Aristida Briāna iela 3, Rīga
Rīgā Aristida Briāna ielā 3 atrodas savrupmāja celta 1876. gadā, arhitekts Roberts Augusts Pflūgs. Sākotnēji māja piederēja Kārlim Heinriham Vāgneram, 1931. gadā namu iegādājās tabakas fabrikants Samuēls Maikapars un pārbūvēja pēc arhitekta Aleksandra Trofimova projekta.
Kopš 2010. gadā nama atrodas Ķeizariskās Japānas vēstniecība.
1876. gadā tirgotājs un dārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners savas dārzniecības teritorijā Nikolaja (tagadējā A. Briāna) ielā sāka celts savrupmāju savai ģimenei ar istabām pēc arhitekta Roberta Pfluga projekta franču buržuā stilā. Tomēr projekts tika realizēts pavisam citā – neobaroko stilā. Pieturoties sākotnējam projektam, var saskatīt ēkas filigrānās apdares neatbilstību būvmasai. Nams piesaista uzmanību ar durvju, režģu un logaiļu skaisto, viegli gaisīgo detaļu izpildi. Šodien tā ir viena no skaistākajām būvēm Rīgā, kas saglabājusi savu pirmatnējo arhitektūru.
Tagadējā masīvā sēta ar metāla vārtiem parādījās tikai 1922.gadā, un tās fragmentos vēl šodien var saskatīt seno kapakmeņu fragmentus.
1930. gadā bijušās „C. H. Wagner” dārzniecības teritorija tika sadalīta grunts gabalos, vienu no kuriem ieguva tabakas fabrikants Samuēls Maikapars. 1933. gadā Kr. Valdemāra iela mainīja virzienu, un, sākot no A. Briana ielas, tā iet caur Vāgnera dārzniecības teritoriju.
Jaunais īpašnieks labiekārtoja māju, piemērojot iekšējo interjeru ārējam neobaroka stilam pēc arhitekta Aleksandra Trofimova (viens no izcilākajiem baroka speciālistiem Latvijā) projekta, un1932. gadā ievācās uz dzīvi savrupmājā kopā ar ģimeni.
A/S „Maikapar” papirosu rūpniecība Rīgā dibināta 1887. gadā un Latvijas laikā bija viens no lielākajiem un tehniski vislabāk nostādītajiem tabakas ražošanas uzņēmumiem, ražojot gadā pāri par 2,5 miljoniem dažādu marku papirosu. Tas savu produkciju eksportēja uz Ameriku, Ķīnu, Indiju, Āfriku, Eiropu un Krieviju.
1941. gadā Maikaparu ģimene bija spiesta pārvietoties uz citu mitekli, jo nams tika nodots „Latvijas Tautas dzejnieka Jāņa Raiņa literāram fondam”, šeit sagatavots Raiņa jubilejas izdevums uz kura vāka tagadējā Raiņa pieminekļa attēls.
Vācu laika namā izvietoja vācu kara jūrnieku štābs, vēlāk kā prestižu rezidenci izmantoja vairāki augstākie Vācijas Austrumu apgabala pārvaldes vīri.
Pēc kara nams kalpoja kā viesnīcu tresta ārvalstu prominento viesu māja, šeit dzīvoja vairāki padomju valsts galvas un ministri.
Mūsdienas nams bija divu Valsts prezidentu ziemas rezidence un neskatoties uz to, ka 56 gadus tur dzīvoja Vāgneru dzimta, tautas apziņā tas joprojām palicis kā Maikapara nams, lai gan pats rūpnieks namā nodzīvoja tikai 9 gadus.
www.jaunirakursi.lv
Arhitekts Roberts Augusts Pflūgs
(1842-1885)
Roberts Augusts Pflūgs ir viens no izcilākajiem Rīgas 19. gs. otrās puses arhitektiem. 1870. gadā Sanktpēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā vinš ieguva arhitektūras akadēmiķa grādu. To piešķīra par apjomīgu un filigrāni, līdz vissīkākajai detaļai, ieskaitot pat sienu gleznojumus, izstrādātu un uzzīmētu arhitektūras projektu.
No 1889. līdz 1875. gadam viņš bija pedagogs Rīgas Politehniskajā institūtā un, kaut arī Dievs viņu aizsauca viņsaulē pārlieku ātri, sava neilgajā mūžā paspēja paveikt apbrinojami daudz.
jaunarajs.com
