Daugavpils

Daugavpils (latgaliešu: Daugpiļs, Daugovpiļs) ir valstspilsēta Latvijā. Tās kopējā platība ir 72,48 km2 un iedzīvotāju skaits 2020. gadā bija 82 046. Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc Rīgas. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie Daugavas. Pilsēta ir izvietota Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan Latgalē, gan Sēlijā. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (krievu: Борисоглебск; 1656–1667) un Dvinska (1893–1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja Grīvas pilsētu Daugavas kreisajā krastā.

Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos mikrorajonos. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar Augšdaugavas novadu. Daugavpils dzelzceļa stacija atrodas 218 km attālumā no Rīgas, savukārt attālums līdz Rīgai pa A6 ir 232 km. Attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai 35 km, bet līdz Krievijas robežai 120 km.

Vēsture

Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275–1893), Borisogļebska (1656–1667) un Dvinska (1893–1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā Naujenes pilskalnā, kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa Daugavu un pakļāvās Jersikas ķēniņam Visvaldim. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta Livonijas ordeņa Dinaburgas pils. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam Sigismundam II Augustam un 1566. gadā Dinaburga pēc Polijas–Lietuvas ūnijas noteikumiem kļuva par Pārdaugavas hercogistes apriņķa centru.

Livonijas kara laikā Krievijas cars Ivans IV iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc Jamzapoļskas miera līguma nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. 1656.–1667. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Dinaburgu atguva Polijas-Lietuvas kopvalsts un 1677. gadā tā kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru, Inflantijas seimiku sanākšanas vietu un Latgales-Piltenes bīskapu rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās Polijas dalīšanas pievienoja Krievijas Pleskavas guberņai, bet 1796. gadā pievienoja Baltkrievijas guberņai. 1802. gadā Dinaburga kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.–1833. gadā tika uzcelts jauns Daugavpils cietoksnis.

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja Pēterburgas–Varšavas šoseju, 1860. gadā Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa līniju. Baltijas pārkrievošanas periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars Aleksandrs III Romanovs pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pēc Daugavpils kaujām 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no lieliniekiem un tā ieguva Daugavpils vārdu.

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no Grīvas puses ieņēma Padomju Savienības karaspēks, bet 1941. gada jūnijā pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas Latvijas PSR pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.

Ģeogrāfija

Cauri pilsētai tek Daugava un tās mazās pietekas Laucesa, Meļņička un Šūņupe. Ir apmēram 10 ezeru, no kuriem lielākie – Šūņu ezers Daugavpils ziemeļos un Stropu ezers ziemeļaustrumos.

Pilsētas daļas

Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas Daugavas labajā krastā, bet pieci – kreisajā. Kalkūnu mikrorajons ir eksklāvs Augšdaugavas novada teritorijā.

Apskates objekti

• Daugavpils cietoksnis
• Marka Rotko muzejs
• Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca
• Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca
• Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca
• Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī
• Daugavpils Olimpiskais centrs