Asteres (Callistephus)

Asteru nosaukums celies no grieķu vārda astra – zvaigzne. Leģendās pausta to rašanās no krītošo zvaigžņu putekļiem. Viengadīgās asteres pēc to izcelsmes sauc arī par Ķīnas asterēm. Botānisko nosaukumu Callistephus chinensis (no grieķu kallinos – skaists, stephos – vainags) pirmais ir lietojis franču mūks Inkarvils, kurš to sēklas slepus izveda no Ķīnas. Franči sākumā tās sauca par margrietiņu karalienēm.


IZCELSME UN KULTŪRAS VĒSTURE

• Kurvjziežu dzimtas viengadīgi lakstaugi;
• Savvaļā ir tikai viena suga, kas sastopama Tālajos Austrumos, Ķīnā, Mongolijā, Korejā;
• 1728. gadā Nikolā Inkarvils slepus izved Ķīnas dārzos audzēto asteru sēklas uz Parīzi;
• Pirmie uzlabojumi Francijā:
     - ap 1745. gadu iegūtas pildīto ziedu asteres;
     - gs. beigās vienkāršo ziedu t.s karaliskajām margrietiņām vainagi jau visās asteru krāsās;
• 19.gs. sākumā Versaļas dārznieks Trufo izveido pirmās dažādu krāsu pildītās peonijziedu asteres;
• 19.gs. vidū par selekcija centru kļūst Vācija; vēlāk šeit tiek radītas lielākā daļa asteru šķirņu un grupu;
• 19.gs. beigās – 20. gs. sākumā selekcija attīstās ASV – radītas milzu asteres ar ļoti lielām ziedkopām (Kalifornijas milzis, Amerikas skaistule u.c. grupas);
• 20.gs. 30-tajos gados asteru selekcijai pievēršas Krievijā un Ukrainā;
• Mūsdienās selekcijas darbs noris arī Dānijā, Holandē, Polijā, Čehijā, Japānā.

 
ASTERU RAKSTUROJUMS

• Populāra un plaši audzēta rudens ziedu kultūra;
• Viegli audzējamas, mazprasīgas, aukstumizturīgas;
• Milzīgs šķirņu klāsts un grupu daudzveidība;
• Bagātīgi zied, ļoti garš ziedēšanas periods (30-60 dienas);
• Krāšņi, izturīgi ziedi, liela ziedkopu formu dažādība;
• Plašs krāsu spektrs un nokrāsu bagātība;
• Daudzpusīgs pielietojums – dažāda veida apstādījumos, audzēšanai konteineros, grieztiem ziediem (arī siltumnīcās).
  
  

ASTERU ZIEDKOPU UZBŪVE

• Pēc būtības asteru „ziedi” ir blīvas ziedkopas – kurvīši;
• Ziedkopas centrā izvietoti divdzimuma stobrziedi; lielākoties tie ir ļoti īsi un dzelteni;
• Sievišķie mēlziedi izvietoti 1-2 vai vairākās rindās ziedkopas ārmalā; to krāsojums un mēlīšu forma nosaka ziedkopu dekorativitāti un struktūru;
• Mēlītes var būt:
     - īsas - plakanas vai ieliektas,
     - garas - lentveida un dažādi izlocītas vai saskrullētas,
     - garas - sagrieztas vai saaugušas dažāda resnuma adatās, tās var būt taisnas vai izliektas.
  
  
• Starp stobrziediem un mēlziediem var atrasties dažādu starpformu sievišķie ziedi;
• Pildīto ziedu efekts rodas:
     - daļai stobrziedu pārveidojoties par mēlziediem un tiem pilnībā vai daļēji aizklājot ziedkopu centru,
     - stobrziediem pagarinoties un iekrāsojoties līdzīgi mēlziediem ārmalā.

 
ASTERU IEDALĪJUMS UN KLASIFIKĀCIJA
Pasaulē reģistrētas ap 4000 šķirņu, pašlaik apgrozībā ir ap 500 šķirņu, plašāk audzē ap 200 šķirnēm. Lai vieglāk orientētos tās tiek iedalītas:

• pēc augu augstuma - punduru (25 cm), zemās (35 cm), vidējās (60 cm), augstās (80 cm) un gigantiskās (100cm) asteres;
• pēc uzziedēšanas laika no uzdīgšanas – agras (100-120 dienas), vidējas (120-130 dienas) un vēlas (130-150 dienas);
• pēc ziedkopu uzbūves – 3 klases:
     - stobrziedu klases asterēm ziedkopu dekoratīvo efektu rada tikai stobrziedi un mēlziedu praktiski nav;
     - mēlziedu klases asterēm ziedkopās dekoratīvi ir tikai mēlziedi;
     - pārejas klases asterēm dekoratīvi ir abu tipu ziedi, kā arī starpformas;
  
  
• pēc ziedkopu struktūras un dekoratīvām pazīmēm – peoniju, krizantēmziedu, pomponu, adatu, staru, strausspalvu utt.

Asteru daudzveidība ir pārāk liela, un nav izstrādāta ideāla un vienota klasifikācija, tāpēc vienai un tai pašai šķirņu grupai var tikt lietoti dažādi apzīmējumi.
www.mazadarznieciba.lv

Pēc dziednieciskajām īpašībām augstāk tiek vērtētas asteres ar ceriņ-violetiem ziediem.

Daudzu gadsimtu garumā Korejā, Ķīnā un Japānā asteres izmanto dziedniecības nolūkos. Ar saknēm, lakstiem un ziedlapiņām dziedēja bronhītu, traheītu, tuberkulozes, plaušu gangrēnas, nieru un aknu saslimšanas.

• Uzlējums. 1 ēdamk. smilšērkšķu lapas, 2 tējk. bērzu sula, 2 ēdamk. Priežu skujas, 1 tējk. kumelīšu ziedi, 1 ēdamk. ceļmallapas, 2 tējk.  asteru ziedlapiņas. Maisījumu aplej ar 1 l verdoša ūdens. 2 stundas nostādina. Izmanto ārējai lietošanai krūšu kopšanai.
• Uzlējums.  1 ēdamk. asteru ziedlapiņas, 2  ēdamk. neaizmirstulīšu ziedlapiņas, 3 vidēji lielas svaigas aveņu ogas, 1 ēdamk. skābeņu lapas. Maisījumu aplej ar ½  l verdoša ūdens. 1 stundu nostādina. Izmanto ārējai lietošanai krūšu kopšanai.
• Ziede. Pa 1 tējk. asteru ziedlapiņas, ozola miza, kviešu un rudzu graudi. 2 tējk. aveņu un meloņu sula. 50 g augu eļļa. Izmanto ārējai lietošanai krūšu kopšanai
• Stress, nervu uzbudinājums. 2 ēdamk. savvaļas asteru ziedlapiņas aplej ar 200 g karstu “vara” ūdeni. Nostādina 30 min. “Vara” ūdens pagatavošana – metāla skaidas ieliek verdošā ūdeni un nostādina kamēr ūdens pilnībā atdziest. Lieto pēc nepieciešamības. Senos laikos šādu ūdeni deva dzert karotājiem kas tika atbrīvoti no ienaidnieka gūsta.
• Pa 1 ēdamk. ziedlapiņas pievieno dārzeņu un augļu salātiem.
• Tibetas medicīnā pielieto kā dzemdes asiņošanu mazinošu līdzekli pēc dzemdībām. 1 ēdamk svaigas ziedlapiņas aplej ar medus ūdeni. Šo dzērienu deva dzer līdz ko sākās pirmās dzemdību sāpes.
• Japānā, lai atjaunotu un stimulētu erotiskās sajūtas, dzīvesbiedra ēdienam pievienoja  ceriņ-violeto asteru ziedlapiņas. No tām gatavoja arī vīnu, dzērienus, tēju.
• Korejā asteru ziedlapiņas arī ir dažādu mīlas dzērienu sastāvā.

www.termorelax.com