Bērzu raibenis (Nymphalis antiopa)

Bērzu raibenis jeb sērapmetnis (Nymphalis antiopa) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga, kas mājo ziemeļu puslodē: Eirāzijā unZiemeļamerikā. Bērzu raibenis ir spēcīgs lidotājs un mēdz klejot tālu prom no savas dzimšanas vietas. Tā dzīves ilgums ir 11 - 12 mēneši, tādējādi bērzu raibenis ir viens no ilgāk dzīvojošiem tauriņiem pasaulē. 2001. gadā tas tika pasludināts par Montānas štata kukaini.

Latvijā bērzu raibenis ir samērā bieži novērojams tauriņš, taču parasti tas ir redzams pa vienam. Tas ir arī viens no pirmajiem tauriņiem pirmajās siltajās pavasara dienās.

MORFOLOĢIJA: Bērzu raibenis ir lielākais no visiem raibeņiem. Tā spārnu izplētums ir 65 - 80 mm. Bērzu raibeni ir viegli atpazīt, gan no virspuses, gan no apakšpuses. Tas praktiski ir nesajaucams tauriņš. No virspuses tā spārni ir tumši sarkanbrūni ar platām, gaiši dzeltenām apmalēm un tai blakus melnu joslu ar gaiši ziliemraibumiem. Šāda ārmalas josla ir tikai šai tauriņu sugai. No apakšpuses tas ir vienmērīgi tumši pelēks vaimelns ar gaiši dzeltenu ārmalas joslu.

Bērzu raibeņa kāpuri ir melni ar dzelkšņveidīgām pūkām. Centrā pa muguras līniju tiem ir sarkanu raibumu virkne, kā arī tiem ir tumši sarkanas kājas.

EKOLOĢIJA: Jaunie tauriņi izšķiļas vasaras otrajā pusē (augustā un rudens sākumā). Tie dodas pārziemot vēsās, tumšās vietās. Pavasara pirmajās siltajās dienās tauriņi mostas un izlido, sākot ar aprīļa vidu un lido līdz maijam, jūnijam. Kāpuri uz augiem parādās jūnijā vai jūlijā un iekūņoties sāk jūlija beigās.

Bērzu raibeņus Latvijā var novērot dažādos biotopos, biežāk mežmalās, ceļmalās un klajākās vietās, kur aug bērzi,pūpolvītoli, parastās apses. Tos bieži var novērot barojamies ar rūgstošu koku sulām un agros pavasaros ar vītolupūpolu nektāru. Kāpuri barojas ar dažādu kārklu un vītolu, bērzu, apšu un citu koku lapām.
lv.wikipedia.org

Bērzu raibenis ir lielākais no ‘klasiskajiem raibeņiem’ ar raksturīgu spārnu zīmējumu.

NO VIRSPUSES: Nesajaucams – tumši sarkanbrūnie spārni ar platajām gaiši dzeltenajām apmalēm un zilo plankumu joslām ārmalās ir tikai šai sugai.

NO APAKŠPUSES:  Praktiski nesajaucams -­‐ vienmērīgi tumšs, praktiski melns ar gaišām spārnu malām.

DZĪVES CIKLS: Pieauguši tauriņi izšķiļas vasaras otrajā pusē – augustā un rudens sākumā dodas pārziemot vēsās, tumšās vietās. Pārziemojušie īpatņi parādās līdz ar pirmajām siltajām dienām – biežāk sākot no aprīļa vidus un lido līdz pat maija beigām/jūnija sākumam. Kāpuri uz barības augiem novērojami jūnijā un jūlijā, un iekūņoties sāk jūlija beigās.

BARĪBAS AUGI:  Kāpuri barojas ar dažādiem kārkliem (Salix caprea, S. cinerea, S.viminalis u.c.), bērziem (Betula sp.) un apsēm/papelēm (Populus sp.).

BIOTOPS: Sastopams dažādos biotopos – biežāk mežmalās, izcirtumos, ceļmalās, bet arī klajākās vietās. Pieaugušos tauriņus var atrast barojamies ar rūgstošām koku sulām, pavasaros arī barojoties Salix sp. pūpolos ar nektāru.
dabasdati.lv