Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus)

Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga, kas tiek audzēta kā kultūraugs. Redīsi satur daudz vitamīnu un uzturvielu. Redīsu vasa aug no 20 līdz 80 cm augstumā. Sakne ir mietsakne, kas bieži ir sarkanā krāsā, bet var būt arī melnā (rutkiem) un pat zilā krāsā. Apakšējā daļā ir dobs stublājs.

Dārza redīsi
 Raphanus raphanistrum subsp. sativus
Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase  Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
 Rinda  Krustziežu rinda (Brassicales)
 Dzimta  Krustziežu dzimta (Brassicaceae)
 Ģints  Pērkones (Raphanus)
 Suga  Tīruma pērkone (R. raphanistrum)
 Pasuga  Dārza redīsi (R. r. sativus)

Šķirnes
Vispārīgi redīsu šķirnes tiek grupētas četrās grupās pēc to nogatavošanās laika posma. Visplašākā grupa ir pavasara redīsi. Redīsu šķirnes grupē arī pēc krāsām, izmēriem, saknes garuma, garšas un citām pazīmēm.

Izmantošana
Redīsu saknes plaši izmanto kulinārijā, lai gan uzturā var izmantot arī tā lapas. Redīsu saknes bieži ēd svaigā veidā, pievienojot tos salātiem. Redīsu lapas dažreiz pievieno zupām.

No redīsu sēklām iegūst redīsu sēklu eļļu. Tās potenciālais izmantošanas veids varētu būt kā biodegviela.

Austrumu zemēs, piemēram, Japānā un Korejā, no redīsu saknes veido cilvēku figūriņas. Mūsdienās tas vairs nav tik aktuāli, bet savulaik ar šīm figūriņām spēlējās bērni. Savukārt Oahakas štata pilsētās (Meksikā) 23. decembrī, pirms Ziemassvētkiem, ir tā sauktā Redīsu nakts (spāņu: Noche de los rábanos), kurā cilvēki sacenšas, kurš ir izaudzējis vislielākos redīsus.
lv.wikipedia.org

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu