Austeru sānause (Pleurotus ostreatus)

Austeru sānause (Pleurotus ostreatus) ir ēdama sānaušu ģints sēne. Savvaļā izplatīta plašā areālā, kas ietver Eiropu, Āziju, Ziemeļāfriku, Ameriku, Austrāliju. Bieži sastopama arī Latvijā. To pirmoreiz sāka audzēt Vācijā Pirmā pasaules kara laikā, tagad tā ir viena no biežāk audzētajām sēnēm pasaulē. Lai gan dabā tā aug uz koksnes, to var audzēt arī uz salmiem un citiem materiāliem.

Austeru sānause
Pleurotus ostreatus
 Valsts     Sēnes (Fungi)
 Nodalījums  Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
 Klase  Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
 Kārta  Atmateņu rinda (Agaricales)
 Dzimta  Poliporu dzimta (Pleurotaceae)
 Ģints  Sānauses (Pleurotus)
 Suga  Austeru sānause (P. ostreatus)

Austeru sānausi var izmantot ne tikai pārtikā, bet arī industriālajām vajadzībām – lai mazinātu gaisa piesārņojumu. Tai ir rūgti salds benzaldehīda aromāts.
lv.wikipedia.org


Austeru sānause - Pleurotus ostreatus (Jacq.: Fr.) P. Kumm.

Austeru sānause - angliski: Common Oyster Mushroom; vāciski: Austerseitling; lietuviešu: gluosninė kreivabudė

CEPURĪTE:
4-20 cm plata, mēles vai lāpstas veida, izpletusies, vēlāk plakana, pusapaļa, pie kātiņa ieliekta, gluda, blāvi zīdaina, krāsa ļoti dažāda - no smilšu vai kŗēmkrāsas līdz violeti pelēkai vai violeti melnai, mala sākumā gluda, vēlāk viļņaina un svītraina. Mīkstums balts līdz pelēcīgs, sīksts, plāns, šķiedrains, ar piepju smaržu un maigu garšu.

LAPIŅAS:
baltas līdz krēmkrāsas līdz dzeltenīgas, platas, tālu gar kātiņu nolaidenas, šķautnēs viļņotas.

KĀTIŅŠ:
1-2 cm garš, 1-2,5 cm resns, rudimentārs, ekscentrisks, šķiedraini tūbains, blīvs, sīksts.

SPORAS:
gludas, cilindriskas, bezkrāsainas, masā baltas, 6,8-9,2 x 2,7-3,6 μm.

TROFISKĀ GRUPA :
Koksnes saprotrofs, parazīts.

BIOTOPI:
Lapu koku un jauktos mežos, parkos.

IZPLATĪBA UN SASTOPAMĪBA :
Eiropa, Āzija, Ziemeļāfrika, Amerika, Austrālija, Latvijā ļoti bieži, VI- XII.

LĪDZĪGĀS SUGAS:
Pleurotus calyptratus - aizsegtā sānause, kas aug tikai uz apses koksnes. Pārējām sānausēm pat jaunām nav plīvura.

ĪPAŠAS NORĀDES :
Ēdama.
www.latvijasdaba.lv

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu