Arhitekts Johans Daniels Felsko
Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko
(1813–1902)
Johans Daniels Felsko (vācu: Johann Daniel Felsko, 1813—1902) bija pirmais Rīgas pilsētas arhitekts (vācu: Stadt-Architekt, 1844—1879). Felsko sagatavoja pilsētas plānu (1856—1857) pēc vēsturisko nocietinājumu likvidēšanas. Tas paredzēja Iekšrīgu savienot ar plašajām priekšpilsētām, izveidojot bulvāru loku un apzaļumotu kanālu ar brīvi stāvošam sabiedriskām ēkām. Felsko projektējis baznīcas, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas Rīgā un tās lauku īpašumos (Piņķos, Salā, Salaspilī, Ikšķilē, Limbažos, Viļķenē u.c.). Dēli: arhitekts Kārlis Johans Felsko (Carl Johann Felsko, 1844—1919) un gleznotājs Oskars Eduards Felsko (Oskar Eduard Felsko, 1848—1921).
1856. un 1857. gadā pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko vadībā tika izstrādāts jauns Rīgas plāns. Tas paredzēja vēsturisko nocietinājumu ietverto pilsētas daļu savienot ar plašajām priekšpilsētām, līdz tam neapbūvētajā teritorijā ap kanālu izveidot bulvāru loku un tajā uzcelt brīvstāvošas sabiedriskās ēkas. Lai gan vēlāk plāns tika vairākkārt koriģēts, tomēr, pabeidzot pilsētas nocietinājumu nojaukšanu 1864. gadā, bija redzams, ka Felsko idejas pamatvilcienos ir saglabātas.
Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas vairākas sabiedriski nozīmīgas ēkas, kuru arhitektoniskajam stilam raksturīgi neogotikas, neorenesanses un tā sauktā apaļloka elementi. Ar pilsētas reālģimnāziju viņš ieviesa jaunu skolu tipu ar iekšējiem pagalmiem, ko vēlāk izmantoja arī pilsētas reālskolai. Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca ir Johana Daniela Felsko izcilākā sakrālā celtne, kas apliecina gan meistara talantu, gan laikmeta un stila izpratni. Arhitekts labi pārzināja dažādu zemju un periodu gotikas arhitektūras veidošanas principus un prata saistīt tos ar pasūtījumu. Šo apgalvojumu var attiecināt arī uz Amatnieku jeb Mazo ģildi, kas kopā ar līdzās esošās Tirgotāju jeb Lielās ģildes ēku labi iekļaujas pilsētas ainavā.
Johans Daniels Felsko ir vairāku Rīgas un tās apkārtnes sakrālo jaunceltņu un pārbūvju projekta autors: Rīgas Svētā Mārtiņa baznīca un Piņķu Svētās Annas baznīca, Rīgas Anglikāņu un Viļķenes Svētās Katrīnas baznīca, Salas Svētā Jāņa baznīca un Piņķu Svētā Nikolaja baznīca, kā arī Ikšķiles baznīcas pārbūve uz tagadējās Svētā Meinarda salas Daugavā. Tās uzskatāmi parāda sakrālo celtņu plānojuma un stila attīstību trīs gadu desmitos.
Arhitekta izstrādātais Rīgas pilsētas slimnīcas plāns, kurā sešpadsmit ēku pamatapjomi saistīti ar gaiteņiem, bija inovatīvs pienesums vācu kultūras telpā. To apliecināja projekta publikācija jaunākajiem celtniecības sasniegumiem veltītajā laikrakstā «Zeitschrift für Bauwesen» Berlīnē 1873. gadā.
Lieltirgotāja un Lielās ģildes vecākā Oskara Jakša nams Kalpaka bulvāra un Antonijas ielas stūrī bija viena no greznākajām sava laika dzīvojamajām ēkām. Celtne uzskatāmi atklāj 19. gadsimta projekta pasūtītāja pragmatisko dabu, kurš vēlējās apvienot ekonomiski pamatotu apsaimniekošanas programmu ar reprezentatīvu renesanses pils tēlu. Līdz mūsu dienām saglabājies arī Felsko ģimenes nams Elizabetes ielā 49, kuram arhitekts piešķīris ārpilsētas villas raksturu.
Johans Daniels Felsko ir ievērojamākais 19. gadsimta arhitektu pirmās akadēmiski izglītotās paaudzes pārstāvis Latvijā, kurš lielākajā Cariskajai Krievijai pakļautajā Baltijas jūras ostas pilsētā īstenoja inovatīvas arhitektūras un pilsētplānošanas idejas. Viņa aktīvās profesionālās darbības gados Rīga no nocietinājumu ietvertas, relatīvi nelielas pilsētas ar koka ēkām ārpus vaļņiem pārtapa metropolē ar bulvāru loku un daudzstāvu mūra namiem priekšpilsētās. Meistara projektētie nami joprojām ir nozīmīga Rīgas vēsturiskā centra daļa, bez tām pilnvērtīga Latvijas 19. gadsimta arhitektūras vēstures iepazīšana nav iedomājama.
