PAR BRĪVU |
667 x 1000 px
72 dpi
|
224 KB | |
M |
1349 x 2024 px
11.42 x 17.14 cm / 300 dpi
|
2.33 MB |
PAR BRĪVU |
667 x 1000 px
72 dpi
|
224 KB | |
M |
1349 x 2024 px
11.42 x 17.14 cm / 300 dpi
|
2.33 MB |
Skriešana ir lielisks aerobais treniņš, kas palielina izturību, trenē sirdi un asinsvadu sistēmu. Ar skriešanu ieteicams nodarboties gan veselajiem, gan arī tiem, kas mokās ar dažādām saslimšanām, jo skriešana veicina organisma attīrīšanos un stiprina imunitāti. Skrienot organismā aktivizējas visi procesi, tostarp arī vielmaiņa. Skriešanai ir ļoti liela nozīme sirds un asinsvadu sistēmas darbības uzlabošanā. Turklāt, skrienot, tiek izvingrinātas locītavas, kas ir iesīkstējušas, ikdienā strādājot sēdošu darbu. Skriešanas pozitīvākā īpašība – tiek noslogotas daudzas svarīgākās muskuļu grupas. Noslodze ir arī elpošanas sistēmas muskulatūrai – tas nozīmē, ka gaisa apmaiņa notiek efektīvāk. Asinis tiek kvalitatīvi piesātinātas ar skābekli, tiek izvadīta ogļskābā gāze. Skriešana ir arī viens no ieteicamākajiem sporta veidiem izturības attīstīšanā.
Skriešana ir viens no ērtākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā nomest lieko svaru. Jebkura fiziska aktivitāte, šajā gadījumā skriešana, aktivizē vielmaiņu. Tāpēc, ja ir mērķis nomest lieko svaru, vienlaikus vajadzētu ēst arī sabalansētu uzturu. Lai samazinātu svaru, vajadzētu skriet trīs līdz četras (un vairāk) reizes nedēļā pa 40–50 minūtēm, taču tas ir tikai tādā gadījumā, ja savu skriešanas laiku esi palielinājis pakāpeniski. Ļoti apaļīgiem cilvēkiem būs grūti izturēt šādu tempu, netraumējot locītavas un sirdi, tāpēc jāsāk ar īsāku skriešanas laiku un mazāku reižu skaitu vai arī jāpievēršas aktīvai staigāšanai.
Lai arī varētu šķist, ka skriešana par labu ikviena veselībai nāk tikai tad, ja skrien daudz un ātri, speciālisti norāda pretējo – maksimālu labumu veselībai no šī sporta veida var gūt tikai tad, ja sevi skriešanas treniņos nepārmoka, tas ir, neskrien par ātru un neskrien par daudz. Treneris un Pekinas Olimpisko spēļu dalībnieks 50km soļošanā Igors Kazakevičs norāda, ka „iesācējiem sākumā būtu jāskrien tā, lai skrējiena laikā varētu brīvi sarunāties, nerastos aizelšanās no slodzes. Pats būtiskākais rādītājs tam ir pulss.” I. Kazakevičs uzsver, ka pulss katram var būt atšķirīgs – trenētiem cilvēkiem tie būs mazāk sitienu minūtē, ne tik trenētiem vai tiem, kuri pirmo reizi sadomājuši skriet, pulss būs augstāks. Pulsa robežas vislabāk veikt pārbaudēs, katrs cilvēks ir individualitāte un neviens speciālists, paskatoties uz cilvēku, nepateiks pulsa robežas, kādās būtu jāskrien treniņos, bet var arī ar kontroltreniņu palīdzību noteikt aptuvenās pulsu zonas. ”Sportojot aerobā pulsa (lēnā treniņa) robežās, tiek trenēta izturība, nostiprināta visa sirds un asinsvadu sistēma. Tādēļ arī tieši lēna skriešana tiek uzskatīta par veselīga dzīvesveida atslēgu. Lai gan iesācējiem sākumā gribas un nezināšanas rezultātā vēlme skriet aizelšoties.”
(http://www.irlaiks.lv/health/sport/active/article.php?id=25278; http://www.tours.lv/?module=hobbies&post=24)