Austrālijas emu (Dromaius novaehollandiae)
Emu ir 1,50-1,90 m liels putns, tā augstums līdz pleciem 1-1,13 m, sver no 18-48 kg, mātītes sver par 5 kg vairāk, nekā tēviņi. Tam ir garš kakls gaiši zilā krāsā, klāts ar retām spalvām un kājas, labi piemērotas staigāšanai, ar 3 pirkstiem uz priekšu, aizmugurējā pirksta nav. Emu krūšu kaulam nav ķīļa, pie kā citiem putniem piestiprināti lidojuma muskuļi, spārni ir daudz mazāki kā Āfrikas strausam, rudimentāri, apmēram 20 cm gari. Spēcīgs, ķīļveidīgs, apakšējā malā robots knābis, labi piemērots zāles plūkšanai. Emu noplūc krietnu zāles kušķi, tad atmet galvu atpakaļ un norij to kā vista.
Putnam ir brūns vai pelēcīgi brūns pinkains apspalvojums, spalvu gali melni. Saules starojums tiek absorbēts ar melnajiem spalvu galiem un tam tiek liegta noplūde uz ādu, mīkstās spalvas ādu izolē. Spalvu tērps pasargā Emu no pārkaršanas. Tikai 2% saules radiācijas sasniedz putna ādu. Jebkāds vējš aizvada spalvu galu siltumu prom no putna. Emu pastaigas ātrums ir 2 m/sek , kas nodrošina nelielu vēju, lai noņemtu absorbēto siltumu. Bez spalvām siltuma daudzums uz putnu karstā dienā būtu vairāk, nekā tas spētu atdot, un putns drīz vien dabūtu karstuma dūrienu. Emu ir pielāgojies dzīvei karstās zemēs, atšķirībā no citiem dzīvniekiem, piemēram, ķenguriem, tāpēc viņš var būt aktīvs pat viskarstākajās dienas daļās, kad staigā un barojas, bet gandrīz visi citi dzīvnieki meklē pajumti. Unikāla īpašība Emu spalvām ir to dubultais kāts. Spārnu un astes spalvas gandrīz nav atšķiramas no pārējā apspalvojuma.
Ar garajām kājām Emu var staigāt lielus attālumus ar ātrumu 7 km/h, bēgot briesmu gadījumā spēj skriet ar ātrumu 48 km/h un veikt 2,7 m garus lēcienus, kas saistīts ar ļoti specializētu iegurņa daļas muskulatūru. Iegurņa muskuļi veido tikpat daudz no kopējās putna masas, cik lidojošiem putniem spārnus darbinošie muskuļi. Emu ir vairāk ribu nekā cilvēkam, stingrs un elastīgs mugurkauls, kāju kauli gandrīz 2x lielāki nekā cilvēka kāju kauli.
Emu ir labs, spēcīgs peldētājs, tam patīk ūdens un karstā vasaras dienā nav nekas labāks par peldi upītē, zirgu silē vai zem miglotāja. Ja Emu atrod peldvietu, tad tas neperas ar spārniem, kā citi putni, bet sper ūdeni gaisā ar kājām vai iekrīt ūdenī un vārtās no viena sāna uz otru, līdz visas spalvas ir pilnīgi slapjas, pieceļoties viņš nopurinās kā slapjš suns. Slapjš Emu arī smird gandrīz kā suns un izskatās nožēlojams.
Ja Emu kāds traucē iegūt pārtiku, tas var kļūt uzstājīgs un ir zināmai fakti par vardarbīgu izturēšanos pret cilvēkiem, tas var uzbrukt bez brīdinājuma. Pēc National Geographic datiem gada laikā reģistrēti 120 ziņojumi par Emu uzbrukumiem, no kuriem 5 bijuši nāvējoši. Emu ir sevišķi bīstams tāpēc, ka tēviņiem uz aizmuguri vērstais piesis bieži vien ir indīgs, jo Emu iet mīdīt čūsku ligzdas, lai savāktu čūsku indi. Čūskas indes zobi nevar caurdurt Emu cieto apakšstilbu.
Savvaļā Emu dzīvo 10-20 gadus, nebrīvē turēti var nodzīvot ilgāk.
(http://ipp.lv/node/17)