Alas

Alas var veidoties dabiski un mākslīgi. Dabiski tās var veidoties ūdens darbības rezultātā, ūdenim ķīmiski vai mehāniski šķīdinot iežus, vai zemes tektonisko kustību rezultātā.

Karsta alas ir veidojušās, pazemes ūdeņiem izšķīdinot dažādus iežus (Latvijā – ģipšakmeņus, kaļķakmeņus, merģeļus, dolomītus). Karsta alas ir vislielākās un pasaulē visvairāk izplatītas, taču Latvijā karsta alas ir retas. Karsta alas ir, piemēram, alas Kazu gravas nogāzē un Līgatnē pie „Zanderiem”.

Lielākā daļa Latvijas alu (aptuveni 90 %) ir sufozijas alas. To veidošanā „piepalīdz” avoti un strauti, tādēļ sufozijas avotus sauc arī par avotu alām. To ūdens mehāniski izskalo un iznes no iežu plaisām sīkus graudiņus, pamazām veidojot pazemes tukšumus.
Sufozijas alas nav visai lielas, un pasaulē šo alu nav daudz. Lielākās sufozijas alas Latvijā ir Gūtmaņa ala, Peldangas labirints Talsu rajonā un X alas Salacas krastos.

Abrāzijas alas ir veidojis jūras viļņu triecienspēks. Tādas alas Latvijā sastopamas, piemēram, Vidzemes jūrmalā pie Tūjas, pie Ķurmraga un pie Veczemjiem. Šīs alas nav lielas, un tās nepastāv ilgi. Stiprā vējā jūras viļņi vecās alas sagrauj, taču izveido jaunas alas.

Tektoniskās alas veidojas Zemes spēku iedarbības rezultātā. Latvijā vienīgā šāda veida ala ir Bruņa ala Amatas krastā.

Vēl bez šiem četriem veidiem Latvijā ir arī cilvēka veidotas alas. Piemēram, Riežupes smilšu alas ir izraktas, lai iegūtu smiltis stikla rūpniecībai.

latvijas.daba.lv

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu