Amerikāņu kokerspaniels (American Cocker Spaniel)

Amerikāņu kokerspaniels ir vidēja lieluma suņu šķirne no spanielu grupas. Tā ir medību suņu šķirne, kas izveidota ASV.

Vārds „koker” cēlies no angļu valodas, jo Anglijā tā sāka apzīmēt spanielus, kas bija paredzēti sloku medībām (angļu: woodcock). Šķirne ir līdzīga angļu kokerspanielam, no kura tika izveidota amerikāņu kokerspaniela šķirne. 1946. gadā tā tika atzīta par patstāvīgu šķirni. Amerikāņu kokerspaniela dzīves garums vidēji ir 10 - 11 gadi, kas salīdzinoši ir īss mūžs. Salīdzinot ar citu šķirņu suņiem atbilstošā augumā, dzīves ilgums ir par 1 - 2 gadiem mazāks.

Amerikāņu kokerspaniels ir vidēja auguma suns, bet tas ir mazāks par angļu kokerspanielu, tam ir vidēji gara, zīdaina spalva gan uz ķermeņa, gan ausīm un kājām. Vēdera spalvas var izaugt līdz zemei. Ausis ir palielas, zemu novietotas un nokarenas, kuras vizuāli tiek pagarinātas ar garo apspalvojumu. Galvai ir noapaļota forma, ar lielām, apaļām, izteiksmīgām acīm. Sunim ir vidēji garš purns, ar kvadrātveidīgām lūpām. Aste var būt gan apgriezta, gan atstāta negriezta.

Amerikāņu kokerspaniela „ideālā” suņa augstums skaustā ir 38,1 cm ± 1,25 cm, kuces 35,56 cm ± 1,25 cm, svars 10 - 12 kg. Suņi, kas pārsniedz pieļaujamo augstumu, suņu izstādēs tiek diskvalificēti, lai nepieļautu šķirnes auguma palielināšanos. Maksimālais pieļaujamais augstums skaustā sunim ir 40 cm, kucei 37 cm. Ja suns ir mazāks par 36,5 cm, bet kuce par 34 cm, tad to vērtējums tiek samazināts.

Mūsdienās neliels skaits amerikāņu kokerspanielu tiek lietoti kā medību suņi, visbiežāk tas tiek iegādāts kā ģimenes mīļdzīvnieciņš, ar kuru mēdz piedalīties suņu izstādēs. Tādēļ suņa kažoka izskatam un kvalitātei tiek pievērsta liela uzmanība un rūpes. Tas nekad nedrīkst būt sprogains vai pārāk mīksts, līdzīgs vatei. Apspalvojumam ir jābūt zīdainam un krītošam, tas ir īss uz galvas, vidēji garš uz muguras, garāks uz sāniem, pavēderes, kājām un ausīm. Kažokam ir pavilna. Amerikāņu kokerspanieli dalās vairākās kategorijās atkarībā no to kažoka krāsas:

pilnīgi melni – Amerikāņu kokerspanielu „īstā” krāsa vienmēr bijusi melnā; melni ar rudiem lāsumiem.

ASCOB (angļu: Any Solid Color Other than Black) suņi – apspalvojums ir jebkurā viendabīgā krāsā, izņemot melnu. Šajā grupā sastopami visas palsās krāsas toņi no platīna līdz pat sarkani rudajam, kā arī šokolādes brūnajam. ASCOB ir pieļaujami nelieli citu krāsu laukumi un ļoti nelielas baltās zīmes.

raibi suņi; melni-balts, ar rudiem lāsumiem; melni-balts; brūni-balts; brūni-balts, ar rudiem lāsumiem; sarkanbrūns ar baltu; jauktu krāsu suņi; salni suņi (salna krāsa ir tad, ja tumšākas krāsas pamattoņa spalvas ir vienmērīgi sajauktas ar baltām spalvām); zili salni – jauktas melnas un baltas spalvas; rudi salni – jauktas rudas un baltas spalvas; šokolādes salni – jauktas brūnas un baltas spalvas; lāsumaini jeb marmora krāsas suņi (šo krāsu Amerikas kokerspanieļu klubs neatzīst par šķirnes standarta krāsu)

Amerikāņu kokerspaniels ir draudzīgs, aktīvs suns. Tiem ir maigs raksturs, un tie nelabprāt pakļausies rupjām apmācības metodēm. Stenlija Korena suņu inteliģences tabulā tie ieņem 20. vietu. Vienkrāsainie suņi pēc rakstura ir mierīgāki, mazāk emocionāli, nekā raibie amerikāņu kokerspanieli.

1881. gadā tika nodibināts amerikāņu spanielu klubs un katrā okeāna pusē tika uzsākta selekcija atšķirīgiem kokera tipiem. Amerikāņi selekcijas ceļā no angļu kokerspaniela izveidoja savu variantu, ko 1946. gadā atzina par patstāvīgu šķirni ar nosaukumu — amerikāņu kokerspaniels. No angļu kokerspaniela amerikāņu kokeri atšķiras ar īsāku augumu un galvas formu. Amerikāņu kokerspaniels ir kompaktāks, ar spēcīgāku, bagātīgāku un garāku apmatojumu, kas arī bija šīs šķirnes galvu reibinošo panākumu pamatā.

lv.wikipedia.org