Dagdas novads

Dagdas novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē. Dagdas novads izveidojās 2009.gada 1.jūlijā, apvienojoties Dagdas pilsētai un 10 pagastiem - Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Dagdas.

Dagdas novada teritorijas platība ir 949 km2.

Kopējais iedzīvotāju skaits ir 8194 (pēc PMLP datiem uz 01.01.2016.).

• Andrupenes pagastā - 1196
• Andzeļu pagastā - 605
• Asūnes pagastā - 520
• Bērziņu pagastā - 389
• Dagdā - 2178
• Dagdas pagastā - 791
• Ezernieku pagastā - 808
• Konstantinovas pagastā - 516
• Ķepovas pagastā - 219
• Svariņu pagastā - 392
• Šķaunes pagastā - 580

www.dagda.lv

Dagda
Dagdas pilsētas raksturojums
Iedzīvotāju kopskaits – 2697
Platība – 3km2
Iedzīvotāju blīvums – 899 iedz./km2

Dagda ir viena no jaunākajām mazpilsētām Latvijā. Tā ir gleznainu pakalnu un ezeru ieskauta pilsētiņa, kura atrodas Latvijas Dienvidaustrumu daļā – Latgalē, 26 km uz ziemeļaustrumiem no Krāslavas, 267 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Dagda atrodas Dagdas ezera un Narūtas upītes krastos.

No pilsētas vēstures
Dagda dibināta XVII gs. Tās pamatlicējs bija Jānis Francis Hilzens – Kurzemes hercogistes kanclers, kas deva apdzīvotai vietai nosaukumu DAGETEN. Viņš arī organizēja pirmo katoļu draudzi un uzcēla koka baznīcu. Tā no šī  brīža sākās rakstītā pilsētas vēsture.

Hilzenu dzimtas pārstāvji bija sava laika progresīvi cilvēki. Hilzenu dzimtas pēdējais pārstāvis Idzi mira 1788.gadā. Viņa atraitne pārdeva  muižu Buiņickiem. Tā sākās Buiņicku ģimenes vēsture Dagdā. Pazīstamākais no viņiem bija rakstnieks, publicists Kazimirs Buiņickis, kas deva lielu ieguldījumu literatūrā, grāmatniecībā un sabiedrības attīstībā ne tikai Dagdā, bet visā Latgalē kopumā.

Tā laika gaitā Dagdas muižā izveidojās unikāla bibliotēka, arhīvs, mākslas un arheoloģijas darbu kolekcija, kas bija Hilzenu un Buiņicku aktīvās darbības rezultāts. Taču diemžēl visas šīs vērtības gāja bojā 1863.gadā, kad zemnieku nemieru laikā tika nodedzināta muiža. Pāri palika tikai parks un izraktie kanāli. Pēc tam Dagda daudz ir cietusi arī abu pasaules karu laikā, kad tā tika nopostīta un nodedzināta. Bet neskatoties uz to, tomēr atkal un atkal no jauna attīstījusies un augusi.

1950.gadā ciemam tiek piešķirts pilsētciemata statuss. 1950. – 1962.g. Dagda kļūst par Dagdas rajona centru. Šajā laikā tiek izveidoti vairāki rūpniecības uzņēmumi un uzceltas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Tā laika gaitā soli pa solim Dagda attīstās, līdz 1992.gadā tai tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Kopš 2000.gada pilsētai ir arī savs karogs un himna.

Andrupene
No pagasta vēstures
1935. gadā Andrupenes pagasta platība bija 243,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Andrupenes, Andzeļu, Artemovas, Dorotpoles, Liepušķu, Pušas, Rudušķu, Virandas un Zelenpoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Bižas ciemu, 1959. gadā - Liepušķu ciema Raiņa kolhoza teritoriju. 1960. gadā kolhoza "Partijas XXI kongress" teritoriju pievienoja Ignatovas ciemam. 1962. gadā kolhoza "8. marts" teritoriju pievienoja Pušas ciemam. 1968. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Ignatovas ciema padomju saimniecības "Andrupene" teritoriju, 1977. gadā - daļu Jaunokras ciema, bet 1979. gadā vēl daļu likvidētā Jaunokras ciema teritorijas. 1990. gada ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju pievienoja Dagdas novadam.

Daba
Andrupenes pag. atrodas Latgales augstienē Maltas pazeminājuma, Rāznavas. Feimaņu un Dagdas pauguraines saskares vietā. Reljefs izteikti paugurains ar pazeminājumiem un purvainām ieplakām. Augstākie pauguri: Butkāna (217 m vjl), Agliunas (204.8 m vjl.), Zelta (201,3 m vjl.). Dubuļa kalns, Rubuļkalns u. c. pag. teritorijā un tā robežteritorijās atrodas 28 ezeri. Liel. ezeri ir centrālajā un A daļā - Bižas ez. (pl. 1,74 km2. 6 salas, vid. dziļums 1,1 m, liel. - 2,4 m, ezers stipri aizaudzis), Olovecs (pl. 1,65 km2, 4 salas, vid. dziļums 3,1 m, liel. - 5 m), Visolda ez. (96,4 ha, vid. dziļ. 3,5 m, liel. -5 m; zivsaimn. nozīmīgs ezers). Liel. upe Baida iztek no Bižas ezera Z gala, tek pa purvainām pļavām, samērā garā posmā tā veido robežu ar Kastuļinas pagastu. A, veidojot robežu ar Andzeļu pagastu.

Andzeļi
No pagasta vēstures
1945. gadā Andrupenes pagastā izveidoja Andzeļu ciema padomi. 1954. gadā Andzeļu ciemam pievienoja Rudušu ciemu, 1960. gadā - Ezernieku ciema padomju saimniecības "Dagda" teritoriju. 1965. gadā Andzeļu ciemam pievienoja likvidētā Kazimirovas ciema kolhoza "Krasnij partizan" teritoriju, bet Andzeļu ciema padomju saimniecības "Dagda" teritoriju pievienoja Ezernieku ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Daba
Andzeļu pagastā atrodas daļa Rāznas pauguraines augstāko virsotņu: Bednaja gora (M.Liepu kalns 263,7 m vjl.), Lipkolns (258,7 m vjl.), Domarišku kalns (240,0 m vjl.) Andzeļu pag. Piekļaujas Ežezeram (Ješa ez.), pagasta teritorijā ir 36 ezeri, lielākais – Rešetnīku (48,2 ha, vid.dziļ. 3,2 m, liel.dziļ.3,7 m), Arla (pl.27,3 ha) ezers, Gostiuns (Gostiņu ezers; 26 ha), Lielais Iļzs (Lielais Ildzis; 21 ha), Borauga. Lielākās upes – Malta (Klismetka) un Narūta – tek pagasta malās.

Asūne
No pagasta vēstures
1935. gadā Asūnes pagasta platība bija 213,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Aišpuru, Apoļu, Asūnes, Bērziņu, Kepovas un Rutku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Asūnes ciemam pievienoja Aišpuru ciemu, 1960. gadā Asūnes ciema padomju saimniecības "Cīņa" teritorijas iekļāva Svariņu ciemā 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dgdas novadā.

Daba
Asūnes pag. atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā. Reljefs gk. lēzeni paugurains, absolūtais augstums nepārsniedz 200 m vjl. Augstākā vieta Greizie kalni (185,8 m vjl.) atrodas pag. A malā, otrs augstākais paugurs (185,2 m vjl.) - nedaudz uz D no Dagdas ezera. Bogdonu meža A malā paceļas Saules kalns 181,7 m vjl. M. Asūnes ezera R krastā atrodas Fermas kalns (181,2 m vjl.), bet pašā pag. DR stūrī -180.2 m vjl. augsts paugurs. Pagasta Z malu aizņem 7.5 km garais, bet samērā šaurais (liel. platums 1,0 km) Dagdas ezers. Tā pl. 4,84 km2, vid. dziļ. 5,2 m, liel. 19.2 m. Ezerā daudz sēkļu, 11 ar krūmiem apaugušas salas (koppl. 12 ha), D krastā daudz līču. Pārējie liel. ezeri: Jolzas (pl. 52,2 ha, vid. dziļ. 1,6 m), Kaitras (51,4 ha, vid. dziļ. 3.9 m, divas salas, noteka uz Dagdas ez.), Lielais Asūnes (19,5 ha), Ļutaucu (14,5 ha), Mazais Asūnes 3.4 ha) ez. no Dagdas ezera Ustjes līča iztek garākā pag. upe Asūnīca, tā tek cauri Lielajam Asūnes ez. un līdz ietekai tajā Asūnīcu sauc arī par Dagdu. Mežu maz, ir nelieli purvi (Ļutaucu purvs u. c).

Bērziņi
No pagasta vēstures
1945. gadā Asūnes pagastā izveidoja Bērziņu ciema padomi. 1954. gadā Bērziņu ciemam pievienoja Rutku ciemu. 1960. gadā Bērziņu ciemam pievienoja likvidētā Punduru ciema padomju saimniecības "Bērziņi" teritoriju, bet Bērziņu ciema padomju saimniecības "Cīņa" teritoriju pievienoja Svariņu ciemam. 1973. gadā Bērziņu ciemam pievienoja daļu Šķaunes ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Daba
Bērziņu pag. atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā - Zilo ezeru zemē. Reljefs gk. lēzeni paugurains, abs. augstums tikai dažviet pārsniedz 190 m vjl. Augst. paugurs (201,6 m vjl.) atrodas R stūrī, uz DR no Kriškinovas. Starppauguru ieplakās daudz mazu ezeru; liel. - Osvas ez. (pl. 51,8 ha) - atrodas pag. R daļā. Liel. upes: Sarjanka (garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe) ar pietekām Malcenku (Malciņu) un Čaušicu un Lukšova. Sarjanka pie Burakiem bijušas ūdensdzirnavas. -40% pag. platības aizņem meži. Liel. purvi: Mazgrizānu (gk. pārejas purvs; pl. 204 ha) un zemais Stoponīšu purvs (135 ha). Derīgajiem izrakteņiem (smiltij, mālam, grantij) vietēja nozīme.

Ezernieki
No pagasta vēstures
1935. gadā Bukmuižas pagasta platība bija 192,1 km². 1938. gadā pagastu pārdēvēja par Ezernieku pagastu. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Ezernieku, Naikuru, Niperu, Patmalnieku, Ruseckas, Svariņu un Žogotovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ezernieku ciemam pievienoja Patmalnieku ciemu, 1957. gadā - Niperu ciema Dzeržinska kolhoza teritoriju. 1960. gadā Ezernieku ciemam pievienoja Svariņu ciema Ļeņina kolhoza teritoriju, bet padomju saimniecības "Dagda" teritoriju pievienoja Andzeļu ciemam. 1965. gadā "Dagdas" teritoriju pievienoja atpakaļ Ezernieku ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Dabas objekti
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus (1977.g.)
Botāniskie liegumi – Ežezersa salas un Pahatnieku pussalas ozolu audze.

Ežezers (Ješa ezers)

• Ežezers – platība: 10.65 km2
• Garums 8,2 km (ZA-R),
• Lielākais platums 2,5 km,
• Vidējais dziļums – 7 m,
• Lielākais dziļums – 21 m.
• 36 īstas salas,
• ~ 70 salveidīgi veidojumi. Līčainākais ezers Latvijā.
• Salām bagātākais ezers Baltijā.
• Atrodas Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m virs jūras līmeņa.
• Ietek Židovka, Akmiņeica, Pauļinka, Armēņu upīte, Jurkovas upīte.
• Ezera apkārtne ir ļoti gleznaina, pats ezers ainaviski izteiksmīgs.
• Lielākās salas: Lielā Lāča sala (45 ha), Eža sala (3,2 ha), Lielā Teļu sala (2,7 ha), Jāņogu sala, ir arī Putnu sala, Mīlestības sala un Zaķīšu pussala.

Konstantinova
No pagasta vēstures
1971. gadā Krāslavas rajonā, apvienojot Aulejas, Dagdas un Ignatovas ciemiem piederošās padomju saimniecības "Iskra" teritorijas, izveidoja Iskras ciemu. 1979. gadā Iskras ciemam pievienoja daļu likvidētā Jaunokras ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Iskras pagastu un tajā pašā gadā pārdēvēja par Konstantinovas pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Daba
Reljefs lēzeni paugurains. Augstākais paugurs (210,6 m vjl.) atrodas netālu no pagasta R robežas, uz A no Dzirvaniem atrodas 207,3 m vjl. Augsts paugurs, ZA stūrī ir augstais kalns (205,3 m vjl.). Cauri pagastam no ZR līdz D robežai tek Dzeguze (Indricas augštece), uzņemot liel. kreisā krasta pieteku – Nartišu grāvi (Mazo upīti), kurš līkumo pagasta A daļā. Dziļākais ezers ir Ojotnīku ez. (Ojatu ez.: pl.30,9 ha, vid.dziļ. 9,2 m, liel. dziļ. 40,5 m), tas atrodas pagasta DR daļā, ir 6.dziļākais ezers Latvijā. Pārējie ezeri: Kupra ezers (pl.7,5 ha), Silezers (pl. 6 ha). Aptuveni 31% pagasta platības aizņem meži, purvi, atrodas uz ZA no Silezera.

Svariņi
No pagasta vēstures
1945. gadā Ezernieku pagastā izveidoja Svariņu ciema padomi. 1954. gadā Svariņu ciemam pievienoja Žogotovas ciemu. 1960. gadā Svariņu ciemam pievienoja Bērziņu ciema padomju saimniecības "Cīņa" teritoriju, bet Svariņu ciema Ļeņina kolhoza teritoriju pievienoja Ezernieku ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Daba
Svariņu pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā. Reljefs gk. Lēzeni paugurains, abs. Augstums tikai dažviet pārsniedz 190 m vjl. (Majaka k. – 202,1 m vjl., pauguri pie Kairišu ez. Un tā apkaimē – 195,2 un 191.2 m vjl.). Pagastam cauri plūst Čaušica (Sarjankas labā pieteka), tā iztek no Caušu ez., uzņem vairākas mazas pietekas (Zviergzdupi). Arī meliorācijas novadgrāvjus. Pagasta DA malā līkumo Lukšova (Akticas labā pieteka). Svariņu pagastā atrodas Kairišu ez., tā pl. 33,6 ha, liel. dziļ. 8,1 m, krasti nolaideni, A malā ~2 ha liela, mežaina sala, ko no krasta atdala aizaudzis 10 m plats šaurums. Ir vairāki nelieli ezeriņi: Brīdeitis (pl. 11,7 ha; atrodas purvainā ieplakā, meliorācijas darbu laikā daļēji nolaists), Čaušu ez. (9.2 ha; pārpurvojies), Rubinaucu ez. (Galēju, Tālais ez.; 4,3 ha), Šņucinovas (1,2 ha), Kromonišku (1,0 ha), Skutulovas (1,0 ha) ez.; Giutiva ez. Vietā izveidojies purvs (pl. 12 ha). Čaušicas upē apm. kilometru no Svariņiem izveidota ūdenskrātuve (pl. 2,3 ha). Meži aizņem 50% pagasta platības (Veizinišku, Rutku, Reiniku, Veteraucu mežs). Ir vairāki mazi purviņi, gk. Zemie purvi (Šņucinovas, Veizinišku purvs).

Šķaune
No pagasta vēstures
1935. gadā Šķaunes pagasta platība bija 194 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Krasnopoles, Meikšānu, Muizenieku, Pundoru, Šķaunes un Šuškovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1960. gadā Šķaunes ciemam pievienoja daļu likvidētā Pundoru ciema. 1973. gadā Šķaunes ciemam pievienoja Muizenieku ciemu, bet daļu Šķaunes ciema iekļāva Bērziņu ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Daba
Augstākie pauguri (194,1 m un 186,5 m vjl.) atrodas Šķaunes valnī, kas ir ZA-DR virzienā orientēta vaļņveida reljefa forma Latvijas un Baltkrievijas pierobežas joslā, tās kopējais garums 16 km. Pagasta R daļā tek Sarjanka (Daugavas labā pieteka), tās lielākās labās pietekas pagasta teritorijā – Deņica, Malcenka ar Oļšanīku, kreisā pieteka – Molneica ar Grovu un Melno grāvi. Uz Sarjankas pie Timinovas bijušas ūdensdzirnavas. Vairums ezeru atrodas ZA daļas reljefa pazeminājumā: Gordojs (Gordovas ez.; pl.45,3 ha, vid.dziļ.3,5 m.liel.-5,5 m), Ciša (Ķīšu) ez. (27.6 ha). Molovja (Molvejas) ez. (26,4 ha), L.Palts (21,6 ha), Mačula ez. (9.4 ha). Pagasta centrālajā daļā atrodas stipri aizaugušas Greivas ez. (6,4 ha) un Novičku ez. (2,0 ha). 44% pagasta platības aizņem meži (Landskoronas, Andžānu mežs). Purvi nelieli: Bricu purvs (pl.25,0 ha), Muizinīku purvs (25,0 ha), Būbins (25,0 ha). Tronišku purvs (18 ha).

www.dagda.lv