Bodenezers ( Bodensee)
Bodenezers
Atrodas Austrija, Šveice, Vācija
Platība 536 km2
Lielākais garums 63,3 km
Vidējais dziļums 90 m
Lielākais dziļums 252 m
Tilpums 55 km3
Augstums vjl 395 m
Izteka Reina
Sateces baseins 11 400 km2
Salas Reihenava, Mainava, Lindava
Apdz. vietas krastos Brēgenca, Konstanca, Frīdrihshāfene, Arbona
Bodenezers (arī Konstancas ezers; vācu: Bodensee) ir liels ezers uz Austrijas, Vācijas un Šveices robežas. Ūdens apmaiņas periods ir 4,3 gadi. Trešais lielākais ezers Centrāleiropā aiz Balatona un Ženēvas ezera. Lielākais ezers vācu valodā runājošās zemēs. Termins "Bodenezers" apvieno divus netāli esošus, bet fiziski nošķirtus ezerus — pašu Bodenezeru un netālo Unterezeru.
2001. gadā ezerā tika nozvejotas ap 1000 tonnas zivju, darbojās ap 150 profesionālu zvejnieku. 1980. gados ezerā piesārņojuma dēļ gandrīz izmira forele (Salmo trutta), taču pēc vides aizsardzības pasākumu īstenošanas tā ir atgriezusies.
1999. gada maijā—jūnijā ezerā līmenis cēlās par 2 m, applūdinot ostas un piekrastes celtnes. Ezerā ir izveidota vētru brīdināšanas sistēma. Bīstamākais vējš ir fēns — silta rudens vētra, kas nāk no Alpiem un saceļ vairākus metrus augstus viļņus. 2006. gada jūlijā reģistrēti 3,6 m augsti viļņi, teorētiski iespējami 4,5 m augsti viļņi. Vasarās bieži notiek pēkšņas vētras, kas prasījušas ūdenssportistu dzīvības. Kopš 875. gada ezers ir pilnībā aizsalis 32 reizes, pēdējo reizi — 1963. gadā.
Prāmju līnijas savieno pilsētas ezera krastā. Nepastāv vienošanās par valstu robežām ezerā. Šveice uzskata, ka robeža iet pa ezera vidu, Austrija — ka ezers ir visām trim valstīm kopējs. Vācijai nav definēts viedoklis. Atsevišķi līgumi regulē zveju un kuģošanu starp valstīm.
Milzīgā ezera ūdens masa ietekmē tuvējās apkaimes klimatu, padarot to maigāku. Ezera piekrastē iespējams audzēt vīnogas. Visaugstāk novietotais vīna audzēšanas reģions Vācijā — 400—560 metri vjl.
Vēsture:
Tagadējais ezera nosaukums ceļas no Bodmanas ciema ezera ziemeļrietumu galā. Šis vārds pirmoreiz parādās 830. gadā. Daudzās Eiropas valodās ezeru sauc par Konstancas ezeru — pēc lielākās pilsētas ezera krastā.
Pirmās apmetnes ezera krastā bijušas neolītā, pirms aptuveni 5000 gadiem. Šveices un Vācijas piekrastē saglabājušās vairākas neolīta pāļu būvju atliekas. Pie Unterūldingenes (Vācija) ir apskatāmas 20 atjaunotas neolīta pāļu būves.
Aptuveni 400 gadā p.m.ē. ezera krastos apmetās ķelti. Nozīmīgākā ķeltu apmetne atradās tagadējā Brēgencā.
Romieši ezera apkaimes zemes iekaroja 15. gadā p.m.ē. Šajā laikā notika lielākā Bodenezera kauja — uz ezera cīnījās Brēgencas ķelti un romieši. Mainavas salā atrastas romiešu flotes atbalsta punkta atliekas.
Pirmoreiz rakstītos avotos minējis romiešu ģeogrāfs Pomponijs Mela ap 43. gadu p.m.ē. Viņš norādīja, ka Reina tek cauri diviem ezeriem, kurus viņš dēvēja Lacus Venetus (Bodenezers) un Lacus Acronius (Unterezers). Plīnijs Vecākais ezeru dēvēja Lacus Brigantinus pēc ezera krastā esošās Brigantijas pilsētas (mūsdienās — Brēgenca). Brēgenca (Brigantium) bija nozīmīgākā apmetne ezera krastos arī romiešu laikos — šajā laikā tā ieguva pilsētas tiesības, kļuva par Bodenezera flotes bāzes punktu. Vēlāk tika nodibināta arī Konstanca (Constantia).
