Amonīti (Amonīta pārakmeņojumi)

Amonīti ir izmiruši jūras galvkāji, kas dzīvoja Zemes okeānos no devona perioda līdz krīta perioda beigām (pirms aptuveni 400 līdz 66 miljoniem gadu). Tie ir vieni no pazīstamākajiem un izplatītākajiem fosiliju veidiem pasaulē.

• Izskats: Amonītiem bija spirālveida čaula, kas sadalīta atsevišķās kamerās. Dzīvnieks mita tikai čaulas pēdējā, lielākajā kamerā, bet pārējās izmantoja peldspējas un dziļuma regulēšanai.

• Izmērs: Čaulu diametrs svārstās no dažiem milimetriem līdz pat vairāk nekā pusotram metram.

• Zinātniskā nozīme: Amonīti kalpo kā stratigrāfijas indeksa fosilijas — to straujās evolūcijas un plašās izplatības dēļ zinātnieki pēc amonītu sugām spēj precīzi noteikt iežu slāņu ģeoloģisko vecumu.

• Paredzamais liktenis: Tie izmira masveida izmiršanas laikā krīta perioda beigās kopā ar dinozauriem.