Dzeltenā zeltgalvīte (Solidago virgaurea)

Dzeltenā zeltgalvīte - Solidago virgaurea L.

Dzeltenā zeltgalvīte - angliski: Goldenrod; vāciski: Gemeine Goldrute; zviedru: gullris; igauņu: harilik kuldvits; lietuviešu: paprastoji rykštenė; krievu: золотарник обыкновенный

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs līdz liels (ga 20-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti kails, zaļš vai sarkanbrūns, nezaro vai augšdaļā ar dažiem zariem. Lapas pamīšus, blīvi līdz pat ziedkopai, veselas, lancetiskas (ga 3-12 cm, pl 0.8-3 cm). Plātnes mala no lielzāģzobainas līdz gandrīz gludai. Apakšējās lapas ar kātu, augšējās gandrīz sēdošas. Ziedi sīkos kurvīšos (ga 0.7-1.2 cm) šaurā skarā stublāja un zaru galā. Vīkala lapas lineāri lancetiskas, zaļas, nevienāda garuma, novietotas vairākās rindās. Mēlziedi (ga ap 1 cm) pa 8-12, zeltaini dzelteni tāpat kā kurvīša centrā esošie stobrziedi. Kausmatiņi vienkārši. Auglis - apmatots, cilindrisks un ribains sēklenis. Zied no jūlija līdz oktobrim.

Izplatība:
Ļoti mainīga izskata Eiropas un Rietumsibīrijas suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas vai tās uzskata par tuvām sugām.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausos mežos un krūmājos, izcirtumos, sausās pļavās, ceļmalās un mežmalās.
www.latvijasdaba.lv