Blusu sūrene (Polygonum persicaria)

Blusu sūrene jeb blusene (latīņu: Polygonum persicaria) ir 10—80 cm augsts, viengadīgs sūreņu dzimtaslakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru. Lapas veselas, lancetiskas vai iegareni lancetiskas, ar gludu malu. Turzītes apskauj stumbru; uz tām ir pieguļoši sarveida matiņi. Ziedi balti vai rožaini, sakopoti blīvās vārpstveida ziedkopās. Zied no jūlija līdz septembrim. Auglis melns, spīdīgs lēcveida riekstiņš.

Augs izplatīts Eiropā un Āzijā. Ievests un izplatījies arī Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug ūdenstilpju krastos un pļavu pazeminājumos, kur ir rets apaugums.

Blusu sūrenes preparāti sašaurina asinsvadus, tonizē dzemdes muskulatūru, palielina asins viskozitāti un sarecēšanas spēju, sekmē zarnu peristaltiku un pastiprina diurēzi.
lv.wikipedia.org

APRAKSTS:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-80 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, dažreiz augšdaļā zaro. Lapas iegareni lancetiskas (ga 3-10 cm, pl 0.5-4 cm). Kāts īss (augšējās lapas sēdošas), plātnes mala gluda, gals smails. Nereti virspusē uz lapas plātnes ir violets plankums. Augs bez dziedzeriem. Pie katras lapas pamata esošā turzīte apmatota, tās gals ar gariem (ga līdz 0.2 cm), skropstainiem matiņiem. Turzīte blīvi piekļauta pie stublāja. Ziedi ieapaļās vai ovālās (parasti diezgan īsās - līdz 2 cm) neīstās vārpās stublāja un zaru galā. Apziednis iesārts, vienkāršs, vainagveida (ga 0.2-0.4 cm). Auglis - lēcveidīgs, tumšs riekstiņš. Zied no jūnija līdz septembrim.

IZPLATĪBA:
Eirāzijā plaši sastopama suga, ieviesta Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

BIOTOPI:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz nelielās grupās visdažādākajos mēreni mitros biotopos, galvenokārt ūdenstilpju krastos un pļavu pazeminājumos, parasti ar veģetāciju skraji segtās vietās.

ĪPAŠAS NORĀDES:
Līdzīga skābeņlapu sūrenei (P. lapathifolium). Atšķirama pēc tā, ka uz ziedkopas, ziedkāta, apziedņa un lapām nav dziedzeru (nevis ir), turzīte blīvi piekļauta pie stublāja, apmatota un galā ar gariem, skropstainiem matiņiem (nevis kaila, nevis galā ar ļoti īsiem matiņiem, nevis vaļīgi pieguloša pie stublāja). Turklāt blusu sūrenei nav raksturīgi paresninājumi stublāja mezglu vietās, apziednis nav zaļgans, ziedkopas nav garas un nolīkstošas.
www.latvijasdaba.lv

https://lv.wikipedia.org/wiki/Blusu_s%C5%ABrene