Dārza jeb krūmu pupiņas (Phaseolus vulgaris)

Nosaukumi Latvijā: Dārza pupiņas, Zemās pupiņas, Krūmu pupiņas, Šabeļpupiņas, Raibās pupiņas, Mazās pupiņas.

Dārza pupiņas vēsturē
Par zemo pupiņu izcelsmi teorijas ir dažādas, gan, ka tās pirmoreiz iepazītas Ķīnā, gan Āfrikā, gan Amerikā. Katram no kontinentiem ir savs pupu stāsts. Pirmās ziņas par pupiņām ir senajā Ķīnas hronikā, kas attiecas uz 2800. gadu pirms mūsu ēras. Ķīnieši pupiņas vārīja kopā ar rīsiem, kā to dara ari tagad Indijā, Japānā, Korejā un Filipīnu salās. Pupiņas pazina arī senie romieši. Ziņas par pupiņu ēdieniem sastopamas Teofrasta (350 gadu pirms mūsu ēras) laikā. Romieši pupiņas uzskatīja ne tikai par ēdienu, bet galvenokārt par izejvielu miltu gatavošanai, no kuriem savukārt gatavoja tajā laikā slaveno kosmētisko līdzekli «lomentum», kas romiešiem aizstāja pūderi. Pēc viņu domām, tas lieliski atsvaidzināja ādu, veicināja krunku likvidēšanos. Gadsimtiem ilgi pupiņu milti bija dāmu «baltā smiņķa» krāsas sastāvā. Vācieši līdz šim laikam pupiņas sauc par «smiņķa» pupām (Schminkbohne).. Eiropā popularitāti pupiņas ieguva pēc Amerikas iekarošanas, jo no turienes līdz ar jaunu šķirņu ievešanu, ieplūda arī jaunas gatavošanas tradīcijas. Zemās pupiņas ārkārtīgi populāras ir Dienvidamerikā. Tās ir viena no 3 māsām – kukurūza, pupas,  ķirbji bija galvenie pārtikas produkti gan uztura nodrošināšanai gan audzēšanas īpatnību dēļ. 3 māsas bieži vien tika audzētas vienā laukā. Kukurūza auga gara, ap to balstījās pupas, bet ķirbji nomāca nezāles. Pupu vērtīgums slēpās ne tikai uzturvērtībā bet arī faktā, ka kaltētas tās varēja uzglabāt gadiem ilgi, tā nodrošinot sevi ar pārtiku arī neražas gados. 

Kā audzēt Dārza pupiņas
Parastās krūmu pupiņas
(Phaseolus vulgaris) jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs.Dārza pupiņas ir visvieglāk audzējamas salīdzinājumā ar garajām un pusgarajām šķirnēm. Tās sasniedz 40-60 cm augstumu, stublājs pats sevi balsta, līdz ar to kārtis nav nepieciešamas. Augšanas laikā pupām uz saknēm veidojas gumiņi, kas saista gaisa slāpekli. Tātad laukā, kur aug pupas, augsne kļūst auglīgāka. Tomēr, lai stiprinātu sakņu sistēmu un augu, kamēr tas dīgst un vēl attīstās, to ieteicams piebarot ar slāpekļa mēslojumu. Pupas sēj uzreiz pēc salnām vagās vai dobēs 25 cm attālumā. Dārza pupiņas ir siltummīļi un īsās dienas augi. To vidējais attīstības laiks Latvijā ir 100 dienas. Ja ziedēšanas laikā gaida temperatūra pārsniedz 25-27 grādus, var notikt šķirņu saziedēšanās, kā rezultātā rodas jaunas krāsas un formas.

Pupas nogatavojas pakāpeniski. Lai iegūtu lielāku ražu, var vākt pākstis pakāpeniski. Sēklai ieteicams atstāt lielākās pupas no pākstīm, kas pirmās gatavas. Pupas ieteicams žāvēt pākstīs un tad lobīt, tā tās paspēj līdz galam nogatavoties un netiek bojāta to krāsa.
www.zutini.lv