Bumbieris

Bumbieri ir bumbierkoku (Pyrus), rožu dzimtas augļi, kas pēc morfoloģiskās klasifikācijas ir āboli. Ir zināmas aptuveni 30 bumbieru sugas un vairāk nekā 5000 bumbieru šķirņu. Uzturā parasti tiek lietotas mājas bumbieru šķirnes, kuras ir izveidotas krustojot Eiropas un Āzijas savvaļas šķirnes.

Bumbieri, kurus daudzi eiropieši dēvē arī par „sviesta augļiem” to gludās faktūras dēļ, ir lieliska uzkoda, deserts vai pat salda, pikanta piedeva pamatēdienam. Svaigi bumbieri ir gards cienasts, tomēr arī cepti, vārīti un sautēti bumbieri garšo lieliski un ir veselīgi.

 Bumbieri satur apmēram 84 % ūdens. Bumbieri uzlabo vielmaiņu un tajos ir maz kaloriju, tādēļ tie ir īpaši ieteicami cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz korpulenci. Vienā vidēja lieluma bumbierī (aptuveni 170 g) ir apmēram 350 kJ un 4 g šķiedrvielu, kas palīdz kontrolēt holesterīna līmeni asinīs, un celulozi – nešķīstošu šķiedrvielu, kas uzlabo zarnu trakta darbību. Kā arī tie satur tādas vērtīgas vielas, kā saharozi, glikozi, fruktozi, karotīnu, folijskābi, mangānu, dzelzi, jodu, kalciju, magniju, nātriju, fosforu, cinku, fluoru, molibdēnu, pektīnus, organiskās skābes.

Bumbieros ir daudz C vitamīna. Tie satur arī vitamīnus А, В1, В2, В3, В5, В6, В9, Е, Р, РР  un miecvielas.

Žāvēti bumbieri koncentrētākā veidā satur vairāk kilodžoulu un uzturvielu nekā svaigi bumbieri, tomēr to augstais cukura saturs un lipīgā konsistence var veicināt zobu bojāšanos. Žāvēti bumbieri var saturēt arī sulfītus, kas var izsaukt astmas lēkmi un alerģisku reakciju jutīgiem cilvēkiem. Kaltētu bumbieru tēja ir labākais dzēriens vīriešiem pāri 50. Tā iedarbojas profilaktiski, kā arī ārstē prostatu. Kaltēti bumbieri palīdz pret klepu un drudzi.

Konservēti bumbieri mizošanas un karsēšanas rezultātā zaudē lielāko daļu no C vitamīna, kas ir svaigu bumbieru sastāvā. Tie satur arī vairāk kilodžoulu, jo īpaši ja tie konservēti izteikti saldā sīrupā. Ir zināms, ka bumbieru kompots palīdz prostatas ārstēšanai un pie vēdera problēmām, arī pie aizcietējumiem.

Bumbierus ārsti iesaka iekļaut savā ēdienkartē  grūtniecēm, jo to sastāvā esošā folijskābe ir svarīga sekmīgai mazuļa attīstībai. Tāpat bumbierus ir svarīgi lietot tiem cilvēkiem, kuri slimo ar mazasinību (recepte: pie 2 lieliem, nomizotiem , saspaidītiem bumbieriem pievieno 2 tējkarotes medus). Tos ir labi lietot pie lielas fiziskas slodzes, jo tie remdē muskuļu sāpes. Bumbieri stimulē aknu, nieru un urīnpūšļa darbību. Bumbieri ir arī labs pretklepus līdzeklis.

Dietologi iesaka bumbierus nelietot no rīta, tukšā dūšā, bet lietot tos kā piedevu pie pamatēdiena, piemēram kā desertu.

Bumbieru audzētāji ir iecienījuši ziemas bumbieru šķirni – Belorusskaja Pozdņaja.  Šīs šķirnes bumbieri nogatavojas agri, ražo bagāti un ir izturīgi pret kraupi. Tie ir ļoti sulīgi ar maigu garšu un labi glabājas. No vasaras bumbieru šķirnēm teicama šķirne ir Duhmjanaja. Tie ir vidēji lieli, sulīgi, ļoti garšīgi. Tāpat iecienītas ir arī šķirnes Moskovskaja, kura ir agra vasaras šķirne, lietuviešu šķirne – Vasarine Sviestine, vēla ziemas bumbieru šķirne - Patten, rudens šķirne Mramornaja u. c.

Avots: Readers Digest „Veselīga uztura rokasgrāmata”.

Dietoloģe: Rozmarija Stentone.