru krastmalās. Raksturīga suga minerālvielām bagātu pārejas purvu (Cl. Scheuchzerio-Caricetea nigrae, All. Rhynchosporion albae) augu sabiedrībās.

ĪPAŠAS NORĀDES:
No citām rasenēm atšķirama pēc manāmi garākām nekā platām lapām, pogaļa gluda, ziednesis vienmēr visā garumā stāvs, garš.
www.latvijasdaba.lv