Gaigala (Bucephala clangula)
Gaigala (Bucephala clangula) Latvijā parasta caurceļotāja visā teritorijā, kā arī ziemotāja jūrā un neaizsalušajos piejūras ezeros un citur. Samērā parasta ligzdotāja iekšzemē pie dažādām, pat nelielām, ūdens tilpnēm. Vasaras otrajā pusē vietām jūrā koncentrējas lieli spalvmetēju bari.
Garums: 42-50 cm, spārnu izpletums: 65-80 cm (Snow, Perrins 1998).
ornitofaunistika.com
Gaigala (Latīņu v. – Bucephala clangula; Angļu v. – common goldeneye; vācu v. – Schellente, krievu v. – гоголь)
Gaigalas, gaigalu ģints (Bucephala) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder jūras pīļu apakšdzimtai (Merginae). Gaigalu ģintī ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Gaigalas ir maza auguma ziemeļu puslodes ūdensputni, kas ligzdo koku dobumos. Tās ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. To dzīves veids ir līdzīgs nirpīlēm, jo, lai barotos, tās ienirst dziļi zem ūdens. Visām sugām ir melnbalts apspalvojums. Gaigalas tāpat kā gauras barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un citiem nelieliem ūdens dzīvniekiem.
Gaigalas Latvijā
Latvijā ir sastopama viena gaigalu ģints suga - gaigala (Bucephala clangula). Tā ir parasta caurceļotāja visā teritorijā. To bieži var novērot, ziemojot jūrā un neaizsalušajos piejūras ezeros. Gaigala arī diezgan bieži ligzdo Latvijas iekšzemē dažādu ūdenstilpju krastos. Vasaras beigās jūrā reizēm koncentrējas lieli spalvmetēju bari.
Klasifikācija
- ģints Gaigalas (Bucephala)
- Gaigala (Bucephala clangula)
- Īslandes gaigala (Bucephala islandica)
- Lielgalvas gaigala (Bucephala albeola)
Lasīt tālāk
