Baltā apse (Populus alba)
Baltā apse – Populus alba L.
Baltā apse – angliski: white Poplar; vāciski: Silber-Pappel; zviedru: silverpoppel; igauņu: hõbepappel; lietuviešu: baltoji tuopa; krievu: тополь серебристый
APRAKSTS:
Vidējs vai liels (ga 10–25 m) vītolu dzimtas koks. Vainags plašs, zaroties sāk zemu. Miza gluda, gaišpelēka, saplaisājusi tikai veciem kokiem. Zari trausli, pumpuri lieli. Jaunie zari un pumpuri balti tūbaini, nekad nav lipīgi. Lapas ar kātu, kāts ieapaļš, arī lapas plātne ieapaļa (ga 4–10 cm, pl 3–6 cm), trīsdaivaina vai piecdaivaina, mala gluda vai lielzobaina. Lapas virspuse zaļa, apakšpuse balti tūbaina. Ziedi viendzimuma, garās spurdzēs, zied pirms vai reizē ar lapu plaukšanu. Sievišķo ziedu spurdzes (ga 8–12 cm) garākas nekā resnās vīrišķās spurdzes (ga 3–7 cm). Putekšnīcas dzeltenas. Zied maija sākumā.
IZPLATĪBA:
Viduseiropā un Dienvideiropā sastopama suga.
Latvijā apstādījumos un parkos kultivēts koks, retumis pāriet savvaļā.
BIOTOPI:
Ārpus kultivēšanas vietām atsevišķi eksemplāri un grupas upju ielejās, dažādās nezālienēs, ceļmalās un gar dzelzceļiem.
ĪPAŠAS NORĀDES:
Ar Latvijā bieži sastopamo savvaļas sugu – parasto apsi (P. tremula) – veido hibrīdu: pelēcīgo apsi (P. x canescens). Pelēcīgajai apsei raksturīgas abu mātesaugu pazīmju variācijas.
www.latvijasdaba.lv
Baltā apse | |
Populus alba | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Malpīgiju rinda (Malpighiales) |
Dzimta | Vītolu dzimta (Salicaceae) |
Ģints | Apses (Populus) |
Suga | Baltā apse (P. alba) |
Lasīt tālāk