Durbe (upe)
Durbe ir upe Kurzemes rietumos. Iztek no Durbes ezera, tek cauri Durbes novada Dunalkas pagastam, Aizputes novada Cīravas pagastam un Pāvilostas novada Sakas pagastam. Durbes upes krastos atrodas Dunalka un Cīrava. Satekot kopā ar Tebru veido Sakas upi. Lielākās pietekas ir Aistere, Rāvene, Ilmuts, Akmene, Cepļupe, Rudīte, Gārde, Atupe, Andreviču valks, Kārpa, Dubeņa.
lv.wikipedia.org
Durbes upe iztek no Durbes ezera ZR-daļas. Uz iztekas ir izveidota akmeņu pārgāze, lai sausajos periodos saglabātu ezera līmeni. Durbes upe tek Z- virzienā caur Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadiem uz Baltijas jūru. Tās garums - 47 km. Durbes upes senleja atrodas Rietumkursas augstienē, senlejā, kurā savulaik mutuļojošie ledājūdeņi notecēja uz Baltijas ledus ezeru (Durbes –Vārtājas senieleja ar izteiktajām terasēm ir plašākais Rietumkursas augstienes ielejveida pazeminājums ar platumu 1,5-2 km un 25-35 m dziļumu), ledājs šajā teritorijā izzudis jau pirms vairāk nekā 12000 gadiem. Tā ir viena no iespaidīgākajam un neparastākajām upju senlejām Latvijā. Sakas pagastā upe satek kopā ar Tebras upi, izveidojot Saku. Sakas vārds vēstures avotos minēts jau 1230. gadā. Vietā, kur Durbe un Tebra saplūstot veido Sakas upi, izsenis dzīvojuši kurši. Vēlāk te bijusi viena no Kurzemes hercoga Jēkaba ostām. Par baronu Ostenzakenu dzimtas valdīšanu novadā liecina Sakaslejas luterāņu baznīca un muižas drupas Upesmuižas parkā.
www.sofijaslaivas.lv
Laivošana pa Durbi
Garākais maršuruts pa Durbes upi ar laivošanas noslēgumu Pārvilostā.
Pie Akmenes (Salmāju) tilta izveidota laivošanas starta vieta ar informācijas stendu. Pēc 6 km klāt ir Cīrava, kur aiz tilta Durbe saķer tās savā straumē un nes pret vecā tilta akmens balstiem. Šajā vietā jācenšas turēties straumes labajā pusē. Ja tiekat vecajam tiltam garām sausā, tad par turpmāko laivojumu no apgāšanās viedokļa uztraukties nevajag. Nākamos 2 km upes labo krastu ir okupējuši liellopi. Labsirdīgas govis, lēni gremojot, laivotājos noraugās no apgrauzto krūmu apakšas.
Pēc ganībām upe sāk līkumot gar krūmāju audzēm, parādās ap 7m augstas krasta kraujas. Šur tur krastos spītīgi turas pa lielam ozolam. Noteikti vajag piestāt pie dzelzsbetona tilta (3,6km lejpus Cīravas) un uzkāpt uz tā. Tas ir viens no retajiem dzelzsbetona tiltiem uz nekurieni. Ceļš pie tā nepienāk un sajūtas uz tā stāvot ir sirreālas.
Tālāk upe met lokus gar atstatus stāvošām mājām, līdz laivotājs attopas mežā. Egles, priedes, ozoli, kļavas un oši, zemi atsegumi un straujteces. Šis ir skaistākais Durbes posms, kurš priecē tieši 6 km. Pēc meža posma upe met cilpu cilpas pa pļavām. Bet pļavu vidū ir Upsēdes tilts. Pirmie un skaistākie 13,7 km pa Durbes upi ir palikuši laivas ķīļūdenī.
Nākamie 7,3 km līdz Mežaines tiltam ir nebeidzami līkumi, krasta pļavas un diezgan vienmuļas ainavas. Toties šis posms ir makšķernieku paradīze. Durbei šeit ir vienmērīgs un labs kritums, straume un līkumi veido bedres, sapalu un asaru lomi šeit garantēti.
Pēc Mežaines tilta atkal sākas krietni skaistāks un interesantāks posms - upe plūst caur mežu, vietām krastos redzamas ozolu birzis. Priecē augstas krastu kraujas, bet 4km lejpus Mežaines tilta upes kreisajā krastā labi redzami Sēku dižozoli. Nākamos 6 km upe kļūst arvien lēnāka, plūstot caur biezu dažādu koku mežu. Aiz dzelzsbetona tilta pie „Unguru” mājām tecējums atkal kļūst straujāks, bet tas nav uz ilgu laiku, jo Durbe šeit jau ir beigusi savu skrējienu un pie Sakaslejas baznīcas satek ar Tebru. Tieši upju satekā ir laba ceļojuma beigu vieta, bet spēcīgākie var turpināt airēt pa Saku līdz jūrai. Sakas maršruta informāciju skatīt pie Sakas upes
upesoga.lv
