Bezdelīgactiņa (Primula farinosa)
Bezdelīgactiņa - Primula farinosa L.
Bezdelīgactiņa - angliski: bird’s-eye Primrose; vāciski: Mehl-Primel; zviedru: majviva; igauņu: pääsusilm; lietuviešu: raktažolė pelenėlė; krievu: первоцвет мучнистый
Bezdelīgactiņa ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar lāpstveidīgām, līdz 5 cm garām un 0,5-2 cm platām lapām, kas veido lapu rozeti. Lapas virspusē gludas, apakšpusē balti vai dzeltenīgi miltainas. Balta vai dzeltenīga miltaina apsarme vērojama arī uz citām auga daļām. Stublāji vairāki, rozetes vidusdaļā, līdz 15 cm un dažreiz arī garāki. To galotnē vienkāršā čemurā ziedi. Ziedu kauss miltains, 0,4- 0,6 mm garš. Vainags 8-10 mm plats, violets vai sārti – violets, reti balts, ar baltu vai zaļganu stobriņu un piecās daļās šķeltu apmali. Vainaga daivas vairāk vai mazāk dziļi šķeltas, sirdsveidīgas. Nedaudz gaišāka ir zieda centrālā daļa. Tāpēc ziedi atgādina it kā mazu actiņu. Zied maijā, jūnijā. Ziedi pa 5-25 čemurā, violeti vai sārti violeti, retāk balti, ar īpatnēju smaržu. Zied maijā, jūnijā. Auglis - pogaļa.
Bezdelīgactiņa pašlaik vēl sastopama gandrīz visā Latvijas teritorijā; tā vienīgi nav atrodama dažviet Latgalē un Augšzemē. Auga atradņu skaits stipri samazinājies 20. gadsimta otrajā pusē, kad meliorētas lielas mitro pļavu un zāļu purvu platības augsnes kultivēšanai. Izzūdot mitrajām, kaļķainajām pļavām un zāļu purviem, ievērojamā mērā ir samazinājusies bezdelīgactiņas izplatība.
Augs sastopams mitrās purvainās pļavās, zemajos purvos; šādas augtenēs arī mežu klajumos. Tur bezdelīgactiņa bieži vien sastopama kopā ar tādiem aizsargājamiem augiem kā rūsganā melncere (Schoenus ferrugineus) un ciņu mazmeldru (Trichophorum caespitosum). Bezdelīgactiņa atzīmēta vairākos Latvijas īpaši aizsargājamajos dabas objektos: Slīteres un Ķemeru nacionālajā parkā, Moricslas, Grīņu un Krustkalnu rezervātā u.c.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Lasīt tālāk
