Ciglis
Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Dadzītim ir 14 pasugas, no kurām Latvijā ligzdo nominālpasuga Carduelis carduelis carduelis.
Latvijā dadzītis ir parasts ligzdotājs, caurceļotājs un arī ziemotājs. Turklāt ziemas periodā Latvijā uzturas divas reizes vairāk dadzīšu nekā vasarā. Ceļošanas laikā un ziemas periodā tie veido barus. Bars kopīgi barojas un nakšņo kādā augstā kokā. Barā var būt 40-100 dadzīši. Ja sasnieg dziļi sniegi, dadzīši ir spiesti nolidot lielus attālumus, meklējot barību.
Dadzītis ir neliels putns. Tā ķermeņa garums ir 12-13,6 cm, spārnu izplētums 21-25,5 cm, svars 14-19 g. Jaunie putni ir smagāki par pieaugušajiem, un mātītes ir smagākas par tēviņiem.
Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi. Tiem ir sarkans sejas apspalvojums, balta galva ar melnu pakausi, smilšu brūna mugura un krūtis, gaiša, gandrīz balta pavēdere, bet spārni melni ar koši dzeltenu joslu. Tomēr, ieskatoties rūpīgāk, tēviņu var atšķirt no mātītes. Tēviņam sarkanais sejas laukums ir lielāks un tumšāks nekā mātītei. Sarkanais laukums tam beidzas uzreiz aiz acīm. Mātītēm sarkanais laukums acis nesasniedz. Arī knābis mātītei ir īsāks. Dadzītim knābis ir ziloņkaula krāsā ar tumšu galu. Tas ir samērā garš, konusveidīgs, spēcīgs, ar spicu galu, piemērots sēklu izlobīšanai no apvalkiem. Pārošanās sezonas laikā knābis kļūst balts. Jaunajiem putniem galva ir vienkrāsaina - pelēkbrūna, līdzīga mugurai. Vienīgais pēc kā var pazīt, ka tas ir dadzītis, ir dzeltenā josla uz spārniem.
Centrālāzijas pasugām nav melnbaltās galvas, kā tas ir Eiropas un Āzijas rietumu pasugām. Tiem galva ir pelēkbrūna ar sarkanu seju.
Dadzīti visbiežāk novērojam rudenī, kad šo putniņu bari veikli lēkā pa sausiem dadžu stublājiem un no baltām pogaļām izknābā sēkliņas. Šādu skaistu skatu nereti izdodas novērot ceļmalā vai izcirtumos. Šī spilgti krāsainā putniņa iemīļotās dzīves vietas ir veci parki, ābeļdārzi un grāvmalas ar nezāļu un dadžu krūmiem. Pieaudzis dadzītis ir tik pat liels kā zvirbulis. Galva melnbalti sarkana; mugura brūna; vēders un virsaste balta; spārni melni ar dzeltenu spoguli; aste melna ar baltiem plankumiem; knābis baltgans ar melnu galu; acis brūnas. Abu dzimumu putni gandrīz viens otram līdzīgi, tikai jauniem putniem trūkst sarkanās un melnās krāsas.
Dadzīša dziesma ir strauja čivināšana ar parastu saucienu iestarpinājumiem, kura skan apmēram tā: „stik”, „stitilit” vai „stit stit stit stit”.
Maija sākumā dadzītis taisa sev ligzdu galvenokārt lapu vai skuju kokos – diezgan augstu, tuvu pie galotnes. Ligzdai izlieto saknītes, sūnas un ķērpjus, kuras iekšpusi izklāj ar mīkstām spalvām, vilnu vai vati. Dadzīša ligzdiņu var pieskaitīt pie putnu labākajiem meistardarbiem.
Dēj maijā, jūlijā 4 – 6 zaļgani baltas tumšbrūni punktotas olas ar plānu čaulu. Ligzdu vij, kā arī olas perē, mātīte viena 13 dienas. Izšķīlušos mazuļus sākumā baro ar dažādiem kāpuriem, vēlāk - ar guzā izmiekšķētām sēklām. Bieži vien daži pārīši perē atkārtoti.
Dadzītis ir daļējs nometnieks un ceļotājs. Atlido martā, aprīlī, aizlido oktobrī.
Avots: Kārlis Grigulis „Putnu grāmata”
