Cēres parks

Dendroloģiskā vērtība. Parkā aug pārsvarā platlapji – parastās liepas (Tilia cordata), parastās kļavas (Acer platanoides), parastie oši (Fraxinus excelsior). Līdzās vietējo sugu kokaugiem, parkā ir ievērojams skaits svešzemju sugu kokaugu. Parkā konstatētas 16 svešzemju koku sugas, ieskaitot tādus dendroloģiski reti sastopamus taksonus kā klinšu ozols (Quercus petrea), Eiropas dižskabārdis 'Purpurea' (Fagus sylvatica 'Purpurea') un alpu zeltlietus (Laburnum alpinum).

Dabas vērtības. Būtiskākā dabas vērtība parkā ir veci, lielu dimensiju koki, kuros izveidojušies dobumi. Parkā sastopamas divas īpaši aizsargājamas sugas, kas saistītas ar veciem kokiem: vabole – lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita) un ķērpis kausveida pleirostikta (Pleurosticta acetabulum). Parka teritorijā ir konstatēti pieci svešzemju sugu dižkoki, no kuriem vislielāko apkārtmēru ir sasniegusi Holandes liepa ar 3,02 m apkārtmēru.

Kultūrvēsturiskā vērtība. Muižas centru apbūve izveidojās 17. gs. Cēres parks savulaik veidojies ap muižnieku dzīvojamo ēku kompleksu – tagadējo skolu. Centrālais parka objekts – Cēres muižas ēka – vēsturiski izmantota dažādām vajadzībām. Ēkai ir bijuši vairāki īpašnieki un līdz ar to katram laika periodam piemērotas atšķirīgas tās izmantošanas funkcijas.
www.daba.gov.lv