Baltā sētvija (Bryonia alba)
Baltā sētvija - Bryonia alba L.
Baltā sētvija - angliski: white Bryony; vāciski: Weiße Zaunrübe; zviedru: hundrova; igauņu: harilik koeranaeris; lietuviešu: baltoji brienė; krievu: переступень белый
Apraksts:
Daudzgadīgs, kāpelējošs, līdz 4 m garš ķirbju dzimtas lakstaugs. Vienmājnieks - uz viena auga nodalīti sievišķie un vīrišķie ziedi. Stublājs augšdaļā apmatots, vītnes vienkāršas. Lapas (ga 6-15 cm, pl 4-10 cm) staraini daivainas vai šķeltas 3-5 plūksnās. Lapas plātne apmatota, mala attāli lielzobaina, pamats sirdsveidīgs. Kauss pieczobains. Vīrišķie ziedi garkātainos ķekaros, sievišķie ziedi īskātainos čemuros. Vainags balts vai zaļganbalts (ga 0.7-1 cm). Auglis - melna trīscirkņu oga ar 2 plakanām sēklām katrā cirknī. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Savvaļā Eiropas dienvidaustrumu daļā ap Vidusjūru un Rietumāzijā. Citur Eiropā kultivēta suga, vietām pārgājusi savvaļā.
Latvijā rets, no kultūras savvaļā pārgājis augs.
Biotopi:
Nelielas grupas dažādās nezālienēs, nekoptos dzīvžogos.
Īpašas norādes:
Ārstniecības un indīgs augs.
www.latvijasdaba.lv
Baltā sētvija (latīņu: Bryonia alba) - daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru. Vītnes vienkāršas, dažreiz zarainas. Lapas pamīšus, staraini daivainas, ar matiņiem un dziļu sirdsveida pamatu; daivas smailas, ar nevienādi zobainu malu. Ziedi zaļganbalti, vīrišķie uz gara kāta, sakopoti pa 7 - 15 ķekaros, sievišķie - vairogveida ziedkopās. Augs vienmājnieks. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis apaļa, melna, sulīga oga.
Baltā sētvija savvaļā aug Vidusjūras apgabalā un Rietumāzijā. Latvijā sastopams reti. Aug nezālienēs.
- Indīgs augs. Satur brionīnu. Pieaugušam cilvēkam letāla deva ir 40 sētvijas ogu.
- Ārstniecības augs. Satur glikozīdus - brionīnu, brionidīnu, brionicīnu un brionolu; fitosterīnus, cieti, miecvielas, organiskās skābes un sveķveida vielu briorezīnu. Baltās sētvijas glikozīdu summa mazina sāpju sajūtu, tonizē sirds muskulatūru un paaugstina asinsspiedienu.