Cekuldūkura mazuļi

Cekuldūkuru mazuļi ir pīkstuļi. Viņi pīkst – bieži un skaļi. Jo lielāki aug, jo biežāk un skaļāk pīkst: bīlibīlibīli… Pīkst gan peldot pa virsūdeni, gan tupot uz vecāku muguras. Par dūkuru pēcteču transportēšanu uz muguras droši vien esat dzirdējuši. Fenomenāli: paši jaunuļi teju teju jau lidos, tomēr, apdraudēti juzdamies vai nosaluši būdami, reizumis vēl tomēr cenšas uztrausties senčiem uz muguras… Noturīgs instinkts. Taču veltīga ir viņu cenšanās – uz muguras mazuļus vecāki transportē tikai tikmēr, kamēr viņi patiešām ir vēl mazuļi. Tomēr pavisam no saviem pēcnācējiem (arī peldēt, nirt, lidot un pilnīgi patstāvīgi barību sameklēt labi protošiem pēcnācējiem) vecāki nevar atbrīvoties līdz pat septembrim.

www.videsvestis.lv