Andreja Pumpura piemineklis Vecpiebalgā

Andrejs Pumpurs 1867.-1872. g. strādājis par mērnieku Vecpiebalgas muižā un Cirstos, še sācis literāro darbību, saistījies ar jaunlatviešu kustības darbiniekiem.

A. Pumpura krūšutēls uzstādīts pie skolas (tēlnieks J. Zariņš).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

Vecpiebalgas (Inešu) muižas kompleksa tagadējās ēkas celtas 18.gs.beigās – 19.gs.sākumā. Mērnieka Beķera zīmētajā plānā (ap 1869 – 70) redzamas praktiski visas mūsdienās esošās celtnes. Plašākas ziņas par muižas ansambļa stāvokli sniedz 1920.gada revīzijas dokumenti. Praktiski visas ēkās saglabājušās, izņemot nodegušo stalli un kādu klēti. Pils pēc nodedzināšanas 1905.gada 3.decembrī atjaunota ar daļējām pārbūvēm.

Dibinoties zemnieku pašpārvaldei (1860.gados), šī vieta kļuva par Vecpiebalgas novada administratīvo un saimniecisko centru. Lielā mērā ar to saistās atmodas laika rosība. Te ilgstoši dzīvoja jaunlatviešu ideologs ārsts J.Jurjāns. Ap viņu pulcējās vietējā inteliģence – brāļi Kaudzītes, Stērstu Andrejs, J.Pilsātnieks, A.Pumpurs. Šo vīru vadītas Laskates skolā un kazarmu ēkā notika slavenās piebaldzēnu teātra izrādes.

Par šo spožo laikmetu atgādina A.Pumpura krūšutēls pie bijušās tiesas mājas, kā arī piemiņas plāksne pie dzejnieka sievas dzimtajiem „Jaungaigaliem”. „Naurēnos” izveidots piemiņas akmens Andrejam un Elzai Stērstēm.
vecpiebalga.lv