Dārzeņi

Dārzenis ir augs, kuru sulīgās daļas – lapas, augļus, stumbrus, sīpolus, saknes – izmanto uzturā, bet tas nav saldais auglis vai sēkla. Terminam "dārzenis" nav zinātnisks paskaidrojums; tā nozīme galvokārt ir izveidojies kulinārijas un kultūras tradīciju ietekmē. Šā iemesla dēļ šis termins bieži vien ir patvaļīgs un subjektīvs, piemēram, daži cilvēki uzskata, ka sēnes ir dārzeņi, bet citi atkal tos iedala atsevišķā grupā.

Dārzeņi ir pilnvērtīga uztura neaizstājama sastāvdaļa. Dārzeņi ir galvenie šķiedrvielu piegādātāji organismam. Tie pozitīvi ietekmē vielmaiņas procesus, organisma izturību pret slimībām.

Dārzeņus pārtikā var izmanot gan svaigā veidā, gan speciāli tos gatavojot, piemēram, izvārot vai izcepot. Lielākoties dārzeņi nav saldi, bet atsevišķos gadījumos tos var izmanot, lai pagatavotu saldo ēdienu, piemēram, mannā putru ar ķirbi.
lv.wikipedia.org

Tomāti
Lai gan tomēr ir augļi, vienmēr tos būtībā uzskatām par dārzeņiem. Tajos ir daudz likopēna un tiem ir lielas vēža šūnu apkarošanas spējas. Tomātos ir daudz vitamīnu – viss arsenāls no A līdz K. Regulāra tomātu lietošana uzturā palīdz stabilizēt asinsspiedienu un samazināt brīvo radikāļu skaitu ķermenī.

Tomāti ir ļoti vērtīgi dārzeņi. 200 g svaigu tomātu nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo C vitamīna dienas devu, 100 g – karotīna devu (A provitamīnu). Tomātos sastopami arī daudzi D grupas vitamīni. Tomātos ir kalcijs, magnijs, mangāns, dzelzs, kobalts, molibdēns, cinks, jods, tāpēc tomāti ir sevišķi nozīmīga uztura sastāvdaļa, jo šīs vielas ir ļoti nepieciešamas asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai, dažādu dziedzeru sekrēcijai. Uztura speciālisti iesaka gadā apēst vismaz 20 kg tomātu, ideāli – 20 tomātus nedēļā. 

Tomātus kopš seniem laikiem plaši izmanto medicīnā. Sarkanos tomātus lieto pret mazasinību, jo tie satur folijskābi un organisko dzelzi. Bagātīgais kālija sāls daudzums stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē sirds ritmu, tādējādi mazinot infarkta risku, uztur tonusu, tāpēc tomātus iesaka regulāri lietot uzturā sirds slimniekiem un arī sirds slimību profilaksei. Svaigos tomātos ir daudz fitoncīdu, kas sekmē nedzīstošu brūču un trofisko čūlu sadziedēšanu. Lielais organisko skābju daudzums veicina gremošanu un organisma attīrīšanu no toksīniem, tāpēc tomātus iesaka cilvēkiem, kuriem ir kuņģa un zarnu trakta problēmas. Gatavi tomāti, tāpat kā šokolāde, satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo enerģiju un labsajūtu. Uztura zinātnieki iesaka tomātus izmantot dažādās ārstnieciskās diētās, jo tie satur maz kaloriju, stabilizē holesterīna līmeni, mazina svaru utt. Ķīniešu tautas medicīna neiesaka ēst tomātus lielā daudzumā, ja ir mutes čūla un reimatiskais poliartrīts.


Brokoļi
Šī krustziežu dzimtas dārzeņa sastāvā ir daudz dažādu antioksidantu, kas palīdz samazināt risku saslimt ar kuņģa, plaušu un taisnās zarnas vēzi. Tie ir bagātināti ar beta karotīnu, C vitamīnu un folātu, kas uzlabo imunitāti un aizsargā organismu no saaukstēšanās.

Brokoļiem ir veselību aizsargājošas īpašība. Tiem piemīt izteiktas spējas cīnīties ar dažādām slimībām – aizsargāt pret daudziem izplatītajiem vēža veidiem. Brokoļi ir vieni no uzturvielām bagātākajiem un visvairāk pētītajiem dārzeņiem. Ārsti un bioķīmiķi ir atklājuši brokoļos vielu – sulforafenu, kurš ir neparasti iedarbīga pretinde cīņā ar vēzi. Šī fitoviela aktivizē cilvēku šūnās esošos fermentus, kas izvada no tām kancerogēnus, iznīcinot vēzi pašā dīglī. Daži no brokoļos esošajiem savienojumiem bloķē audzējus stimulējošo hormonu darbību, savukārt citi kavē audzēju veidošanos vai uzlabo aizsargājošo enzīmu darbību. Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas fakultātes pētnieki ir atklājuši, ka brokoļos un brokoļu dīgstos esošā viela sulfarofens nogalina Helicobacterpyloribaktēriju, kas izraisa kuņģa čūlu un bieži vien nāvējošo kuņģa vēzi. Brokoļu dīgstos ir 50 reižu vairāk sulfarofena nekā nogatavojušos  brokoļos. 20 gadu laikā pētījumos ir noskaidrots, ka saslimšana ar dažādiem vēža veidiem, piemēram resnās zarnas, krūšu, dzemdes kakla, plaušu, prostatas, barības vada, balsenes un urīnpūšļa vēzi, ir ievērojami retāk sastopama to cilvēku vidū, kuri uzturā lieto daudz brokoļu. Brokoļos ir daudz bioflavonoīdu, tajā skaitā kvercetīns, un citas fitovielas, kas pasargā šūnas no mutācijas un brīvo radikāļu radītiem bojājumiem. Brokoļus iesaka arī pret sirds un nieru slimībām, jo tie uzlabo ūdens un vielmaiņas režīmu. Brokoļos ir ļoti daudz organismam nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu. Krūzītē vārītu brokoļu ir tikai 150 kJ, taču šāds daudzums dārzeņa piedāvā 100% C vitamīna ieteicamās dienas devas, gandrīz pusi folāta ieteicamās dienas devas un veselīgu beta karotīna dienas devu. Krūzītē brokoļu ir arī 1,5 mg dzelzs un 5 g olbaltumvielu. Tā kā krūzē vārītu brokoļu ir 6 g šķiedrvielu, šie dārzeņi bieži tiek ieteikti kā aizcietējumu novēršanas līdzeklis. 

Ziedkāposti
Ziedkāpostos ir daudz C vitamīna, folātu un citu fitovielu, kas nodrošina labu veselību. Bļodiņa svaigu ziedkāpostu satur vairāk nekā 50% no ieteicamās C vitamīna dienas devas, 20% ieteicamās folātu dienas devas un diezgan daudz kālija un diezgan daudz kālija un B₆ vitamīna. Ziedkāpostos ir arī bioflavonoīdi, indoli un citas vielas, kas aizsargā pret vēzi un novērš resnās un taisnās zarnas vēža attīstību. Ziedkāpostus uzturā ir jālieto pie nervu sistēmas pārslodzes, tie efektīvi novērš galvassāpes.

Ziedkāposti ir barojoši, tie satur daudz šķiedrvielu un maz kilodžoulu (bļodiņā ziedkāpostu ir vien 60 kJ) un kalpo par lielisku uzkodu tiem, kas rūpējas par savu svaru. Svaigos ziedkāpostos ir vairāk folātu, jo gatavojot tiek zaudēti aptuveni 20% no tajos esošajiem folātiem.

Organisms ziedkāpostus ļoti labi pārstrādā un uzņem tāpēc tie ir iekļauti kuņģa – zarnu trakta slimnieku diētā un bērnu uzturā.

Burkāni
Burkāni satur PP, B₂, B₆, C un E vitamīnus, kā arī dzelzi, kobaltu, varu un selēnu, kurš aizsargā šūnas no dažādiem ļaundabīgiem procesiem, tie ir lielisks šķiedrvielu un kālija avots. To sastāvā ir beta karotīna – vielas, kurām piemīt antioksidanta īpašības un kuru organisms var pārveidot A vitamīnā, jo izteiksmīgāka ir burkānu krāsa, jo vairāk šī nozīmīgā karotinoīda tas satur. Viena bļodiņa pagatavotu burkānu satur 170 kJ, 4 g šķiedrvielu un 15 mg beta karotīna, tādējādi nodrošinot jūs ar vairāk nekā 100 procentiem no ieteicamās A vitamīna dienas devas. A vitamīns nepieciešams veselīgiem matiem, ādai, acīm, kauliem un gļotādai, turklāt tas palīdz novērst un ārstēt dažādas infekcijas.

A vitamīna trūkums izraisa „nakts aklumu”, jeb tā saukto „vistas aklumu” – acs nespēju pielāgoties blāvai gaismai vai tumsai.  A vitamīns acs tīklenes nūjiņās savienojas ar olbaltumvielu, ko sauc par opsīnu, veidojot rodopsīnu, kas ir nepieciešams, lai varētu redzēt tumsā. Ik pēc dažām dienām apēdot pa vienam burkānam jūs saņemsiet pietiekami daudz A vitamīna, lai novērstu „nakts aklumu”, ja to izraisījis A vitamīna trūkums.

Pētījumi rāda, kauzņemot daudz beta karotīna, var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku pat par 45 procentiem. Burkāni ir viens no bagātākajiem šī nozīmīgā karotinoīda avotiem, turklāt pētījumi pierāda to, ka beta karotīns medikamentu formā sirds slimības novērst nespēj.

Burkāni tonizē organismu, piedalās vielmaiņas normalizēšanas procesos , palīdz organismam atbrīvoties no šlakvielām, stiprina gļotādu, pasargājot to no vīrusu un baktēriju iekļūšanas, kā arī tie var pazemināt holesterīna līmeni. Burkānu sula uzlabo redzi, iedarbojas stiprinoši uz sirdi, asinsriti un imūnsistēmu

Ķirbis
Ķirbji ir ļoti vērtīgi pie visām kuņģa un zarnu slimībām, (efektīvs arī  - pret vēdera aizcietējumu) turklāt tos var lietot neierobežotā daudzumā. Tā kā ķirbjiem piemīt diurētisks efekts tos nepieciešams iekļaut sirds un nieru slimnieku diētā (arī tūsku gadījumā). Ķirbjos esošie pektīni izvada no organisma lieko holesterīnu, tādēļ tiem ir jābūt arī aterosklerozes un diabēta slimnieku uzturā. Ķirbis ir labs arī pret paaugstinātu asinsspiedienu. Tajā esošais karotīns palīdz stiprināt organisma imūnsistēmu.

Sula:
Ķirbja sulu vērtīgi dzert – cilvēkiem, kuriem ir vielmaiņas traucējumi, kā arī aptaukošanās gadījumā. Tā palīdz izvadīt nierakmeņus(jādzer 1/4 daļa – 1/2 glāzei sulas 3 reizes dienā)   un organiskos sāļus. Sulas ilgstoša un regulāra dzeršana veicina  priekšdziedzera , išiasa, osteohondrozes iekaisumu izārstēšanu. Tā ir ļoti laba aknām pie hepatīta saslimšanas, - darbojas kā spēcīgs audu atjaunotājs. Sulu lieto arī bezmiega gadījumos. Sulā esošais  želatīns sekmē skrimšļu atjaunošanos un locītavu darbību, kā arī stiprina un dziedē kaulus. Priekšdziedzera iekaisuma ārstēšanas nolūkos vīriešiem, sulu ieteicams  dzert pa 1 glāzei, 2 – 3 nedēļas. Ķirbju sulu nepieciešams  dot dzert  bērniem, kuriem ir vāja  veselība, 2 – 3 glāzes sulas dienā – 3 – 4 mēnešus. Lai sula labāk gašo, to var jaukt kopā ar citām sulām, piem.: burkānu, ābolu, cidoniju, citronu, dzērveņu, apelsīnu un citām.

 

Kartupeļi
Kartupelis ir neaizvietojams dārzenis ar augstu uzturvērtību un arī ārstnieciskām īpašībām. Kartupeļos ir augts cietes līmenis, tādēļ kartupeli lieto maizes vietā. Zem mizas minerālvielas un vitamīni ir visvairāk, tāpēc ieteicams kartupeļus mizot ar plānu miziņu.

Kartupeļi ir lielākais C vitamīna avots, jo tos mēs lietojam biežāk nekā citus dārzeņus un augļus. Visvairāk C vitamīns ir tieši jaunajos kartupelīšos. Ar laiku C vitamīns kartupeļos paliek arvien mazāk. Svarīgi, kā kartupeļi pagatavoti – kartupeļi ar mizu - cepeškrāsnī cepti, vai vārīti ir daudz vērtīgāki. Gatavi kartupeļi ļoti viegli sagremojas, atšķirībā no citiem dārzeņiem.

Taukaini kartupeļu ēdieni var būt lielākais ienaidnieks tiem, kas vēlas nomest svaru. Vaina nav pašā kartupelī, bet gan tajā, ka kartupelis uzsūc taukus, līdz ar to kļūst grūtāk sagremojams ēdiens.


Baklažāns
Baklažāni ir labs diētisks produkts ar ārstnieciskām īpašībām, jo satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, un tajos ir maz kaloriju. Baklažānus ieteicams uzturā lietot cilvēkiem ar lieko svaru aptaukošanās novēršanai un vielmaiņas normalizēšanā. Baklažāni ir brīnišķīgs šķiedrvielu avots. Šķiedrvielas palīdz novērst daudzas gremošanas trakta slimības, pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, kā arī novērš ļaundabīgo audzēju attīstību. Ja organismā trūkst šķiedrvielu, tas var veicināt resnās zarnas vēža attīstību. Šķiedrvielas iedarbojas stimulējoši uz zarnu peristaltiku tādējādi novēršot vēdera aizcietējumus, kā arī veicina žults izdalīšanos un dod sāta sajūtu. Šķiedrvielas piedalās pie vielmaiņas atkritumproduktu un citu toksisko vielu izvadīšanas no organisma. Ar šķiedrvielu uzņemšanu organismā tiek normalizēts sirds ritms, arteriālais asinsspiediens, kā arī uzturēts skābju, sārmu līdzsvars organismā un uzlabota sekrēcijas dziedzeru darbība.

Baklažānos ir labvēlīgas kālija un nātrija attiecības, un to regulāra lietošana uzturā normalizē sirds darbību, veicina normālu ūdens apmaiņu organismā, liekā šķidruma un holesterīna izvadīšanu no organisma. Tie attīra asinsvadus, novērš aterosklerozes attīstību un veicina tās ārstēšanu, tādēļ tos ieteicams lietot veciem cilvēkiem aterosklerozes sākumstadijā, kā arī tad, ja ir sirds un asinsvadu nepietiekamība un tās rezultātā radusies tūska. Baklažānos esošie dzelzs, cinks, varš u. c. minerālvielas ir nepieciešamas asinsrades procesā, tāpēc tos būtu nepieciešams iekļaut savā ēdienkartē mazasinīgiem (anēmiskiem) cilvēkiem. Pateicoties mazajam cukura daudzumam baklažānos, šie augļi ir veselīgi diabēta slimniekiem. Baklažāni satur mangānu, kurš ir nepieciešams augšanai, asinsradei un vielmaiņai. Mangāna nepietiekamība arī kavē kaulu attīstību un veicina locītavu deformāciju. Ar vecumu mangāna uzsūkšanās organismā samazinās, bet nepieciešamība pēc tā paliek iepriekšējā, tāpēc, lai gados vecāki cilvēki neslimotu ar ļaundabīgajiem audzējiem, sirds un asinsvadu slimībām, šo slimību profilaksei baklažānus ieteicams lietot uzturā neierobežotā daudzumā.

Cinks, kurš atrodas baklažānos, stiprina organisma imunitāti, normalizē dzimumdziedzeru darbību. Cinka trūkums organismā var radīt neauglību, mazasinību, ādas iekaisumus un ļaundabīgo audzēju attīstību. Viena no pazīmēm, ka organismā ir cinka trūkums, ir balti plankumi uz nagiem.

Baklažāni normalizē nieru darbību, novērš urīnceļu akmeņu veidošanos. Urīnceļu akmeņu slimniekiem baklažānu lietošana veicina urīnskābju sāļu izvadīšanu no organisma.

Paprika
Vienalga, vai izvēlēsies sarkano, dzelteno, oranžo vai zaļo papriku, tā ir bagātināta ar dažādām sirds veselībai svarīgām vielām, piemēram, likopēnu un folijskābi. Jaunākie pētījumi liecina, ka, ik dienu lietojot to uzturā, iespējams samazināt risku saslimt ar plaušu, resnās zarnas, urīnpūšļa un aizkuņģa dziedzera vēzi.

 
Spināti
Šīs zaļās lapas ir lielisks vitamīnu avots, jo satur teju visu iespējamo vitamīnu un uzturvielu gammu, kas cilvēkam ir nepieciešama. Zinātnieki uzskata, ka diēta, kā laikā uzturā tiek lietots daudz spinātu, var novērst gandrīz visas kaites, sākot no sirds slimībām līdz resnās zarnas vēzim un no artrīta līdz osteoporozei.

Spināti satur ļoti daudz vitamīnu, tai skaitā tādus, kādi citos dārzeņos un augos ir maz sastopami – E, K, PP, P, vitamīnus, kā arī A, C, B2, B6 vitamīnus, karotīnu, pantotēnskābi un folijskābi. Tie satur ogļhidrātus (fruktozi, glikozi, saharozi), dzelzi, fosforu, magniju, kāliju, nātriju, kalciju, ievērojamā daudzumā – jodu un virkni citu fizioloģiski aktīvu vielu. Spinātu lapās ir ļoti daudz olbaltumvielu. Šajā ziņā tos pārspēj tikai pupas un zirņi.

Organiskais kālijs ļoti labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Pēc kaloriju daudzuma spinātiem pieder viena no pirmajām vietām daudzo dārzeņu pulkā.
Spināti ir ļoti viegli sagremojami un, ātri uzsūcoties, tie piegādā novājinātam organismam trūkstošās barības vielas. Spinātos nav nevienas cietas audu daļas, tie nesatur nevienu sīkstu šķiedru, barības trakts tos pilnīgi uzņem un viegli pārstrādā.

Spināti ir ļoti ieteicami pie tādām diagnozēm kā mazasinība, cukura diabēts, plaušu un elpošanas ceļu iekaisumi, hipertonija, tuberkuloze, nervu sistēmas traucējumi, zarnu iekaisumi, vēdera uzpūšanās un aizcietējumi, kā arī gadījumos, ja bērniem ir augšanas traucējumi, jo spinātos ir arī D2 vitamīns un minerālsālis, kas nepieciešamas kaulu augšanai. 

Sīpoli
Īpaši labi tie ir cilvēkiem, kuri cieš no (vai pastāv risks saslimt) osteoporozes. Tas ir tāpēc, ka sīpolos ir daudz peptīdu, kas palēlina kalcija zudumu organismā. Sīpoli palīdz arī cīņā ar sirds slimībām un diabētu, jo tajos ir daudz C vitamīna un folātu.

Sīpols ir labs vitamīnu avots organisma spēcināšanai un gripas profilaksei. Sīpoli regulē kuņģa – zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, divpadsmitpirkstu zarnas, tievās zarnas, aknu un žultspūšļa darbību. Sīpoli regulē ūdens apmaiņu nieru slimību gadījumā. Aktivizē asinsrades procesus kaulu smadzenēs. Ir zinātniski pierādīts, ka sīpoli samazina asins recēšanu, tādēļ ir noderīgi pie tromboflebītiem un slimībām, kas saistītas ar aterosklerozi, asinsvadu bojājumiem.  Tautas dziednieki jau sen iesaka sīpolus sirdsdarbības uzlabošanai. Tagad zinātnieki ir atklājuši, ka adenozīns, kas ir sīpolos, kavē trombu veidošanos, tā novēršot sirdslēkmes draudus. Sīpoli aizsargā no artēriju aizsprostošanās, ko izraisa holesterīns, tas nozīmē, ka sīpoli var aizsargāt jūs no sirdslēkmēm un sirdstriekas.

Ēdot sīpolus lielos daudzumos ir iespējams novērst asinsspiediena paaugstināšanos. Sēra savienojumi, kas atrodami sīpolos, rada sliktu elpu un atstaj nepatīkamu aromātu uz pirkstiem, tomēr vienlaikus tie arī bloķē dažas kancerogēnās vielas, kas var izraisīt vēzi. Turklāt sīpolos ir vielas, kam piemīt antibakteriālas īpašības, tāpēc lai novērstu infekciju, griestu brūci ierīvē ar svaigu sīpolu. Sīpolu griešana var kalpot par līdzekli lai atbrīvotu , aizsprostotus elpceļus, ja esat saaukstējies. Sīrups, kas pagatavots no sīpoliem un medus, jau izsenis zināms kā lieliskas zāles pret saaukstēšanos. Pie bronhīta un garā klepus pagatavo sīpolu sulu ar medu attiecibā 1 : 1 un lieto pa vienai tējkarotei 3 – 4 reizes dienā. Tomēr jāņem vēra, ka dažiem cilvēkiem svaigi sīpoli var izraisīt vēdera uzpūšanos un gāzes.