Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum)

Divšķautņu asinszāle - Hypericum perforatum L.

Divšķautņu asinszāle - angliski: perforate St John’s-wort; vāciski: Tüpfel-Hartheu; zviedru: äkta johannesört; igauņu: liht-naistepuna; lietuviešu: paprastoji jonažolė; krievu: зверобой пронзенный

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) asinszāļu dzimtas lakstaugs. Augs kails. Stublājs stāvs, divšķautņains, bez dobuma, zaro. Lapas uz stublāja un zariem sēdošas, pretējas, eliptiskas (ga 0.7-3 cm, pl 0.3-1.5 cm), ar daudziem caurspīdīgiem un dažiem melniem dziedzeriem. Šādu ar dziedzeriem klātu lapu (īpaši labi tas saskatāms pretgaismā) sauc par caurumotu lapu. Plātnes mala gluda, gals strups, pamats ieapaļš. Ziedi stublāja galā skrajā skarā. Kauslapas un vainaglapas pa 5, klātas ar tumšiem dziedzeriem tāpat kā ziedkāts. Kauslapas smailas. Vainaglapas dzeltenas (ga 0.5-1 cm). Auglis - pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:
Plaši Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā sastopama suga, kas ieviesta citos kontinentos.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas pļavās, atmatās, krūmājos, mežmalās un upju krastos. Abu tekstā minēto sugu izplatība un biotopi Latvijā ir līdzīgi.

Īpašas norādes:
Ārstniecības augi. Divšķautņu asinszāli ārstniecībā izmanto daudz biežāk; daži autori plankumaino asinszāli neuzskata par vērā ņemamu ārstniecības augu. Abas sugas no līdzīgās pūkainās asinszāles (H. hirsutum) atšķiramas pēc kaila stublāja un lapām (nevis ar matiņiem). Savstarpēji divšķautņu un plankumainā asinszāle atšķiramas pēc stublāja (attiecīgi: divšķautņains bez dobuma vai četršķautņains ar dobumu), dziedzerainām lapām (ar caurspīdīgiem un melniem vai tikai ar melniem dziedzeriem), zieda kauslapām (smailas vai strupi olveidīgas).
www.latvijasdaba.lv


Divšķautņu asinszāle (latīņu: Hypericum perforatum) ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem. Klīniskajos pētījumos visvairāk pierādītas auga antidepresanta īpašības.

Lai arī dažviet divšķautņu asinszāle tiek īpaši kultivēta kā vērtīgs ārstniecības augs, daudzi jau gadsimtiem to uzskata par indīgu nezāli. Lopiem šis augs ir ļoti kaitīgs un tā apēšana var novest līdz centrālās nervu sistēmas traucējumiem, spontānam abortam un pat nāvei.

Nosaukuma izcelsme
Dzimtas bioloģiskais nosaukums “hypericum” cēlies no grieķu valodas vārdiem hyper - virs un eikon - ikona, attēls, bilde un saistīts ar seno tradīciju Sv. Jāņa Kristītāja dienā, t.i., 24. jūnijā, kad tiek svinēti arī vasaras saulgrieži, pakārt ziedošos augus mājās virs kāda attēla, lai aizdzītu prom ļaunumu un ļaunos garus. No šīs paražas arī cēlies auga angliskais nosaukums — “St. John's Wort” jeb “Svētā Jāņa ārstniecības zāle“. Sugas nosaukumā ietvertais vārds “perforatum” norāda uz mazajiem caurumiņiem asinszāles lapās, ko var labi aplūkot, paceļot un turot augu pret gaismu.

Apraksts
Divšķautņu asinszāle ir daudzgadīgs, 30–100 cm garš lakstaugs ar augšdaļā zarotu stublāju, iegarenām lapām un dzelteniem, skarās sakārtotiem ziediem. Asinszāle zied no jūlija līdz septembrim. Tās ziedu auglis ir pogaļa.

Izplatība un biotopi
Ārstnieciskā asinszāle aug Eiropā un Amerikā. Bieži sastopama pļavās, mežos un pie tīrumiem.

Indīgums dzīvniekiem
Lielās devās asinszāle ir indīga ganāmpulka dzīvniekiem (liellopi, aitas, kazas, zirgi). Saindēšanās pazīmes ir nemiers un fotosensivitāte. Dzīvnieki vāļājas gar zemi, purina galvu, spontāni krīt un ir apjukuši. Iespējama mānija un hiperaktivitāte, dzīvnieki skrien riņķī uz apli līdz pārgurst.

Fotosensivitātes dēļ āda ir kairināta un stipri niez, iespējami plaši ādas apdegumi un iekaisums. Lopi censas uzturēties ēnā.

Tāpat novērojama augsta temperatūra, paātrināta sirdsdarbība un apetītes zudums. Nāve galvenokārt iestājas no ilgstošas barības neuzņemšanas un novājēšanas, kā arī ādas slimībām.

Ārstnieciskās īpašības
Asinszāli tautas medicīnā lieto asinsrites sistēmas uzlabošanai un ar asinsriti saistītu slimību, piemēram, anēmijas ārstēšanai. Uzskata, ka asinszāle attīra asinis organismā, un aptur asiņošanu, to lieto arī pie menstruāciju traucējumiem. Drogai piedēvē antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības; to izmanto iekšķīgi kuņģa un zarnu trakta iekaisumu gadījumos, kuņģa čūlas, aknu un aizkuņģa dziedzera saslimšanas gadījumos, kā arī ārīgi — dažādu mutes dobuma gļotādas iekaisumu ārstēšanai. Vēl asinszāli lieto pret sāpēm, piemēram, — stiprām galvassāpēm, un krampjiem.

Asinszāle ir pazīstams ārstnieciskais līdzeklis depresijas ārstēšanai. Asinszāles drogas palīdz pret bezmiegu, spriedzi, dažādām neirozēm. Pēdējā laikā Eiropā to izmanto kā alternatīvu ķīmiski sintezētajiem antidepresantiem (Vācijā asinszāles preparāti ir recepšu zāles). Lielākajā daļā jaunāko klīnisko pētījumu asinszāles efektivitāte ir pierādīta kā līdzvērtīga farmācijas ražotajiem antidepresantiem (SSRI) vai kā nedaudz vājāka.

Par auga stiprākajām aktīvajām vielām uzskata hipericīnu, pseidohipericīnu un hiperforīnu, kuru pussabrukšanas laiks cilvēku organismā svārstās no 15—60 stundām.

Blakusparādības
Asinszāle retos gadījumos var radīt vieglas nevēlamas blakusparādības, piemēram, reiboni, apjukumu un nogurumu. Pie lielu devu lietošanas ir novērota paaugstināta fotosensivitāte (netolerance pret gaismu, paaugstināts risks gūt ādas apdegumus intensīvā dienasgaismā). Pacientiem ar bipolārajiem traucējumiem divšķautņu asinszāle var pastiprināt māniju.

Lietošana ar citiem preparātiem
Asinszāle izmaina daudzu vielu iedarbību. Asinszāli nedrīkst lietot kopā ar citiem antidepresantiem, varfarīnu un orālo kontracepciju.

Asinszāle var samazināt vairāku zāļu efektivitāti, to vidū ir gan medikamenti HIV/AIDS ārstēšanai, orālā kontracepcija, benzodiazepīni, bēta adrenoblokatori, kalcija kanālu blokatori, līdzekļi holesterīna mazināšanai un sirds aritmijas ārstēšanai, varfarīns, L-DOPA, metadons, fenobarbitāls un citi.

Asinszāli nedrīkst lietot kopā ar citiem līdzekļiem, kas ceļ serotonīna līmeni, it īpaši citiem antidepresantiem, jo ir risks iegūt serotonīna sindromu, kas var būt potenciāli nāvējošs.

Pielietojums tautas medicīnā
Divšķautņu asinszāles preparātiem ir izteikta savelkoša un antimikrobiāla iedarbība; tie sekmē audu reģenerāciju. Uzlējumu, tēju, tinktūru un sauso ekstraktu ārīgi lieto pret smaganu un mutes gļotādu iekaisumu, otrās un trešās pakāpes apdegumu ārstēšanai, brūču dziedēšanai. Iekšķīgi tos lieto kolītu (resnās zarnas gļotādas iekaisumu), aknu, žultspūšļa slimību, cistītu, kuņģa un zarnu trakta čūlu ārstēšanai. Asinszāļu laksti ietilpst dažādās savelkošās jauktajās tējās. No divšķautņu asinszāles lakstiem Bulgārijā ražo preparātu deflavītu, kuru izmanto kā P vitamīnu. Preparātus imanīnu un novoimanīnu izgatavo kā sausos ekstraktus un lieto dažādās zāļu formās ādas slimību un apdegumu ārstēšanai. Tautas medicīnā lieto reimatisma, podagras, hemoroīdu ārstēšanai, pret iekšējām asiņošanām, bērniem pret urīna nesaturēšanu naktīs un kā diurētisku līdzekli. Asinszāļu lakstu eļļas izvilkumu (1 daļu lakstu aplej ar 2 daļām eļļas un ekstrahē 3 nedēļas istabas temperatūrā) lieto kompresēs apdegumu brūču un čūlu ārstēšanai. Asinszāļu lakstus kā krāsvielu plaši lieto liķieru, balzamu un citu alkoholisko dzērienu gatavošanā. Drogu pagatavošanai izmanto auga ziedus un galotnes, ko ievāc tā ziedēšanas laikā un žāvē līdz 35 °C t ēnā.

Asinszāles tējas pagatavošanai izmanto 1 ēdamkaroti drogu, ko:

  • aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens un notur
  • vai aplej ar 1 glāzi ūdens un vāra 10-20 min.

Asinszāli nedrīkst lietot neierobežotā daudzumā karstā vai saulainā laikā un apmeklējot solāriju.
lv.wikipedia.org


Asinszāle dziedināšanas mērķiem tiek izmantota jau vairāk kā 2400 gadu. Latvijā sastopama diezgan plaši – gan pļavās un atmatās, gan arī krūmājos. Tomēr lielas audzes neveido. Asinszāles lapas un ziedlapiņas satur asinīm līdzīgu, spilgti sarkanu pigmentu. Asinszāle ir indīga lopiem, uz ko norāda arī tās krieviskais nosaukums zveraboj, kas burtiskā tulkojumā nozīmē – lopu sitējs. Asinszāles lietošanas laikā svarīgi izvairīties no intensīvas sauļošanās, kā arī to nav ieteicams lietot lielās devās.

Auga virszemes daļas satur flavonoīdus, ēterisko eļļu, miecvielas, rūgtvielas, krāsvielas, askorbīnskābi, nikotīnskābi, P un PP vitamīnus, karotīnu, un citas vielas, kurām piemīt baktericīda iedarbība. Vieglo savelkošo un pretiekaisuma iedarbību nodrošina sastāvā esošās miecvielas.

Tējai ievāc lakstu galotnes ar lapām, ziediem, ziedpumpuriem, negataviem augļiem. Ārstniecībai jāievāc divšķautņu asinszāli, ko nevajag sajaukt ar plankumaino jeb četršķautņu asinszāli – tā ir ar četršķautņu stumbru un lapas ir lielākas (skat. attēlu zemāk). Viegli ir atšķirt pēc stumbra – vai nu zariņi izvietoti uz visām četrām debespusēm vai tikai uz divām. Ievāc asinszāli dienas otrajā pusē, sausā laikā, uzreiz sagriež un žāvē 40-50 grādu temperatūrā, līdz zariņi neliecas, bet lūst. Droga derīga divus gadus.

Asinszāli lieto asinsrites sistēmas uzlabošanai un ar asinsriti saistītu slimību, piemēram, anēmijas ārstēšanai. Asinszāles attīra asinis un aptur asiņošanu, to lieto arī pie menstruāciju traucējumiem. Tāpat to izmanto kunģa un zarnu trakta iekaisumu gadījumos, kuņģa čūlas, aknu un aizkuņģa dziedzeru saslimšanas gadījumos, kā arī, lai novērstu žultsakmeņu veidošanos. Ārīgi lieto dažādu mutes dobuma gļotādas iekaisumu ārstēšanai.

Tāpat asinszāle ir pazīstama kā ārstniecisks līdzeklis depresijas ārstēšanai. To nedrīkst lietot kopā ar citiem antidepresantiem. Asinszāles drogas palīdz pret bezmiegu, spriedzi un dažādām neirozēm. Vēl to mēdz lietot pret sāpēm, piemēram, stiprām galvassāpēm. Pirms nakts miega asinszāles tēja pasargās bērnus no urīna nesaturēšanas nakts miega laikā. Ja ir gadījies sagriezties vai kā citādi satraumēties un pušums asiņo, tad jāņem svaigus asinszāles ziedus, no tiem jāizspiež sula un ar to jāapslaka ievainojums. Tas apturēs asiņošanu un veicinās pušuma sadzīšanu. Ja nav pa rokai svaigi ziedi, var izmantot arī asinszāles eļļu, kuru var katrs pats pagatavot. Asinszāli nav ieteicams lietot grūtniecēm, jo tās iedarbība uz augli vēl nav pietiekami izpētīta. Bērniem līdz 2 gadu vecumam arī nevajadzētu to lietot.

Eļļas recepte: Asinszāles ziedus (bez kātiņiem un zaļiem biķerīšiem) saspaida/saberž līdz tie top mitri, ieliek tos stikla traukā (piemēram, burkā), uzlej olīveļļu un trauku aiztaisa. Tad to liek saulē un ļauj 10 dienas pastāvēt. Tad izņem ārā vecos ziedus un liek tikpat daudz svaigu saspiestu ziedu un atkal 10 dienas ļauj pastāvēt saulē. Tā procesu var atkārtot 3-4 reizes, līdz eļļa top tumši sarkana.

Asinszāles ziedu izvilkumu ūdenī vai spirtā izmanto kā krāsvielu mīklai, glazūrām, krēmiem, piena ķīselim, dzērieniem.

Receptes dažādām skaistumkopšanas procedūrām:

  • Pret vīstošu sejas ādu ļoti veselīgi ir mazgāties ar aukstu asinszāles uzlējumu (1 ēdamkarote drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens)
  • Pret pūtītēm: 2 ēdamkarotes kaltētu ziedu un lapu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens, uz lēnas uguns jāvāra 10 minūtes. Tad nokāš, atdzesē un ar novārījumu norīvē seju
  • Taukainas ādas kopšanai ziemā – lieto 1 reizi nedēļā sejas masku no asinszāles, vērmeles, un kumelītes. Maska dziedē un mitrina ādu.
  • Nevienmērīga iedeguma gadījumā – apdedzinātās vietas ieziež ar asinszāles uzlējumu.

dabasspeks.wordpress.com

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu