Apaļlapu pulkstenīte (Campanula rotundifolia)

Apaļlapu pulkstenīte - Campanula rotundifolia

Apaļlapu pulkstenīte - angliski: Harebell; vāciski: Rundblättrige Glockenblume; zviedru: blåklocka; igauņu: ümaralehine kellukas; lietuviešu: apskritalapis katilėlis; krievu: колокольчик круглолистный

Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-45 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Ir īsi, neziedoši un garāki, ziedoši stublāji. Stublājs stāvs vai pacils, kails, zaro. Stublāja lapas sīkas, lancetiskas vai lineāras (ga 1-6 cm, pl 0.3-0.8 cm), uz stublāja blīvi, pamīšus, sēdošas. Lapas mala gluda, gals smails. Piezemes (rozetes) lapas nierveidīgas līdz olveidīgas (ga, pl 0.5-2 cm), ar kātu, mala jomaina. Ziedi zili (ga 1.2-2.2 cm), nokareni, stublāja un zaru galā pa vienam vai skrajā skarā. Kausa zobiņi smaili, lancetiski, atliekušies. Vainags saaudzis apmēram līdz trešdaļai, zvanveidīgs, daivas īsi smailas. Auglis - nokarena, kaila pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:
Ļoti plaši izplatīta, mainīga izskata suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Nelielas, parasti blīvas grupas sausos mežos, uz dolomīta klintīm, upju krastu atsegumos, sausās pļavās un atmatās. Raksturīga suga augu sabiedrībās nesaslēgtās augtenēs uz dolomītiem, kaļķiežiem un aizaugošos smiltājos: Cl. Sedo-Scleranthetea.
www.latvijasdaba.lv

Pulkstenīšu dzimtai Latvijā pieder lakstaugi ar stāvu stublāju un vienkāršam lapām. Ziedi kārtni, divdzimumu, ziedkopas – ķekari, skaras, vārpas vai galviņas.

Sausos priežu mežos, norās, izcirtumos, ceļmalās aug apaļlapu pulkstenīte (Campanula rotundifolia), kas savu nosaukumu ieguvusi no ieapaļajām piezemes lapām ar gariem kātiem, kuras vēlāk nokalst. Stublāja lapas lineāras līdz lancetiskas. Ziedi zili, retumis balti, skrajā ķekarā vai skarā. Zied no VI - IX.
latvijas.daba.lv