Ape

Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai. Apes novada administratīvais centrs. Atrodas 28 km attālumā no Alūksnes un 176 km attālumā no Rīgas, tikai 2 km attālumā no Igaunijas robežas.

Savdabīgā klusā pilsētiņa izveidojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās Vaidavas upes krastā 2 km no Vidzemes šosejas. Ape ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām.

Apes apkārtnē Alūksnes augstienes reljefs pāriet Vidusgaujas ieplakā. Cauri pilsētai tek Vaidava.

Vēsture
Ape izveidojusies uz Apes muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs Zīgfrīds Landers fon Špānheims 1420. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums — Ope (no 1925. gada — Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz Igauniju un Krieviju. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā.

Miests piedzīvoja uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aksels fon Delvigs. Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi (Pļaviņas)—Ape—Valka. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā dolomīta.

Latvijas brīvības cīņu laikā Apes apkārtnē 1919. gadā norisinājās sīvas kaujas starp Valmieras pulka, somu un igauņu karaspēku no vienas puses un Sarkanās armijas vienībām no otras.

Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. Laikā no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija rajona centrs. Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. gadā.

Dzelzceļa satiksme uz Api beidzās, kad 1970. gadā slēdza satiksmi posmā Valga—Ape, bet ar 1973. gada 1. janvāri pārtrauca pārvadājumus arī no Apes līdz Alūksnei. Drīz pēc tam slēgtajos posmos sliežu ceļi tika demontēti un nodoti metāllūžņos. Bijusī Apes stacija mūsdienās tiek izmantota kā autoosta.
lv.wikipedia.org