Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus)
Cekulzīlīte (Latīņu v. – Lophophanes cristatus; Angļu v. – crested tit; Vācu v. – Haubenmeise; Krievu v. - хохлатая синица).
Putns, mazāks par zvirbuli, raksturīgs cekuls uz galvas.
Cekulzīlīte ir viegli atpazīstama pēc šī pelēkraibā cekuliņa, kuru tā bieži izslej gaisā. Mugurpuse pelēkbrūna, vaigi gaiši, zods un pakakle melni. Visbiežāk saistīta ar priežu mežiem.
www.dziedava.lv
Izskats:
Uz galvas raibumots cekuls, galvas sānos melni balts ornaments; mugurpuse pelēcīgi brūna, vēderpuse gaiša. Ķermeņa garums no 11-12cm. Tēviņš un mātīte – līdzīgi, tikai mātītei cekuls ir nedaudz īsāks. Jaunajiem putniem cekuls vēl īsāks, apspalvojums rūsganāks.
Sastop:
Latvijā sastopama visā teritorijā, bieži, diezgan lielā skaitā, gan vasarā, gan ziemā, galvenokārt, skuju koku un jauktos mežos. Īpaši priežu-egļu un priežu audzēs. Samērā bieži.
Pārtiek:
Pārtiek no kukaiņiem, to olām, kāpuriem, zirnekļiem, kā arī no skuju koku un citu augu sēklām. Barību pārsvarā meklē koku galotnēs un zaros.
Ligzdo:
Parasti satrunējušu koku vai stumbeņu dobumos (nereti pašizkaltos), retāk būrīšos. Ligzdas pamatā sūnas un ķērpji, zirnekļu kokoniem, izklāta ar zīdītāju vilna. Aprīļa vidū-maijā mātīte izdēj 7-10 olas. Ligzdu taisa abi dzimumi. Gadā 1 perējums. Perēšanas ilgums 15-17 dienas. Perē tikai mātīte.
Mazuļi:
Ligzdā paliek aptuveni 21 dienu. Tos baro abi vecāki. Pēc ligzdas atstāšanas jaunie putni klejo kopā ar ģimeni, bet rudenī pievienojas zīlīšu bariem.
Ceļo:
Nometnieks.
Sastopama vielaidus areālā gandrīz visā Eiropā no Pireneju pussalas dienvidrietumos līdz Urāliem austrumos. Taču Lielbritānijā sastopama vienīgi Skotijā, Skandināvijā un Somijā tikai līdz Botnijas līča ziemeļu piekrastei, bet Itālijā vienīgi pašos valsts ziemeļos (Alpos). Samērā šauri areāla dienvidu atzari iesniedzas Karpatos un Balkānos līdz Albānijai, Bulgārijai un Grieķijai. Ziemo ligzdošanas areālā. Septiņas pasugas, Latvijā Lophophanes cristatus cristatus.
ornitofaunistika.com
Lasīt tālāk
