Burvjulazdas (Hamamelis)

Burvjulazdas ir pavasara vēstneses, kas zied par spīti salam. Tās ir vasarzaļi krūmi, visbiežāk ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem, kas izskatās pēc spurainiem pušķīšiem lapu žāklēs. Bet ir šķirnes arī ar sarkaniem ziediem. Vainaglapas aukstā laikā ieritinās. Latvijā burvjulazdas sāk ziedēt jau februāra sākumā, ja arī zemi klāj sniegs.
Burvjulazdām piemērota saulaina vieta, auglīga, labi drenēta smilšmāla augsne, kaut gan katrai šķirnei prasības nedaudz atšķiras. Latvijā vissekmīgāk audzējamas trīs burvjulazdu sugas – Virdžīnijas, Japānas un mīkstā burvjulazda. Virdžīnijas burvjulazda labprātāk aug kaļķainā augsnē, bet pārējās augsnē ar skābu reakciju. Virdžīnijas burvjulazda var sasniegt 2,5 m augstumu un 1,5 m platumu, un tai ziedi iekrāsojas dzelteni rudenī, krāšņi papildinot lapkriša laiku. Šai burvjulazdai ir laba ziemcietība.
Japānas burvjulazda zied no janvāra līdz martam, tāpat kā Mīkstā burvjulazda, kas var izaugt pat 3 m augsta.
Burvjulazdas bagātīgi ziedēs saulainā, no lieliem vējiem pasargātā vietā. Tām ir viegli veidot formu, tāpēc tās droši var stādīt arī dārzā starp citiem augiem. Krūma vainags jāveido tā, lai apakšējiem zariem arī piekļūtu saule – krūma augšdaļa jāveido šaurāka kā apakša.
Jaunie stādi ziemā ir jutīgāki. Kad paaugušies un nobrieduši, itin labi ziemo arī Latvijas apstākļos. Jaunos krūmiņus ziemā der aptīt ar salmiem vai agrotīklu.
Burvjulazdas mēslo ar sadalījušamies kūtsmēsliem, kompostu, auglīgu augsni vai minerālmēsliem. Svarīgi, lai augam nepietrūktu mitruma.