Dzeltenā bērzlape (Russula claroflava)

Dzeltenā bērzlape (Russula claroflava) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne. Tā ir sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā mitros lapu koku un jauktā tipa mežos, visbiežāk bērzu birzīs. Tā biežāk aug dīķu vai grāvju tuvumā, sfagnu sūnās, tomēr nereti ir sastopama arī sausās vietās. Dzeltenā bērzlape ir ļoti izplatīta ēdamā sēne, to var ēst bez novārīšanas.

Sēnei līdzīgā suga ir okerdzeltenā bērzlape, kas arī ir ēdama sēne, tomēr tai ir sīva garša un to ir nepieciešams novārīt.
lv.wikipedia.org

Dzeltenā bērzlape (latīņu: Russula claroflava; angliski: Yellow Swamp Russule; vāciski: Gelber Graustieltäubling)

Cepurīte:
4-10(12) cm plata, sākumā izliekta, briedumā ar iedobi vai sekli ieliekta, gaiši dzeltena, dažreiz ar citrondzeltenu nokrāsu, gludu, vēlāk īsi rievotu malu. Virsmiziņa nedaudz spīdoša, apmēram līdz pusei novelkama. Mīkstums balts, griezumā parasti nedaudz sārtojas un lēnām kļūst pelēcīgs, vīstot ar vāju medus smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:
bāli sviesta dzeltenas, vecumā pelēcīgas, šķautnēs ievainotas parasti melnē, līdz 9 mm platas.

Kātiņš:
4-8 cm garš, 1-2 cm resns, cilindrisks, balts, vecumā pelēcīgi dzīslains, ievainojumos un iespiedumu vietās melngans, sūkļains.

Sporas:
ar +_ savienotām līdz lokāli tīklotām kārpiņām, olveida iegarenas, masā okerkrāsas, (7)7,5-9(10) x 6-7,5(8) μm.

Trofiskā grupa:
Lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi:
Mitros lapu koku un jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība:
Eiropa, Āzija, Latvijā ļoti bieži, VII– X.

Līdzīgas sugas:
R. decolorans – mainīgā bērzlape un R. fellea – žults bērzlape (sk. aprakstus)

Īpašas norādes:
Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.
www.latvijasdaba.lv

Dzeltenā bērzlape (Russula claroflava)
Ļoti bieži sastopama bērzlape, visvairāk mitrās vietās. Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas (jo nav sīva).
www.fungi.lv