Dzērvjveidīgie

 Dzērvjveidīgie, dzērvjveidīgo kārtas putni (Gruiformes) ir liela un mazāka auguma putni, kas izplatīti visā pasaulē. Kopumā ir 14 liela auguma dzērvjveidīgo putnu sugas un 145 mazāka auguma sugas, kas iedalītas 2 apakškartās. Pazīstamākie putni šajā kārtā ir dzērves un dumbrvistiņas. Gandrīz visi šīs kārtas putni vairāk vai mazāk ir saistīti ar ūdeņiem.

Izskats un īpašības:
Dzērvjveidīgo putnu morfoloģija ir atšķirīga katrai no apakškārtām. Kopumā tie ir slaidi putni ar samērā garām un slaidām kājām, kakliem unknābjiem. Lai gan dumbrvistiņu apakškārtas (Ralli) putniem knābji un kakli ir proporcionāli īsāki, dažām sugām knābji ir pavisam īsi. Dzērvjveidīgo apakškārtas (Grui) putni riesta laikā izpilda dažādus sarežģītus rituālus un pulcējas lielos baros. Ligzda tiek būvēta uz zemes.

 Latvijā:
Latvijā konstatētas 10 sugas, tomēr neviena no trīs sīgu sugām dabā nav novērota pēc 1910. gada, tāpēc faktiski sastopamas ir 7 dzērvjveidīgo sugas, no kurām 4 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Sistemātika:

Dzērvjveidīgo kārta (Gruiformes)

• Dumbrvistiņu apakškārta (Ralli)
  • Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae)
  • Pelēko dumbrvistiņu dzimta (Heliornithidae)
• Dzērvju apakškārta (Grui)
  • Aramu dzimta (Aramidae)
  • Dzērvju dzimta (Gruidae)
  • Trompetdzērvju dzimta (Psophiidae)

Lai arī šobrīd zemāk uzskaitītās dzimtas oficiāli tiek sistematizētas dzērvjveidīgo kārtā, zinātnieki, balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, iesaka tās izdalīt no dzērvjveidīgo kārtas un izveidot jaunas kārtas.

• Neskaidra kārta (incertae sedis)
  • Sīgu dzimta (Otididae)
• kārta Kariamveidīgie (Cariamiformes)
  • Kariamu dzimta (Cariamidae)
• kārta Madagaskaras dumbrvistiņveidīgie (Mesitornithiformes)
  • Madagaskaras dumbrvistiņu dzimta (Mesitornithidae)
• kārta Saules dzērvjveidīgie (Eurypygiformes)
  • Saules dzērvju dzimta (Eurypygidae)
  • Kagu dzimta (Rhynochetidae)

lv.wikipedia.org

Dzērvjveidīgie (Gruiformes)

Dzērvjveidīgie ir slaidi putni ar samērā gariem un slaidiem knābjiem. Gandrīz vai visi šīs kārtas putni, lielākā vai mazākā mērā, ir sasistīti ar ūdeņiem. Latvijā no 150 pasaules sugām sastopamas 10 sugas, no kurām 4 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Ligzdu būvē uz zemes.

Viena no visbiežāk sastopamajām sugām ir laucis (Fulica atra). Lauča apspalvojums ir melns, tikai piere un knābis ir balts. Laucis dzīvo aizaugušos ezeros. Ligzdu veido niedrājā uz dūkstu pamata. Ligzdā iedēj 5 - 10 olas. Laucis ir parasts medību objekts. Paceļoties spārnos, laucis kādu laiku skrien pa ūdeni. Lauča barība ir augi. Retāk aizaugušos ezeros sastopama ūdensvistiņa (Gallinula chlorops). Ūdensvistiņas spalvu tērps ir nedaudz maskējošāks nekā laucim – brūngans. Biezās niedru audzēs bieži sastopams dumbrcālis (Rallus aquaticus). Dumbrcālis ieraugāms reti, jo viņš uzturas biezās niedru audzēs un viņa krāsojums pilnībā sakrīt ar niedru biezokņa nokrāsu. Viņu nodod skaļā balss. Ligzdu taisa niedrājā zem sakritušām vai nopļautām niedrēm. Dumbrcālim līdzinās divas Sarkanās grāmatas sugas – ormanītis (Porzana parva) un mazais ormanītis (Porzana parva). Tie ir iekļauti attiecīgi 2. un 3. LSG kategorijā. Šo sugu dzīvesveids ļotoi līdzinās dumbrcāļa dzīvesveidam. Purvos sastopamas dzērves (Grus grus). Šī suga ir iekļauta LSG 3. kategorijā. Dzērves ir samērā lieli, slaidi putni ar gariem kakliem un knābjiem. Dzērves ligzdo dažāda tipa purvos. Visbiežāk viņas var novērot rudeņos, kad tās viegli pamanāmas lidojot kāšos. Vienīgā suga, kas nav saistīta ar ūdeni ir grieze (Crex crex). Lai arī grieze ir sastopama, tā ir iekļauta LSG 2. kategorijā, jo to skaits samazinās sakarā ar dabīgo biotopu iznīcināšanu. Grieze apdzīvo pļavas un laukus ar garu zāli. Tāpat kā citi dzērvjveidīgie, grieze labi maskējas, tāpēc tikai nedaudzi cilvēki ir redzējuši dzīvu griezi. Ļoti bieži vakaros var dzirdēt raksturīgos griezes saucienus. Pļavas pļaujot intensīvi, griezes nevar sekmīgi ligzdot, jo pļaujot tiek iznīcinātas griežu ligzdas un sapļautas arī pašas griezes.
latvijas.daba.lv