0
info@redzet.lv

Pļaviņu novads

Stukmaņu muižas zvanu tornis ar vārtu caurbrauktuviStukmaņu muižas zirgu staļli
Lasīt aprakstu
Stukmaņu muižas ēku drupas, Stukmaņu muižas apbūve, Stukmaņi, Pļaviņu novads

Stukmaņu muižas ēku drupas

Kods: V-718-13
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 08. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 413 px
72 dpi
114 KB
S 2000 x 824 px
1.53 MB
M 4010 x 1653 px
33.95 x 14 cm / 300 dpi
5.2 MB
L 6288 x 2592 px
53.24 x 22 cm / 300 dpi
9.5 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Pļaviņu novads 
Pļaviņu novada karogs Pļaviņu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
 
 Centrs:     Pļaviņas
 Platība: 376,8 km2
 Iedzīvotāji (2010):  6294
 Blīvums:  16.7 iedz./km2
 Izveidots:  2009. gadā
 Teritoriālās vienības: Aiviekstes pagasts, Klintaines pagasts, Pļaviņu pilsēta, Vietalvas pagasts
 Mājaslapa:  www.plavinunovads.lv

Pļaviņu novads izveidots, apvienojoties Pļaviņu pilsētai, Aiviekstes pagastam, Klintaines pagastam un Vietalvas pagastam, 2009.gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.  Pļaviņu novads atrodas Vidzemes dienvidos, robežojas ar Kokneses, Ērgļu, Madonas, pa  Aivieksti ar Krustpils un pa Daugavu ar Salas un Jaunjelgavas novadiem. Novada administratīvais centrs –Pļaviņu pilsēta.

Attālums no Pļaviņu pilsētas līdz galvaspilsētai Rīgai ir 123 km. Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Baltkrievijas robeža (Paternieki), kuram aizpilsētas ziemeļu robežas uzbūvēts apvedceļš, autoceļš Pļaviņas (Gostiņi) – Madona – Gulbene (P37) un autoceļš Pļaviņas – Ērgļi (P78).

Pļaviņu pilsētu šķērso valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kas savieno Rīgu ar Krustpili, Daugavpili un Gulbeni.
www.plavinunovads.lv

Aiviekstes pagasts

Teritorija
Aiviekstes pag. Teritorija 1206. g.  Nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā. Cariskās Krievijas laikā tā bija vienīgā Vitebskas guberņas platība, kas iesniedzās Aiviekstes labajā krastā. Aiviekstesd pag. Izveidoja 1922.g., atdalot tā teritoriju no Ungurmuižas pagasta. 1927.-1930.g. Gostiņu miestu pievienoja Pļaviņām, bet 1933.g. Gostiņiem piešķīra pilsētas tiesības, tos atdalot no Aiviekstes pagasta.1935.g. pag. platība bija5093 ha. 1945.g. Aiviekstes pagastā izveidoja Aiviekstes un Brīvzemnieku ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1960.g. Aiviekstes ciemu pievienoja Pļaviņām, bet 1975.g. atjaunoja, un 1990.g. pārveidoja par pagastu. Adfministratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bij. Aiviekstes pag. Daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, tagad nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušo Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.

Daba
Aiviekstes pag. Atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma R malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs- pagasta vidusdaļu aizņem Pļaviņu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159.3m vjl., uz A no Odzes ezera. Puduļu sīkpauguru masīvs, A daļā Odzes valnis ar Kāršu kalniem, ZA malā Vesetas-Aronas ieplaka, ZR malā Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl.

Pagasta DA robeža iet pa Aivieksti, kuras lejteci pie Gostiņiem applūdina Pļaviņu ūdenskrātuve, kuras vid. Līmenis ir 72 m vjl. Pagasta ZA un DA daļā tek Aiviekstes pieteka Veseta, ZR daļā Pērses pieteka Pelava un tās pieteka Odze, kas iztek no Odzes ezera (pl. 269 ha, liel. Dziļ. 6,6 m). Pārējie ezeri nelieli: Dāmenezers (pl.15.3 ha), Līdacis (11 ha), Spīganas ez. (6,4 ha), Apaļais ez (3,6 ha), Neļaubītis (1,8 ha), Baltenītis (1,6 ha), Līkais ez (1,6 ha), Tulmenītis (1,3 ha), Skaidrais ez. (1,2 ha).

Pagasta DA malā plešas pārplūdušie Aiviekstes un Krievciema dolomīta karjeri. Lieli purvi atrodas pagasta A daļā: zemie Bokstu (pl. 335 ha) un Vesetnieku ( 283 ha) purvi, augstais Ķeķeļu purvs ( 177 ha) un Alaižu pārejas purvs (165 ha). Turpat arī Aiviekstes dolomīta atradnes daļa un Mālkalnu māla atradne (izmantota līdz 1962.g.), kā arī nelielas grants un smilts atradnes.

Kultūras un dabas pieminekļi
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Puduļu pilskalns un Draudavu senkapi ar krustakmeni. Ievērojams arhitektūras piemineklis ir trīs laidumu akmens tilts (19.gs.) pār Vesetu uz vecā Madonas ceļa; Krievciemā piemiņas akmens Aiviekstes forsēšanas vietā II PK laikā un sarkanarmiešu brāļu kapi. Vesetnieku purvā Vesetas krastos iestiepjas daļa no Vesetas palienes purva dabas lieguma (dib. 1999.g.). Dabas piemineklis ir Vesetas dižozols.


Klintaines pagasts

Teritorija
Klintaines pagasta teritorija 13. Gs. ietilpa Lokstenes pilsnovadā, kas piederēja Rīgas arhibīskapijai. Vēstures avoti liecina, ka 1478. G. par Stukmaņu muižas īpašnieku kļuvis Rīgas arhibīskapa vasalis J. Lokstens un viņa pieņemtais dēls Ā. Štokmanis, no kura uzvārda cēlies Stukmaņu nosaukums. Savukārt Kokneses amtmanim H. Grīteram 1632.g. tika uzdāvinātas vairākas zemnieku sētas Rīterupītes apkaimē, vēlāk tur izveidojās Rīteru muiža, kuras nosaukums (tāpat arī Rīterupītes nosaukums) cēlies no muižas īpašnieka uzvārda. Pagasta vēsturiskais centrs ir Stukmaņi. 1801.g. par muižnieka fon Baiera dāvinātajiem 1000 dālderiem pagasts nopirka zemi un Stukmaņos, pārbūvētajā Butces (Bridas) krogā, ierīkoja pagastnamu. No 1878.g. muiža piederēja Mēdemu dzimtai. 19.gs. bijušajā Stukmaņu pag. Teritorijā strauji izauga Pļaviņu miests. 1912.g. Stukmaņu pagastu pārdēvēja par Pļaviņu pagastu. 1927. g. Pļaviņām piešķīra pilsētas tiesības un  tika atdalītas no Pļaviņu pagasta. 1935.g. pag.platība bija 11 000 ha. 1945. g. Pļaviņu pagastā izveidoja Klintaines un Pļaviņu ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1954. g. Klintaines ciemam pievienoja Pļaviņu ciemu. 1960. g. un 1977.g. daļu Klintaines ciema iekļāva Pļaviņu pilsētas teritorijā. 1990. g., atjaunojot pagastu, to pārdēvēja par Klintaines pagastu. Pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem neliela agrākā Pļaviņu pagasta daļa ietilpst tagadējā Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētas teritorijā.

Daba
Klintaines pag. Atrodas Daugavas labajā krastā. Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā. Reljefu veido līdzenumi un pauguri, kuru augstums Rīteru apkaimē sasniedz 120,8 m. Vjl.

Pagasta D daļa – Daugavas senleja- ir visvairāk pārveidotais dabas rajons Latvijā- tieši šis Daugavas posms starp Pļaviņām un Koknesi bija viskrāšņākais un varenākais: upe plūda dziļā kanjonveida ielejā, krastos atsedzās līdz 15-20 m augstas dolomīta klintis, no kurām izcilākā bija Oliņkalns ar Andreja klinti un otrpus upei Staburags ar Liepavotu, laukakmeņi, krāces, gravas un avoti- tagad to visu sedz Pļaviņu HES ūdenskrātuve, virs normālā ūdenslīmeņa (72 m vjl.) paceļas vienīgi 1-4 m augstas dolomītu sienu augšmalas, bet Oliņkalns tagad ir 350 m gara un 130 m plata sala. Pagasta teritorijā tek vairākas nelielas Daugavas pietekas: Piešupīte, Maltupīte, Rīterupīte, Pērse, Odze, Lokstene.

Liela dabas bagātība- meži (priedes, egles, bērzi), kas aizņem 56% teritorijas, atrodas galvenokārt pagasta Z daļā. Liels purvs- Gnēvis (augstais purvs, pl. 344 ha). Rīteru karjerā un plašajā teritorijā gar Daugavas krastu no Klintaines līdz Pļaviņām agrāk ieguva dolomītu. Pagastā ir Jokumu smilts karjers, perspektīva ir Sēlišķu smilts atradne, kā arī Mūrnieku grants un smilts atradne.

Kultūras un dabas pieminekļi
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Oliņkalna un Avotiņkalna pilskalns, Pļaviņu pilskalns (Kaķkalns), Vīna kalns- pilskalns un senkapi. Oliņkalna pilskalns bija viens no lielākajiem pilskalniem Daugavas krastos, R pusē to norobežoja 175 m garš un līdz 7m augsts valnis; 1969.-1962.g. Ē. Mugurēviča vadītajos izrakumos atsegtas 16 celtņu vietas. No 20.gs.20. gadiem Oliņkalns bija iecienīta tūristu un masu pasākumu organizēšanas vieta, vēlāk Oliņkalna klintis kļuva par pirmo Latvijas alpīnistu vietu, tagad- ar mežu apaugusi saliņa ūdenskrātuvē. Oliņkalns nosaukumu ieguvis no Avotiņu mājām, kuru vieta tagad atrodas zem ūdens. Pilskalnu 1930. G. aprakstījis un uzmērījis E. Brastiņš. Kokiem apaugušā pilskalna augstums 42 m, DR pusē 10-18 m, I PK laikā stipri sapostījuši ierakumi. Pļaviņu pilskalns (Kaķkalns) atklāts 1990.g. (nosaukums, domājams, cēlies no nosaukuma „Kāķa kalns”- soda vieta). Vīna kalnā atradušās Stukmaņu muižas īpašnieku dzimtas kapenes. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis- Kalnapeļņu senkapi. Valsts nozīmes piemineklis ir  Stukmaņu muižas apbūve (17.gs. 2.p.- 20.gs. sāk.): vecā kungu māja „Sikadele”(18.gs.2.p.), ratnīca un zirgu stallis ar torni (18.gs.b.), divas klētis (18.gs.b.). Iespaidīgs arhitektūras ansamblis celts zviedru dzimtas pēcteču Kronstjernu, 1733.g.- A. fon Baijera, bet no 1780.g.- Levenšternu dzimtas valdīšanas laikā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis- robežakmens (Stukmaņu Pētera akmens) ar iecirstu ģerboni, krustu un bīskapa zizli (apzīmējis robežu starp Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa zemi), iepretī appludinātais Lokstenes pilskalns. Aizsargājami ģeoloģiski objekti (kopš 1977.g.) ir Rīteru dolomītu atsegums Rīterupītes kreisajā krastā un arī Daugavas labajā krastā, kā arī 500 m garā Maltupes (Klintaines) sausgultne un krasta kritenes (pl.13,6 ha)Rīteru ielejas DA malā (gandrīz visa ieleja applūdināta).


Vietalvas pagasts


Teritorija
Vietalva pirmoreiz minēta 1361.g. Vidzemes bruņniecības arhīva materiālos. 1935.g. Vietalvas pagasta platība bija 8100 ha. 1945.g. pagastā izveidoja Salas un Vietalvas ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. Vietalvas ciemam 1954.g. pievienoja Salas, 1960.g. – Odzienas ciemu.1990.g. Vietalvas ciema teritorijā atjaunoja Vietalvas pagastu.

Daba
Vietalvas pagasta lielākā daļa atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, DR mala – Viduslatvijas (Madlienas) nolaidenumā. Reljefs paugurains, virsas augstums pagasta DR daļā 92,6 m vjl., augstākie pauguri – Aizkalnes (211,6 m vjl.), Birznieku (207,7 m vjl.), Ragāru (193,4 m vjl.) kalns.

Pagastu Z-D virzienā šķērso Veseta- Aiviekstes labā pieteka. Pagasta Z daļā Veseta nelielā posmā ir robežupe, Vietalvas apkainē tā plūst pa senleju, kuras augstos krastus klāj mežs, abpus upei atrodas pļavas. Pērse pagasta R un DR nelielā posmā ir robežupe.Pelva (Pelve) – Pērses kreisā pieteka- tek pa pagasta R daļu. Vairāki nelieli ezeriņi: Alvīšezers (pl.14 ha), Apezers (3 ha), Vabulītis (3 ha), Baltenītis (2 ha), Miķelēnu ez., Zvanezers. Lielākās ūdenstilpnes ir Dīriķu ūdenskrātuve un Alunēnu dīķis.

Meži aizņem 43,6% pagasta platības, lielākie mežu masīvi- Tautonas un Mailes mežs. Vesetas grants un smilts atradne (krājumi 10,89 mlj m3).

Kultūras un dabas pieminekļi
Kultūrvēsturisks piemineklis ir Odzienas pils, , ko 19.gs. vidū cēlis barons fon Brimmers, tā ir izteiksmīga neogotikas pils Latvijā. Vēsturiska liecība ir II PK karā kritušo sarkanarmiešu brāļu kapi un tur uzstādītais piemineklis (1968.g. tēln. V. Albergs un Z. Zvāra, arhit. E. Šēnbergs). Vesetas krastos atrodas daļa no Vesetas palienes purva dabas lieguma (dib. 1999.g.). Jaunāsmuižas dižozols (apkārtmērs 7,8 m)un dzejnieka Ausekļa ozols. Nozīmīgi dabas objekti ir Jurģīšu un Pendēru akmens.
www.plavinunovads.lv

Stukmaņu muižas ēku drupas

Kods: V-718-13
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 08. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 413 px
72 dpi
114 KB
S 2000 x 824 px
1.53 MB
M 4010 x 1653 px
33.95 x 14 cm / 300 dpi
5.2 MB
L 6288 x 2592 px
53.24 x 22 cm / 300 dpi
9.5 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.