Egļu lāčtauce (Monotropa hypopitys)

Parastā lāčtauce - Monotropa hypopitys L. (syn. Hypopitys monotropa Crantz)

Parastā lāčtauce - angliski: yellow Bird’s-nest; vāciski: Gewöhnlicher Fichtenspargel; zviedru: tallört; igauņu: harilik seenlill; lietuviešu: miškinė gluosvė; krievu: вертляница подъельниковая


Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) ziemciešu (pēc dažām klasifikācijām - lāčtauču) dzimtas lakstaugs. Saprofītisks (jaunākajā literatūrā šādus augus precīzāk nosauc par mikoheterotrofiem augiem) bezhlorofila augs. Saknenis zarains, blīvs. Stublājs kails, stāvs, brūni dzeltenīgs, blīvi pamīšus klāts ar zvīņveidīgām olveida lapām (ga 0.5-1.5 cm, pl 0.3-0.7 cm). Lapu krāsa neatšķiras no stublāja krāsas. Ziedi blīvā, nokarenā ķekarā stublāja galotnē. Kauslapu nav, vainaglapas bāli dzeltenas (ga 1-1.5 cm). Pie ziediem ir zvīņveida pieziedlapas, kas atgādina kauslapas. Augam noziedot, stublājs iztaisnojas. Auglis - ieapaļa četrvāršņu (retāk piecvāršņu) pogaļa ar garu (apmēram pogaļas garumā) irbuļa palieku. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:
Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā diezgan reti visā teritorijā.

Biotopi:
Parasti nelielas grupas skujkoku un jauktos mežos. Raksturīga suga sausu priežu mežu augu sabiedrībās: Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion.
www.latvijasdaba.lv

No lāčtauču dzimtas diezgan reti skujkoku un sīklapju mežos aug parastā jeb egļu lāčtauce (Monotropa hypopitys) – lakstaugs ar ļoti zarainām, trauslām saknēm, kas ligzdveidīgi savijušās. Stublājs 15 - 25 cm garš, bez hlorofila, bāli dzeltenbrūns ar pamīšus sakārtotām iegarenām vai olveidīgām zvīņlapām. Ziedi bālgani vai gaiši dzeltenīgi ar patīkamu smaržu nolīkušā, vēlāk stāvā ķekarā stublāja galā. Zied VI, VII. Auga barošanās procesā piedalās sēnes.
latvijas.daba.lv