Atsegumi

Iežu atsegumos Latvijā parasti atsedzas smilšakmens, kaļķakmens, dolomīts, māls, dolomītmerģelis, aleirīts un ģipsis. Tie visi ir nogulumieži un veidojušies galvenokārt devona ģeoloģiskajā periodā.

Dažādi nogulumieži klāj visu Latvijas teritoriju. Šo iežu virsējie slāņi veidojušies kvartāra periodā, zem tās atrodami senākos periodos veidojušies nogulumieži, bet pašā apakšā – pamatklintājs, ko veido dažādi gneisi un granīti. Pie mums nav kailu granīta klinšu kā kaimiņzemē Zviedrijā. Mūsu granīta pamatklintājs atrodas vidēji viena kilometra dziļumā zem mums.

Devona ieži ir apskatāmi dabiskos atsegumos, it sevišķi upju krastos. Lielākoties tie ir dolomīti, māli un smilšakmeņi, arī dolomītmerģeļi, aleirīti. Šādi klinšainie devona iežu atsegumi Latvijā ir plaši pazīstami gar Daugavas, Gaujas, Amatas, Abavas un citu upju un strautu krastiem, kā arī vietām jūras krastā. Upju ielejās dolomīti nereti veido krāces un kritumus, piemēram, Ventas rumba pie Kuldīgas. Dažos nogulumiežos sastopamas fosilijas.

Mazākos daudzumos Latvijā atsedzas vēlākos ģeoloģiskos periodos veidojušies, piemēram, karbona un perma perioda nogulumi – kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dolomītmerģeļi.

http://latvijas.daba.lv/

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu