Balvu novads

Balvu novads atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Krievijas pierobežas zonā, un ir vārti starp Latgales un Vidzemes reģioniem. Novadā ietilpst Balvu pilsēta (administratīvais centrs) un 10 pagasti – Balvu, Kubulu, Vīksnas, Bērzkalnes, Lazdulejas, Briežuciema, Vectilžas, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagasts. Galvenie nodarbošanās veidi ir lauksaimniecība, mežizstrāde, kokapstrāde. Atsevišķas lauku saimniecības pievērsušās biškopībai, zivkopībai un citām netradicionālās lauksaimniecības formām. Balvu novads ir nozīmīgs Ziemeļlatgales centrs, kurā tiek koptas etnogrāfiskās un mūsdienu kultūras tradīcijas. Novadā tiek rīkoti gan vietējā, gan reģionālā un valsts mēroga kultūras pasākumi. Novadā pieejama visu līmeņu izglītība – sākot ar pirmsskolas un beidzot ar augstāko izglītību. Darbojas arī mākslas, mūzikas un sporta skolas. Balvu novads izmanto iespējas sadarboties ar ārzemju partneriem. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Taivānas, Krievijas, Zviedrijas, Somijas un citu valstu pašvaldībām.


Vēsture
Līdz 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanai mūsdienu Balvu novada teritorijā atradās Adzeles zemes Abrenes (Abrene) un Purnavas (Pornuwe) pilsnovadi. 13.-16. gadsimtā tas atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada sastāvā. Kad 1549. gadā Kokneses soģis Gotarts Neils tika apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā, viņa taisnošanās pierakstā pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551. gada 3. martā Rīgas arhibīskaps Vilhelms izlēņoja zemi pie Balvu ezera bruņiniekam Hansam Meihsneram. Pieminēts arī vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un Bolupe. 17.-18. gadsimtā novada teritorijā atradās Inflantijas vaivadijas Viļakas stārastijas Balvu gals, 19. gadsimtā tas ietilpa Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa teritorijā.

Līdz 1920. gada zemes reformai novadā atradās Balvu, Biržu, Bonifacovas, Domopoles, Ludvinovas, Ruskulovas, Vecpils, Zosuļu un citu muižu zemes. Pēc Latvijas valsts izveides Balvu novada teritorija atradās Jaunlatgales apriņķī (1924-1938), Abrenes apriņķī (1938-1945), Viļakas apriņķī (1945-1949), tad Balvu rajonā (1949—2009).
lv.wikipedia.org
www.latgale.lv

Par Balvu pagastu
Vēstures avotos Balvu pagasts minēts 16. gadsimtā. Tā patreizējā teritorija 82,64 km2, 23 ciemi, dzīvo 725 iedzīvotāji. Balvu pagasts atrodas Latvijas ZA daļā,~ 225 km attālumā no Rīgas, 45 km attālumā no Krievijas robežas. Tuvākie centri – Balvu pilsēta (5 km no pagasta administratīvā centra Naudaskalna ciemā), Gulbene - 40 km, Rēzekne – 75 km. Balvu pagasts robežojas ar Kubulu, Bērzkalnes, Rugāju pagastiem un Balvu pilsētu. Pagasta teritoriju šķērso divi valsts 1.šķiras autoceļi: Balvi – Viļaka – Pleskava un Balvi – Rēzekne – Daugavpils. Balvu pagasta centrs atrodas Naudaskalna ciemā.

Teritorijas izmantošanu un ekonomiskās aktivitātes pagastā lielā mērā nosaka teritorijas novietojums pie Balvu pilsētas: Balvu pagastā atrodas mazdārziņu masīvs Verpuļeva ar vairāk kā 400 zemes vienībām. Pagasta iedzīvotāji izmanto darba iespējas pilsētas iestādēs un uzņēmumos, kā arī Balvu pilsētā pieejamos izglītības, veselības aprūpes, kultūras pakalpojumus.
Balvu pagasta bagātības: cilvēki, daba – meži un zeme, un kultūrvēsturiskais mantojums.

Balvu ciema darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja sāka darboties 1945.gada 1.augustā Abrenes apriņķa Balvu pagastā ar administratīvo centru apdzīvotā vietā Naudaskalnā.
1945.gada 12.oktobrī sakarā ar Abrenes apriņķa teritorijas daļas pievienošanu KPFSR un pārējās daļas pārdēvēšanu par Viļakas apriņķi Balvu ciema padome ietilpst Viļakas apriņķa Balvu pagasta teritorijā.
Balvu ciema darbaļaužu deputātu padomei sekojošas funkcijas – ciema saimnieciskās, kultūras un sabiedriskās dzīves vadība un kontrole. 1949.gadā ciema teritorijā izveidojās desmit kolhozi, kuri vairākkārt apvienoti un pārdēvēti, 1961.gadā izveidojot padomju saimniecību „Bolupe”. Balvu ciema teritorijā darbojas klubs, bibliotēka, pamatskola, feldšeru – vecmāšu punkts.
Balvu ciema Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja kopš 1977.gada 7.oktobra, sakarā ar jaunās Padomju Konstitūcijas pieņemšanu, tika pārdēvēta par Balvu ciema Tautas deputātu padomes izpildkomiteju.
Balvu ciema Tautas deputātu padomes izpildkomiteja kopš 1990.gada 15.februāra, sakarā ar LPSR AP lēmumu, tika pārdēvēta par Balvu pagasta Tautas deputātu padomes izpildkomiteju.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu „Par pašvaldībām”, ar 1994.gada 9.jūniju Balvu pagasta Tautas deputātu padomes valdi pārveido par Balvu pagasta padomi. Pagasta padome strādā pēc padomes sēdē apstiprinātā Nolikuma. Nolikumā noteikts, ka padome sastāv no 7 deputātiem.

1999.gada 23.martā Balvu pagasta padomes sēdē nolemj atstāt Balvu pagastā sekojošus ciemu nosaukumus:
Vidējciemi:
Naudaskalns

Skrajciemi:
Āžudambis, Centramuiža, Dobenieki, Dūrupe,Dzeņulauza, Kārklinieki, Keņi, Lācupe, Lāčugabali, Lemešava, Mēķi, Ozolsala, Pilskalns, Plītinava, Rāvusala, Reči, Salmaņi,Silamala, Stepjugabali, Vaņki, Verpuļeva, Žaugupe.

Naudaskalna ciemā koncentrējusies pagasta sabiedriskā dzīve – te atrodas pagastmāja, Tautas nams, bibliotēka, pasta nodaļa, sporta centrs. Pie Naudaskalna ūdenskrātuves, ceļa Balvi – Rēzekne malā, ierīkots labiekārtots atpūtas laukums. Netālu no ciema atrodas kultūrvēsturiskais objekts – Pilskalns (125 m), kas paver arī lieliskas iespējas ziemas prieku aktivitātēm.

Par Bērzkalnes pagastu
Bērzkalnes pagasta dienvidaustrumu daļu aizņem vienlaidus mežu masīvi, kur atrodas arī dabas liegums «Stompaku purvi». Pārējā pagasta teritorijā raksturīgs mozaīkveida zemes lietojums, kur lauksaimniecības zemes mijas ar meža zemēm. Bērzkalnes pagasta administratīvais centrs – Bērzkalnes ciems – izvietojies pie valsts autoceļa Dubļeva– Cērpene. Tas ir 5 km attālumā no Balvu pilsētas.
Pagastā dzīvo 483 iedzīvotāji. Bērzkalnes pagastā ir 26 apdzīvotās vietas, lielākās no tām ir Bērzkalne un Rubeņi. Nozīmīgākie sociālās infrastruktūras objekti ir Bērzkalnes pagasta pārvalde, bibliotēka(interneta, pasta pakalpojumu pieeja), pirmsskolas izglītības iestāde. Bērzkalnes pagastu raksturo baltie bērzi. Laika posmā no 1985. gada līdz 1991. gadam, kad kolhozu «Sarkanais partizāns» vadīja Jānis Gagainis, notika sakopšanas talkas, kuru laikā kolhoza speciālisti stādīja bērzus pie daudzdzīvokļu mājas. Kupli un raženi jaunie bērzi aug arī ceļa posmā uz Bērzkalnes pagasta pārvaldi. Bērzkalnes pagastā dzīvojusi vecākā rajona iedzīvotāja Jadviga Salmane, kuras mūžs ilga 106 gadus (1802. gada 20. februāris – 2008. gada 10. jūnijs). Šeit dzīvojis arī Nopelniem bagātais horeogrāfs Imants Magone (†) – dejas pedagogs, amatieru mākslas atbalstītājs, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Dzimis 1936. gada 18. aprīlī Balvu rajona Taureskalna ciemā daudzbērnu ģimenē, miris 2008. gada 21. augustā.

Vēsture
Bērzkalne ir pārdzīvojusi Livonijas karu. Pār šo novadu gāja pāri daudzas kara vētras. 1802. gadā visa Latgale nonāca atjaunotās Vitebskas guberņas sastāvā, kurā tā atradās līdz pat neatkarīgās Latvijas valsts izveidošanai. Turpinājās Latgales un arī Bērzkalnes novada atraušana no pārējās Latvijas teritorijas, kas bija sākusies jau Polijas varas laikā. Vitebskas guberņas sastāvā izveidoja trīs Latgales apriņķus. 1889. gadā sākās zemnieku viensētu veidošanās. 1918. gada novembrī Balvos ienāca sarkanarmijas daļas, un padomju vara nodibinājās arī Bērzkalnē. Viļakas apriņķa Balvu pagasta Ploskenas ciema zemnieki 1949. gada aprīlī nodibināja kolhozu «Centība», kur par priekšsēdētāju strādāja Olga Baltbārde, 1949. gada maijā nodibināja kolhozu «Nākotne», 1950. gada 3. jūlijā kolhozus «Centība» un «Nākotne» apvienoja un nodibināja kolhozu «Jaunā dzīve». Par priekšsēdētāju ievēlēja Kornēliju Kokaru. 1950. gada aprīlī dibināja kolhozu «Ozolzīle». Tas apvienojās ar Balvu ciema kolhozu «Dzīves rīts» un «Raiņa». 1949. gada aprīlī izveidojās kolhozs «Zelta vārpa», kas 1950. gada jūnijā apvienojās ar Kraukļu ciema kolhoziem «Družba» un «Vperjod». Apvienoto kolhozu nosauca par «Vperjod». 1949. gada 1. aprīlī nodibināja kolhozu «Sarkanais partizāns». 1950. gada 14. jūlijā kolhozs «Sarkanais partizāns» apvienojās ar Vistusaslas ciema kolhozu «1. Maijs». 1952. gada martā pievienoja kolhozu «Jaunā dzīve», «Centība» un «Nākotne». 1976. gadā pievienoja kolhozu «Pobeda». Apvienotajam kolhozam atstāja nosaukumu «Sarkanais partizāns», tā valdes priekšsēdētāji bija Jānis Šumilla, Konstantīns Višņovs, Boriss Tihanovs, Nikolajs Šumkins, Leongīns Kovaļevskis, Jānis Melnacis (1964–1976), Jānis Vilcāns (1976–1985), Jānis Gagainis (1985–1991), Roberts Strapcāns, Jurijs Andrejevs, bet 1990. gadā kolhozus atkal sadalīja un līdz 1992. gada likvidācijai savu darbību uzsāka kolhozi «Rubeņi» un «Bērzkalne». Par pirmo priekšsēdētāju apvienotajā ciema padomē strādāja Semjons Rumjancevs. Vēlākajos gados par priekšsēdētājiem ievēlēti: Konstantīns Višņovs, Boriss Tihonovs, Skaidrīte Kondratjeva (1961–1975), Vladislavs Ščogalis (1975–1981), Anna Laicāne (1981–1985), Alda Ignatjeva (1985– 1987), Līvija Krasovska (1987–1989), Inese Pole (1990–1992), Valentīna Sirmace (1992–2005), Benedikts Ančs (2005-2009), Jānis Roginskis (2009.-2015.). No 2015. gada par Bērzkalnes pagasta pārvaldes vadītāju ievēlēta Skaidrīte Saleniece.

Par Bērzpils pagastu
Bērzpils pagasts ir viens no lielākajiem pagastiem Balvu novadā, platība 127,7 km2. Lauksaimniecības zemes aizņem 47% no teritorijas kopplatības, mežu zemes 23%, purvi 17%. Daļa Bērzpils pagasta teritorijas atrodas Lubāna mitrāja teritorijā, ir skaistas dabas ainavas.
Bērzpils pagastā tek 7 upes: Aiviekste, Iča, Dziļaune, Paukle, Keiba, Skujatne, Kalnupe.
Ūdenstilpnes: Vēja ezers, kurš ir pārpurvojies, Putreņa ezers.
Bērzpils pagastā ir 38 apdzīvotas vietas. Centrs atrodas Bērzpilī. Lielākās apdzīvotās vietas: Beļauski, Vecpils, Domopole.
Pagastā dzīvo 780 iedzīvotāji.

Nozīmīgākie sociālās infrastruktūras objekti ir pagasta pārvalde, vidusskola, sporta angārs, saieta nams, estrāde, bibliotēka, doktorāts, aptieka, pasts. Lielākie kultūras pasākumi Bērzpils pagastā: Dziesma Bērzpilij, Pagasta svētki. Daudz kultūras pieminekļu. Bērzpils pagasts ievērojams ar daudzām izcilām personībām zinātnē, kultūrā, literatūrā, mākslā un citās jomās.
Bērzpils pagastā ir izveidots tematiskais ciems „Ičas apmetnes ciems”.
Ičas apmetnes ciemā tiek piedāvāts darboties audēju, maizes cepšanas un gleznošanas meistardarbnīcas, kā arī Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcas apmeklējums un noslēgumā atpūta Ičas upes krastā ar zivju zupu vārīšanu un stāstījumu par senajām apmetnēm. Ir piedāvājums arī laivot pa Ičas upi un pārlaist nakti ar gulēšanu sienā, mājās pie Ičas upes. Ierašanās jasaskaņo iepriekš.

Par Briežuciema pagastu
Briežuciema pagasta kopējā platība ir 8276 ha, iedzīvotāju skaits 533.
Lielākie apdzīvotie ciemi pagastā ir Grūšļeva, Dambergi, Pūšļeva, Augstasils, Cērpene. Lielāko daļu pagasta teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes- 51%, meži- 22,5%. Salīdzinoši lielu teritoriju aizņem Lutenānu un Blauzgovas purvi. Nozīmīgākie sociālās infrastruktūras objekti ir pagasta pārvalde, Briežuciema pamatskola, bibliotēka, tautas nams, feldšeru - vecmāšu punkts, pasta nodaļa.
Pagasta simbolika veidojusies vēsturiski. Briežuciema pagastā ir ciems ar nosaukumu Briežusala, kādreiz šī ciema vietā bijis liels mežs, uz nelielām salām mežā dzīvojuši brieži un aļņi. Gāja gadi, mežu izcirta, zemnieki iekopa sev mājas. Šodien meža vairs nav. Nav arī briežu, bet no tiem laikiem ir saglabājies nosaukums Briežusala, un brieža attēlu izmantojam kā simbolu informatīvajos ziņojumos.
Pagasta lielākā vērtība ir cilvēki, kas pamatā ir nodarbināti savās piemājas un zemnieku saimniecībās, kas čakli kopj savas mājas. Ir 40 bioloģiski sertificētas saimniecības. Galvenā nodarbošanās ir graudkopība, piena lopkopība, cūkkopība un gaļas liellopu audzēšana. Lielākā z/s ir „Pīlādži”, kas apsaimnieko pāri 500 ha zemes, audzējot graudaugus un rapsi, nodrošina vairākas darba vietas pagasta iedzīvotājiem. Z/s „Iesalnieki’’ ir lielākā piena lopkopības saimniecība pagastā. SIA“Meža Mednis” nodarbojas ar gaļas liellopu ražošanu, piemājas saimniecība. “Briežkalni”, kas nodarbojas ar graudkopību. Z/S „Papardes” nodarbojas ar graudaugu un rapša audzēšanu, ir izveidots un iekopts skaists dabas stūrītis Ausalas ciemā ceļa Tilža- Baltinava-Breksene krustojumā.
Briežuciemā ir izveidots tematiskais ciems „Briežuciema amatu meistaru ciems”, kas pagastā attīsta tūrismu. Ciemā ietilps pagasta aušanas darbnīca, „Kronīšu” māju maizes cepšanas tradīcijas, sakoptā „Bilgu” sēta, kurā tiek uzņemti ciemiņi, Kaša Jāņa mājās var vērot alus darīšanas procesu, folkloras kopa „Soldanī”’ piedāvā iemācīt etnogrāfiskos dančus.

Par Krišjāņu pagastu
Krišjāņu pagasts atrodas Latvijas ZA daļā. Apmēram 42% pagasta teritorijas aizņem meži un purvi. Pagasta centrs Krišjāņi atrodas 53 km attālumā no Balvu pilsētas. Krišjāņu pagastā dzīvo 388 iedzīvotāji.

Teritorijas vēsturiskās attīstības pirmsākumi saistāmi ar 19. un 20. gadsimtu miju, kad pagasta teritorija ietilpa Vitebskas guberņas Ruskulovas muižas īpašumā. 1912.gadā Krišjāņos tika atvērta trīs klašu pamatskola. Vēlāk, 20. gadsimta divdesmitajos gados sāka strādāt otra skola - Purviņu četrgadīgā pamatskola (no 1940.gada skolai dots Krišjāņu nosaukums). Neatkarīgās Latvijas laikā Krampiņās uzbūvēta pienotava, strādājušas 2 krejotavas, darbojušies 6 veikali - sīkpreču tirgotavas. 1948. un 1949.gados tagadējā Krišjāņu pagasta teritorijā bija izveidotas sešas kolektīvās saimniecības (kolhozi), kas vēlāk apvienoti divos kolhozos - “Cerība” un “Laima”. Sešdesmitajos gados Krišjāņos dzīvojuši ap 800 iedzīvotājiem, iepriekšminētie kolhozi apvienoti vienā ar nosaukumu “Krišjāņi”. Padomju laikos darbojās dzirnavas, mehāniskās darbnīcas, 2 veikali, astoņgadīgā skola, 2 klubi, bibliotēka, ambulance, 2 sakaru nodaļas.

Par Kubulu pagastu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Kubuli, Kurna (pagasta centrs), Briedīši, Celmene, Celmenieki, Druvenieki, Dvorupe, Ežusala, Fabrika, Gobusala, Guznava, Kozlova, Līdumnieki, Nikolajeva, Oļgina, Paulāni, Pērkoni, Pordari, Silaciems, Sita, Steķintava, Tīreļi, Tutinava, Vladimirova. Kopumā pagastā dzīvo 1339 iedzīvotāji.

Kubulu pagasta kopējā platība ir 16719,5 ha jeb 167,2 km2. Tas ir viens no lielākajiem Balvu novada pagastiem. Meži aizņem 45,2%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme –37,6%, meliorēto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība ir 56.5% no kopplatības. Samērā mazu pagasta teritorijas daļu aizņem purvi - 396,6 ha.

Pagasta teritorijā atrodas 5 kapsētas, vairākās upes - Balupe, Dvorupe (14 km), Dzirla (23 km), Kurna (26 km), Pelnupe, Sita (41 km), arī ūdenstilpes. Balvu ezera laukuma platība – 167.9 hektāri, Pērkonu ezera – 229.7 hektāri.

Vēsture
Kubulu vārdā senāk saukts liels meža masīvs starp Sitas upi un dzelzceļu. Arī dzelzceļa līniju būvēja pa mežu, kur pirmie vilcieni sākuši kursēt 1904. gadā. Padomju laika sākumā tagadējā Kubulu pagasta teritorijā bija trīs ciema padomes – Kubulu, Celmenes un Dekšņu. 1959. gadā Celmenes un Dekšņu ciema padomes apvienojās ar Kubulu ciema padomi, un to nosauca par Kubulu ciema padomi. Apvienoto padomi kopš izveidošanas līdz 1987. gadam vadīja Zinaīda Kupriša. 1960. gadā apvienojās mazie kolhozi un izveidojās p/s «Balvi», kas sastāvēja no 4 iecirkņiem: Družba, Zavet Iļjiča, Kaļiņina un Čapajeva. Kubulu pagasts izveidots 1991. gada 28. maijā. Pirmā Kubulu pagasta vadītāja – Rita Mača, kas sāka vadīt pagastu 1987. gadā un turpināja līdz 1999. gadam. Nākamie pagasta vadītāji bija Tekla Supe – no 1999. līdz 2006. gadam, kā arī Juris Boldāns, kas pagastu vadīja īsu laiku – no 2006. gada aprīļa līdz novembrim. No 2006.gada decembra līdz 2009.gada augustam vadīja Ivars Šmats. Nu jau vairākus gadus pagasta pārvaldes vadītājs ir Artūrs Luksts.

Par Lazdulejas pagastu
Lazdulejas pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Vectilžas, Briežuciema, Bērzkalnes pagastiem un Viļakas novada Škilbēnu pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Egļuciems un Kīļi. Upes - Rika, Karnīte, Stiglova un Tilža. Lazdulejas pagasts ir Balvu novada pagasts ar vismazāko iedzīvotāju skaitu – tajā dzīvo vien 289 iedzīvotāji.

Lazdulejas pagasta centrs ir Egļuciems, kas atrodas 18 km attālumā no Balvu pilsētas. Ciema apbūve vēsturiski veidojusies gar ceļu, kas pilda arī ciema galvenās ielas funkciju. Asfaltētais ceļš nodrošina labus sakarus ar Balvu pilsētu, kas ciema iedzīvotājiem ir galvenā periodisko pakalpojumu sniegšanas vieta. Dzīvojamā apbūvē dominē vienģimeņu dzīvojamo māju apbūve. Lielākā dzīvojamās apbūves teritorija atrodas ciema centrālajā daļā. Ciema administratīvais un sabiedriskais centrs ir kompakts – tas izvietojies visai nelielā zonā abpus galvenajai ielai.

Ciems ir pagasta administratīvais centrs, kurā atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, pasta nodaļa un feldšeru punkts. Ciemā ir nodrošināta centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija.

Par Tilžas pagastu
Tilžas pagasts ir viens no lielākajiem pagastiem Balvu novadā, platība 104,4 km2, tai skaitā lauksaimniecības zeme 61 %, meži 23 %. Pagasta teritorijā atrodas divi ezeri - Raicenes un Ūdrenes ezers, pa teritoriju plūst trīs upes – Tilža, Keiba un Raicene. Pagastā atrodas vairāki vietējās un valsts nozīmes arheoloģijas un arhitektūras pieminekļi – Doņikovas un Jaunlemesnieku senkapi, Tilžas Luterāņu baznīca, Tilžas Pareizticīgo baznīca, Tilžas Katoļu baznīca un Tilžas vecais luterāņu draudzes nams. Ir trīs kapsētas – Tilžas, Ūdrenes un Kāpessila. Darbojas četru konfesiju baznīcas – katoļu, luterāņu, pareizticīgo un baptistu.

Tilžas pagastā ir 26 apdzīvotas vietas, lielākās - Tilža, Akmeņrūči, Kāpessils, Mežarijas. Pagastā uz 2016.gada 1.janvāri reģistrēti 1017 iedzīvotāji.

Nozīmīgākie sociālās infrastruktūras objekti: Tilžas vidusskola, Tilžas internātpamatskola, Tilžas pirmsskolas izglītības iestāde, doktorāts, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta postenis, ugunsdzēsības dienesta postenis, aptieka, kultūras nams, estrāde, stadions, bibliotēka ar publiskās pieejas internetu, kultūrvēstures izpētes centrs.

Par Vectilžas pagastu
Pagasta teritorijas platība – 90,86 km2, lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 34%, meži 36,6%, purvi 21,5%. Pagastā dzīvo 438 pastāvīgie iedzīvotāji, to blīvums ir 5,5 iedzīvotāji uz 1 km2. Pagasta teritorijā ir 15 apdzīvotas vietas. Pagasta centrā – Vectilžas ciemā, kas atrodas Vectilžas ezera tuvumā, dzīvo aptuveni puse pagasta iedzīvotāju. Te ir koncentrēti pagasta teritorijā esošie sociālās infrastruktūras objekti – skola, feldšerpunkts, sporta un atpūtas centrs. Otra lielākā apdzīvotā vieta ir Sudarbe.

Vēsture
Vēsturiski Vectilžas pagasta teritorija ir bijusi Tilžas pagasta sastāvdaļa un kā atsevišķa administratīva vienība pastāvējusi neilgu laiku (1958–1975), atjaunota 1989. gadā. Padomju laika attīstību raksturo divas jaunizveidotas apdzīvotās vietas – Vectilža, kas savulaik bija kolhoza «Sarkanais partizāns» administratīvais centrs, un Sudarbe – kādreizējā kolhoza iecirknis ar 70. gadiem raksturīgo tipveida vienģimeņu dzīvojamo māju grupām, dažām daudzdzīvokļu mājām un salīdzinoši plašām ražošanas sektora teritorijām tiešā ciemata tuvumā.

1957. gada 13. oktobrī Vorošilova vārdā nosaukto lauksaimniecības arteli nosauca par «Avangardu». Valdes priekšsēdētājs bija Jānis Sarkanābols. Viņš strādāja no 1962. līdz 1974. gadam. Šis bija kolhoza «Avangards» uzplaukuma laiks, jo priekšsēdētājs lielu uzmanību pievērsa augsnes uzlabošanas, kultūru mēslošanas jautājumiem. No 1974. līdz 1982. gadam «Avangarda» vadību uzticēja Regīnai Melnacei. 1975. gada pavasarī kolhozam «Avangards» pievienoja Sudarbes iecirkni no Rugāju pagasta. No 1982. līdz 1988. gadam kolhozu «Avangards» vadīja Ilgvars Sīlis. Vēlāk tas pārtapa par kolhozu «Vectilža». Strauji sākās celtniecība. Ieplūda viesstrādnieki no Ukrainas un cēla jaunas lopu fermas. No 1988. līdz 1990. gadam kolhozu vadīja Juris Salmanis. Šis bija periods, kas saistīts ar Breša zemnieku rašanos un lielsaimniecību nodibināšanos. No 1990. līdz 1993. gadam kolhoza likvidācijas periodā strādāja Andris Vanags.

Par Vīksnas pagastu
Vīksna atrodas 12 km attālumā no Balvu pilsētas un Vīksnas pagastā dzīvo 670 iedzīvotāji. Ciemam ir raksturīga izteikti lineāra struktūra, apbūve ir izveidojusies abpus bijušās dzelzceļa līnijas un diviem tam paralēliem ceļiem. Ciema attīstība un iedzīvotāju nodarbinātība savulaik ir bijusi cieši saistīta ar dzelzceļa funkcionēšanu, Vecākā apbūves daļa ir veidojusies pie Vīksnas – Mālupes ceļa, ietver baznīcu, skolu un atsevišķas vienstāvu dzīvojamās mājas ar saimniecības ēkām starp tām.

Vīksnas ciems ir pagasta administratīvais centrs, kurā atrodas pagasta pārvaldes ēka, Stacijas pamatskolas Vīksnas filiālē, Saieta nams, bibliotēka un feldšeru punkts. Ciemā ir nodrošināta centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija.
www.balvi.lv