Apriķi

Apriķi ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, pagasta centrs. Izvietojušies pagasta ziemeļu daļā pie Alokstes ietekas Tebrā vietējās nozīmes autoceļu V1199 (Aizpute — Pāvilosta) un V1265 (Gudenieki — Apriķi) krustojumā 50 km no novada centra Grobiņas un 190 km no Rīgas.

Ciemā ir pagasta pārvalde ("Tebreniekos"), pamatskola, tautas nams, bibliotēka un luterāņu baznīca, kas tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli.

Vēsture
Kursas 1253. gada dalāmajās grāmatās minēta Piemares kuršu zemes teritoriālā vienība Apriķi kā Apperate, kas pēc dalīšanas ietilpa ordeņa daļā. Tuvumā esošā Dzintare, minēta kā Sintere, Zyntere, ietilpa bīskapa daļā, bet tas netraucēja ordenim 1261. gadā uzbrukt un iznīcināt kuršu pils aizstāvjus par biedinājumu apkārt esošajiem.

Mūsdienu ciems izveidojies ap Apriķu (Appriken) muižas pili, kas pabeigta 1742. gadā barona Kristofa Frīdriha Ostenzakena laikā.
lv.wikipedia.org

APRIĶI (APPRICKEN)

Apriķos (neliela apdzīvota vieta 62 km no Liepājas un 12 km no Aizputes) atrodas 17. gs. luterāņu baznīca, kura pamatoti tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli. Savu krāšņo interjeru zili baltos un zeltītos toņos tā ieguvusi 18. gs. vidū. Nelielo celtni veido vienjoma draudzes telpa, koris ar poligonālu apsīdu un tornis, virs kura paceļas augsta piramidāla smaile. Interjera vispārējā kompozīcijā valda izsmalcināts rokoko gars, turpretī atsevišķiem iekārtas skulpturālajiem un ornamentālajiem veidojumiem piemīt izteiktas baroka stilistiskās pazīmes. Šķietamā pretruna izskaidrojama vienkārši: 18. gs. vidū, veidojot kokā grieztos altāra, kanceles un kungu ložas rotājumus, tajos iestrādātas jau agrāk, ap 1710. gadu izgatavotas barokālas detaļas.

Izcils monumentālās glezniecības piemineklis ir baznīcas griestu gleznojumi. Virs altāra, radot bezgalīga izplatījuma iespaidu, attēlotas debesis ar gloriju un eņģelīšiem, vidusjoma griestus klāj alegoriski tēlojumi, bet virs ērģeļu luktām redzams vesels eņģeļu orķestris, kas "muzicē" ar īstu rokoko grāciju un artistisku atraisītību. Domājams, ka gleznojumu autors ir vācu mākslinieks Kristians Bernhards Rode, kurš Apriķos strādājis no 1744. līdz 1748. gadam.

Pēc baznīcas apskates ieteicams iegriezties arī tuvējā Apriķu muižā. Tebras labajā krastā novietotā dzīvojamā ēka celta 1745. gadā, kad šeit saimniekoja Kristofs Frīdrihs fon Ostenzakens. Samērā vienkāršo vienstāva celtnes fasādi rotā grezns frontona cilnis ar militārās atribūtikas ieskautiem fon Ostenzakenu un fon Korfu dzimtu (pie pēdējās piederēja Kristofa Frīdriha fon Ostenzakena pirmā sieva) ģerboņiem centrā. Ēkas iekštelpās redzami bagātīgās 18. gs. apdares fragmenti: rokoko krāsnis ar apgleznotiem podiņiem, intarsētas durvju vērtnes un parketa grīdas.
www.tournet.lv