Dzelzavas muiža

Dzelzavas muiža sākusi veidoties 18. gadsimta vidū, muižas pils celta 1767. gadā baroka stilā. Tā pārbūvēta 18. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad to atjaunoja pēc nodedzināšanas 1905. gada nemieros. Ap muižas kompleksa centrālo laukumu simetriski izvietotas kalpotāju mājas, ko ieskauj 19. gadsimta veidots muižas parks ar vietējo un svešzemju koku un krūmu stādījumiem. Dzelzavas muiža 19. un 20. gadsimta mijā piederējusi baronu Tranzē-Rozeneku dzimtai, kopš 1940. gada muižas pilī darbojas pamatskola.
zudusilatvija.lv

Dzelzavas muižas (vācu: Selsau) kungu māja atrodas Madonas novada Dzelzavas pagasta centrā Dzelzavā. Pašlaik ēkā atrodas Dzelzavas pamatskola.

Vēsture

Pirmās ziņas par muižu tagadējā Dzelzavā saglabājušās no 1594. gada, kad muižas īpašnieks bija Jēkabs no Vainekes (Jacob Wainecken) un muiža minēta kā Waineckemoise. 1600. gadā viņa dēls Johans Dzelzavas muižu (Schielschun) pārdeva Cesvaines pilskungam Vilhelmam Frīdriham Taubem. Zviedru Vidzemes laikā daļa no Dzelzavas muižas nokļuva Zviedrijas karaļa īpašumā un kopš tā laika tika dēvēta par "Kroņa muižu" (Kronenhof). 1679. gadā abas muižas par 7000 dālderu nopirka majors Oto Vilhelms Klots (Klodt).

Lielā Ziemeļu kara laikā muiža 1724. gadā nokļuva Oto Reinholda Īgelštrēma (Igelström) īpašumā, 1765. gadā Oto Johana fon Tranzē (Transehe) īpašumā, kas 1767. gadā pabeidza jaunas muižas kungu mājas celtniecību baroka stilā. 18. gadsimta beigās ēka pārbūvēta. No 1868. gada muiža bija Kārļa Frīdriha fon Tranzē-Rozeneka (1841–1903) valdījumā, kas 1872. gadā uz muižas zemes uzcēla Dzelzavas pagastskolas ēku (tagadējā Padomā), kurā par skolotāju strādāja Doku Atis. Viņa brālis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865–1946) bija vēsturnieks un ģenealogs. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal līdz 1908. gadam atjaunoja arhitekta V. Bokslafa vadībā. Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki ēku pameta un 1917.–1920. gadā pilī atradās pagasta administrācija.

Pēc 1920. gada zemes reformas Dzelzavas muižu ar Kroņa, Lobēnu un Sofijas pusmuižām sadalīja 100 vienībās (no tām 6 bijušās rentes mājas) ar 1428 ha. Muižas kungu māja no 1920. līdz 1925. gadam daļēji piederēja Latvijas armijai, provizors Oto Leivers (Leiwer) šeit četrās telpās ierīkoja aptieku. 1926. gadā ēku pārņēma pagasta valde, kas tajā ierīkoja pagasta valdes kanceleju un tautas namu. 1940. gadā uz namu pārcēla Dzelzavas pamatskolu. Otrā pasaules kara laikā ēkā izvietojās Vācijas armijas daļas (1941–1944), pēc kara atkal Dzelzavas pamatskola.

2003. gadā ar Dzelzavas pagasta, Kultūrkapitāla fonda un Mirdzas Ēmkes līdzekļiem atjaunoja ēkas fasādes un ierīkoja ārējo apgaismojumu.
lv.wikipedia.org