Braslas ieži
Braslas ieži ir Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne abos Braslas krastos lejpus Valmieras šosejai, alas, leduskritumi, senas zīmes.
Aņītes Garais iezis - Braslas kreisajā krastā gar ūdenskrātuvi. Apdrupis, līdz 7 m augsts, 400 m plats iezis. Bijis lielāks. Gaujas svītas smilšakmens.
Aņītes Vidējais iezis - 150 m lejpus ūdenskrātuvei, kreisajā krastā. 10 m augsts, 95 m plats Gaujas svītas smilšakmens atsegums.
Aņītes Augstais iezis - 50 m lejpus ūdenskrātuvei, kreisā krastā. Līdz 35 m augsts, 170 m plats Gaujas svītas smilšakmens atsegums.
Varšavu iezis - Braslas ielejas labajā krastā 1km lejpus Inčukalna- Valmieras ceļa, sāņus HES aizsprostam, 20 - 50 m no ūdens malas. 4 - 7 m augsti, 90 m gari Gaujas svītas smilšakmens atsegumi.
Jāņavārti - Braslas labajā pamatkrastā iepretim aizsprostam, augšpus ēkai. 3 - 12 m augsts, vairāk, kā 150 m plats atsegums, sastāv no divām daļām, ar leduskritumu. Smilšakmens te sarkanīgs, klints pakava formā, 4 alas.
Garā Trīs Māsu ala - 12 m gara ķīļveida ala Jāņavārtos, sikspārņu ziemošanas vieta.
Vidējā Trīs Māsu ala - 9 m gara ķīļveida ala Jāņavārtos, sikspārņu ziemošanas vieta.
Mazā Līkā Trīs Māsu ala - 6m gara ala Jāņavārtos pie aizaugošas vecupes. Sikspārņu ziemošanas vietas.
Pameita - Sabrukusi ala Jāņavārtos, bijusi 7 m gara.
Jāņavārtu Sarkanais leduskritums - 7 m augsts.
Krauļukalna (Kraukļukalna) iezis - Braslas labajā krastā 200 m lejpus aizsprostam.- 19m augsts, 300 m plats Gaujas svītas atsegums, daudzas nišas, plaisas, dzegas, pārkares, avoti, ziemā divi leduskritumi.
Slūnu iezis - Braslas labajā krastā, zem augstsprieguma līnijas, ap 3,6 km augšpus ietekas Gaujā. Viena no augstākajām un noteikti iespaidīgākā krauja Braslas senlejā. Te konstatētas Gaujas svītai raksturīgās devona zivju atliekas.
Melnais iezis - Braslas labajā krastā 200 m lejpus Slūnu ieža. Ap 130 m plats Gaujas svītas smilšakmens iezis ar 2 alām un citiem smilšakmens veidojumiem.
Virtakas iezis - Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi Braslas labajā krastā, 300 m lejpus Melnā ieža. Ap 300 m plati epizodiski atsegumi, slaveni ar zīmēm. Pakājē nogruvums.
Klinšu zīmes Virtakas iezī - Atklātas 80to gadu vidū (G. Eniņš). Neatšifrēti (bet daudz ažiotāžas ap "atrisinājumiem") raksti, kā arī turpat blakus senā kalendāra vieta. No sākuma precīza atrašanās vieta netika atklāta, lai vietu nesapostītu. Atklājums Latvijā izraisa lielu ažiotāžu, tagad visur saskata šādas zīmes. Tomēr droši apzinātas ir vairāk, kā 10 seno zīmju vietas, zināms, ka tās ir arī Siguldas, Turaidas un Nurmižu apkārtnē. (atklājis Māris Mitrēvics). Tomēr Latvijā zīmju vietas plašākai sabiedrībai neatklāj, lai tās netiktu sapostītas, kā vairāki vērtīgi viduslaiku uzraksti Gūtmaņu alā, tiek bojātas senās zīmes vienā no Lībiešu Upuralām. 1991. gada martā starp Rakstu klinšu lielāko zīmju vietu un seno kalendāru izdodas atrast vēl dažus neparastus iezīmējumus (A. Grīnbergs), kas slēpās zem biezām sūnām nelielā ieža apakšā, tuvu pie zemes. Laikam vasarā, kad šis iezītis paslēpjas aiz zālēm, zīmes pavisam nav ieraugāmas. Turpat pie senā kalendāra, blakus iezī atradās kāda zīme un vairāki desmiti vienādi ievilktu svītriņu grūti pieejamā vietā. 1986.g. izrakumi, kas nedeva nekādus rezultātus.
Ala Virtakas iezī - atrodas ieža lejasdaļā pie ūdens. Nišveida ala, kuras augstums - 2,5m.
Buļu iezis - Braslas labajā krastā 600 m lejpus Virtakas iezim. 30 m augsta (kraujas kopējais augstums), 110 m plata Gaujas svītas smilšakmens krauja ar atsegumu, 4 alām (sk. Adamaiša alu), leduskritumu utml.
Adamaita ala - 18 m gara ala Buļu iezī, kurā 20. gs. sākumā slēpusies laupītāju banda. Ala bija aizgruvusi, atrakta 1986. gada augustā. Buļu ieža leduskritums - skaists divpakāpju leduskritums.
