Dālijas (Dahlia)
Dālijas (Dahlia) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugu ģints. Senākā literatūrā dālijas tiek sauktas par ģeorģīnēm (lietots vācu un krievu valodā, cēlies no vācu botāniķa Johana Gotlība Georgi vārda). Dāliju dabiskais izplatības areāls ir Meksika, kā arī citas Centrālamerikas valstis. Dāliju ģintī ietilpst vismaz 36 sugas. Šīs puķes plaši tiek kultivētas visā pasaulē. Pamatā kultivē cildoto dāliju (Dahlia variabilis), kas ir krustota ar citām dāliju sugām.
1963. gadā dālijas tika pasludinātas par Meksikas nacionālo ziedu.
lv.wikipedia.org
Tāda krāsu varavīksne, zieda formu daudzveidība un krūmu augstuma dažādība nav nevienai citai puķu kultūrai. Šie ziedi ir koši un ļoti skaisti akcenti jebkurā dārzā. Daudzām dāliju šķirnēm no viena krūma izzied pat ap 200 ziedu. Pirmos dāliju ziedus bez steidzināšanas paņēmienu pielietošanas var gaidīt jau jūlija sākumā, bet krāšņākā un bagātākā dāliju ziedēšana ir augustā, septembra sākumā un līdz pat rudens salnām.
Eiropā, Spānijā dālijas tika ievestas no Meksikas XVII gadsimta beigās. 1789. gadā Madrides Karaliskajā botāniskajā dārzā dālijas izaudzēja no sēklām, kas tika saņemtas Meksikas botāniskā dārza sēklu sūtījumā. Jau 1791. gadā publicēts pētījums, kurā pirmā pētītā savvaļas dāliju suga nosaukta Dahlia pinnata - godinot 1789. gadā mirušo somu-zviedru botāniķi Andreasu Dālu. Tā arī cēlies nosukums dālija. Nosaukums ģeorģīne parādījās vēlāk – Vācijā. Par Georgiana šo ziedu nodēvēja vācu botāniķis Vildenovs savā 1803. gadā publicētajā darbā, godinot savu draugu 1802. gadā mirušo Peterburgas profesoru Dr. Georgi. Pasaulē vairāk izplatīts ir Dālijas (Dahlia) nosaukums, bet šo ziedu par Ģeorģīne vairāk dēvē Krievijā.
19. gadsimta sākumā Anglijā radās pildītās un lodveida dālijas. 1850. gadā Vācijā izaudzē pirmo pomponu dāliju, bet 1872. gadā Holandē - pirmo kaktusu dāliju un 1899. gadā Francijā - pirmo apkakļu dāliju. Latvijā jau 1828. gadā Rīgas dārznieks J. Cigra piedāvājis 55 dāliju šķirnes. Cigram bijuši lieli nopelni krāšņuma augu un arī dāliju izplatīšanā Baltijā un Krievijā.Manā dārzā parasti aug ap 250 šķirņu liela dāliju kolekcija.
www.dalijas-av.lv
Eiropā dālijas tika ievestas no Meksikas XVII gadsimta beigās. Pirmā Eiropas valsts, kurā pirmā parādījās dālijas, ir Spānija. Tomēr divu gadsimtu laikā tā arī viņu labās īpašības pienācīgi netika novērtētas. Dārznieki tikai XVII gadsimta beigās beidzot pievērsa uzmanību šīm spilgtajām, kuplajām un ļoti skaistajām dālijām. Un tad arī izdomāja nosaukumu – Dālija, par godu Šveices botāniķim A.Daļim. Nosaukums Ģeorģīne parādījās vēlāk – Vācijā. Tā šo ziedu nodēvēja viens Vācijas botāniķis par godu savam draugam - Pēterburgas profesoram Georgim. Iespējams, tāpēc pasaulē vairāk izplatīts ir Dālijas (Dahlia) nosaukums, bet šo ziedu par Ģeorģīne vairāk dēvē Krievijā.
Dālija – daudzgadīgs, lakstaugs, kuram ir sakņu pārveidnes – bumbuļi. Kāti ir pilnīgi, taisni vai zaraini, gludi vai grubuļaini. Lapas – plūksnainas un mazliet tādas kā samtainas, citas vairāk, citas mazāk. Ziediņi – kausveidīgi, dažādas formas un krāsas.
Dālijas parasti pārdod iepakotas. Tās pērkot jāpievērš uzmanība ne tikai skaistajai krāsu fotogrāfijai, bet arī gumiem, jo to lielums ievērojami atšķiras. Dālijas jāstāda tajā pašā laikā, kad kartupeļi, maija sākumā. Ja augi jau ir uzdīguši, bet var būt salna, tie jāpārsedz ar tukšu puķupodu. Oktobrī dālijas jāizrok no augsnes. Tās jāglabā vēsā vietā, kur nav sala. Gumi nedrīkst iežūt. Tos vislabāk ievietot kastē, kas piepildīta ar sausām smiltīm vai kūdru. Gumus nevajag laistīt jo tie var sapūt. Izkniebjot augšējos sānpumpurus, uzziedēs viena liela ziedkopa uz stingra kāta. Dālijas labi jāmēslo. (Klāss Nordhauss “Dārza augi - enciklopēdija”.)
Eksistē šādas dāliju klases:
Vienkāršās, nepildītās
Peonijveida
Anemonveida
Apkaklīšveida
Orhidijveida
Lodveida
Pomponveida
Nimfveida
Dekoratīvās
Kaktusveida
Puskaktusveida
Krizantēmveida
Mežģīņveida
Pārejas (jauktā) grupa
