Eiropas septiņstarīte (Trientalis europaea)
Eiropas septiņstarīte - Trientalis europaea L.
Eiropas septiņstarīte - angliski: chickweed Wintergreen; vāciski: Europäischer Siebenstern; zviedru: skogsstjärna; igauņu: harilik laanelill; lietuviešu: miškinė septynikė; krievu: седмичник европейский
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-20 cm) prīmulu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, brūns, kails. Lapas veselas, mieturī vai gandrīz mieturī stublāja augšdaļā, iegareni olveidīgas vai eliptiskas (ga 2-7 cm, pl 1-3 cm), mala gluda, gals smails. Nereti uz stublāja zemāk ir dažas sīkas, olveidīgas lapiņas. Ziedi 1-4, garā ziedkātā pa vienam stublāja galotnē tūlīt virs mieturveidīgā lapu sakopojuma. Vainaglapas un kauslapas pa 7 (dažreiz to skaits variē: 5-9). Kauslapas zaļas, smailas. Vainaglapas (ga 0.7-0.9 cm) baltas, pie pamata saaugušas, garākas un platākas nekā kauslapas. Auglis - ieapaļa piecvāršņu pogaļa, gatava blāvi zila. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas. Latvijā sastopamo sugu attiecina pie pasugas T.e. ssp. europaea, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā un Ziemeļamerikas ZR daļā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas dažādos mežos un krūmājos.
Īpašas norādes:
Nav.
www.latvijasdaba.lv
Atšķirībā no melleņu ziediem, Eiropas septiņstarītes Trientalis europaea ziedus kārtīgs mežā gājējs gan droši vien varētu būt ievērojis, jo septiņstarīte zied no maija līdz pat jūlijam. Kā jau nosaukums liecina, ziediņam 7 baltas ziedlapiņas kā tādi stariņi.
Taču tās auglītis gan ir tik sīks, ka to grūti pamanīt. Tomēr, ja ieskatās, auglīša veidošanās sākumposmā tas ir visnotaļ daiļš, to ieskaujošās 7 kauslapas atgādina ziedlapiņas - it kā vienu zieda formu būtu nomainījusi cita. Nogatavojoties auglītim, kauslapas atliecas uz leju un nokalst; paliek tikai zila bumbiņa kā sīkmelleņodziņa.
dziedava.lv
