Žubīte
Parastā žubīte (Latīņu v. – Fringilla coelebs; Angļu v. – chaffinch; vācu v. – Buchfink, krievu v. – зяблик) ir žubīšu dzimtas putns.
Tiklīdz pavasarī iestājas jaukāks laiks, kūst sniegs, briest pumpuri, marta beigās vai aprīļa sākumā no pārziemošanas atgriežas mūsu pazīstamā parku un mežaudžu dziedātāja žubīte.
Izskats: Uz tumšajiem spārniem divas baltas šķērsjoslas; virsaste zaļgana, ārējās stūrspalvas baltas. Pavasarī tēviņam galvas virsa un kakla aizmugure zilganpelēka; krūtis iesārti rūsganas. Mātītei un jauniem putniem visa mugurpuse zaļganbrūna, vēderpuse gaiša.
Balss: Parastākie saucieni „rju pink – pink”, „dri dri dri”, lidojumā īss „jiep”. Dziesma skanīga, apmēram kā „dzev – dzev – dzev – dzev – dzev – vīdzev”.
Sastop: Dažādu tipu mežos, parkos, dārzos (arī pilsētā).
Ligzdo: Dažādos kokos, zemu (dažkārt arī krūmos). Ligzda no sūnām, zāles stiebriņiem, ķērpjiem, bērza tāss plēksnītēm, tīmekļiem, izklājumā zīdītāju vilna un putnu spalvas. Aprīlī – jūlijā dēj 4 – 5 balti pelēkzaļganas, brūnām svītriņām un punktiņiem izraibinātas olas, ko 14 dienu laikā izperē.
Vasarā žubīte pārtiek vienīgi no kukaiņiem, kurus atrod kāpelējot un lēkājot pa koku zariem un tekalējot pa zemi. Rudenī un agri pavasarī, kad kukaiņu nav, pārtiek no nezāļu un skuju koku sēklām.
Ceļo: Atlido marta beigās – aprīlī, aizlido septembrī – oktobrī (uz Rietumeiropu). Siltākās ziemās nedaudz pārziemo tepat.
Avots: J.Baumanis, V.Klimpiņš „Putni Latvijā”, Kārlis Grigulis „Putnu grāmata”.
Žubītes un ziemas žubītes ir vienīgās sugas žubīšu ģintī. Žubītes ir mazi putniņi. To garums ir aptuveni 17 cm. Tēviņiem apspalvojums ir spilgtākās krāsās (īpaši pavasarī) nekā mātītēm. Žubītes ir sastopamas Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas austrumos. Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā žubīte ir introducēta suga. Latvijā tas ir viens no visizplatītākajiem putniem. Uzturas mežos un parkos, nereti arī apdzīvotu vietu tuvumā. Ligzdas vij kokos, maskējot tās ar sūnām un ķērpjiem. Dējumā parasti ir no 3 līdz 6 olām. Žubīšu barība galvenokārt ir sēklas un citas augu daļas, uzturā lieto arī kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus.
Lasīt tālāk
