0
info@redzet.lv

Gulbenes novads

Stāmerienas ezers rudens vakarāStāmerienas ezers rudenī
Lasīt aprakstu
Stāmerienas ezers rudens vakarā, Stāmerienas ezers, Gulbenes novads, Ainava, Rudens

Stāmerienas ezers rudens vakarā

Kods: U-272-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 15. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
83 KB
S 2000 x 1333 px
1.32 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
5.6 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
11.9 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties visām bijušā Gulbenes rajona pašvaldībām.

Novada teritorijas kopplatība ir 187 608 ha jeb 1876 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs Gulbene atrodas Gulbenes paugurvaļņa dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā un pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

 Gulbenes novads
 Centrs:  Gulbene
 Platība: 1876,1 km2
 Iedzīvotāji (2010):  25 073
 Blīvums:  13.4 iedz./km2
 Izveidots:  2009. gadā
 Teritoriālās vienības:  1 pilsēta un 13 pagasti
 Mājaslapa:  www.gulbene.lv

Vēsture
Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (Gulbana) pirmoreiz minēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Iespējams, ka Druvienas nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka Drivinalda vārds. No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās Rīgas arhibīskapijas Latviešu galā, 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp Cesvaines un Alūksnes pilīm uzcēla Gulbenes mūra pili (Schwanenburg), kas kļuva par novada pārvaldes centru. Livonijas kara sākumā 1559. gadā pēc uzvaras Tirzas kaujā Gulbenes pili ieņēma Ivana IV karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam, bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Gulbenes pils krieviski nodēvēta par Шванцбург, pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Pēc Vidzemes iekarošanas Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Gulbenes draudzes novadu uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā muiža nonāca Zviedrijas valsts īpašumā. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam Frīdriham fon Bergam piederošajā Beļavas muižā (Kortenhof) uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā Johans Gotlībs fon Volfs iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis (Balto un Sarkano pili). 1835. gadā historisma stilā celta Stāmerienas muižas kungu māja, savukārt Jaungulbenes muižas kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš un uzbūvēta Gulbenes stacija.
lv.wikipedia.org

Gulbene

  • Gulbene pirmo reizi rakstos minēta 1224.gadā Tālavas zemju dalīšanas līgumā, kad to piešķīra Rīgas bīskapam.
  • Pilsētas platība – 1195,5 ha.


Pēc izpostīšanas 16.gs. pilsētiņa vairs neatjaunojās un līdz pat 20. gadsimtam te bija tikai Vecgulbenes muiža. Plašā apkārtnē labu slavu bija guvusi 1733. gadā dibinātā Gulbenes draudzesskola, kur 19.gs. 2.pusē strādājuši izcili skolotāji: ērģelnieks Jānis Krastiņš un rakstnieks Apsīšu Jēkabs.

Pēc tam, kad 1902. gadā netālu no muižas izbūvēja šaursliežu dzelzceļu Pļaviņas-Alūksne un 1916./17.g. platsliežu dzelzceļu caur Ieriķiem, sāka augt aizvien lielāka apdzīvota vieta, līdz 1920. gadā Vecgulbenei piešķīra miesta tiesības. Miests auga ap diviem centriem – muižu un dzelzceļa staciju. Pēc smagajiem Pirmā pasaules kara gadiem gulbeniešiem izdevās uzbūvēt gan Gulbenes komercskolu un arodskolu, gan dzelzceļa ierēdņu dzīvojamo namu koloniju, gan Latvijas Republikas lauku lielāko un greznāko dzelzceļa stacijas ēku, kuras celtniecība tika pabeigta 1926. gadā. Ēkas projekta autors – arhitekts, profesors Pēteris Voldemārs Fedders (1868.-1936). Ēka sagrauta 1944. gadā uzlidojumu laikā. Gandrīz pilnībā nopostīto stacijas ēku faktiski no jauna uzbūvēja vācu karagūstekņi. Atjaunošanu paveica labā kvalitātē, un ēka arhitektoniski un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras nopostītās.

Klasicisma stilā veidotā Gulbenes stacijas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

1928. gadā Vecgulbenes miestam piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Gulbene.

1929. gadā pretī baznīcai atklāja pieminekli par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem, kurš īpatnējs ar to, ka veltīts arī 1905. gada revolūcijas cīnītājiem, 1.pasaules karā kritušajiem, Malienas tribunāla upuriem. Padomju gados nopostīts, tas atjaunots 1992. gadā.

1930-to gadu beigās Gulbene bija tipiska Latvijas pilsēta ar nepilniem 4000 iedzīvotāju un to sauca par ziedošo dārzu pilsētu. Pēc 2.pasaules kara (izpostīta Baltā pils, baznīca, stacija, dzīvojamie nami) Gulbene atkopās un turpināja augt. Pilsēta īpaši ātri veidojās kopš 1949. gada, kad kļuva par Gulbenes rajona administratīvo centru.

Arī šodien tā ir tipiska Latvijas pilsēta- ar 1-2 stāvu apbūvi, ar padomju tipveida dzīvojamo māju kvartāliem un pilsētas centru, taču neapšaubāmi ar savu īpatnējo noskaņu un skaistumu. Te joprojām darbojas Baltijā vienīgais pasažieru šaursliežu dzelzceļš - bānītis, kas katru dienu kursē no Gulbenes uz Alūksni un atpakaļ. Ap 200 ha pilsētā aizņem parki. Tie ir bijušie muižas parki, ko 19.gs. lika veidot un kopt Vecgulbenes muižas īpašnieki baroni Volfi. Muižā kā kurpnieka dēls dzimis pirmais latviešu profesionālais gleznotājs Oto Bērziņš, ciemojies baronu radinieks - ievērojamais vācu izgudrotājs grāfs fon Cepelīns.

Kopš 2008. gada Gulbenē darbojas atjaunotās Vecgulbenes muižas komplekss, kur tika atklātas viesnīcas ēkas ar konferenču zāli, kafejnīcu, SPA centru un ģimenes māju. Ir sakārtots Baltās pils parks.
www.gulbene.lv

Beļavas pagasts
Platība    169 km2

Beļavas pagasts atrodas Gulbenes novada ziemeļu daļā. Lielākās apdzīvotās vietas: Beļava, Pilskalns, Letes, Ozolkalns, Svelberģis. Beļavas pagasta dienvidu robeža cieši piekļaujas Gulbenes pilsētai.

Šajā pagastā, kurš ir īpatnējs ar savām tik atšķirīgajām apdzīvotām vietām, atrodas Gulbenes paugurvaļņa augstākā virsotne – Beļavas jeb Kārtenes pilskalns, kas bijis viens no lielākajiem latgaļu pilskalniem apvidū. Beļavas pagastā atrodas arī Lisas (Pinteļu) ezers, kurš jauks ne tikai atpūtniekiem, bet izcils ar to, ka tajā atradusies t. s. klāstu jeb latgaļu ezermītne. Ar to saistās arī vietējie nostāsti.

Pagasta teritorija bagāta ar ezeriem: Augulienas, Sprīvuļu, Opulītis, Čušļu, Letes ezeri. Pilskalnā bijušās muižas centrā ar parku 18.gs. celtajā pilī atrodas K.Valdemāra pamatskola, turpat blakus ir brīvdabas estrāde.

Ozolkalns, kādreizējā Blomes pusmuiža, atrodas pilskalna pakājē. Šeit ir viena no senākām cilvēku apdzīvotām vietām. Cilvēki mituši arī netālajā Līkanšu jeb Rutkastes pilskalnā, bet pretī Lazdukalnam - Pērļukalnā atrasti akmens krāvuma kapi. Ozolkalna kultūras un sporta centrā „Zīļuks" notiek dažādi pasākumi. Te bērnības un skolas gadi pagājuši kordiriģentiem Imantam un Gido Kokariem.

Turpat Ozolkalnā top vairāk nekā 20 dažādi „Mū sieri", un visi gardi. Apmeklētājiem ir iespēja piedalīties siera siešanā, tiesa gan, iepriekš vienojoties ar saimnieku.

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Beļavas muiža, Beļavas-Kārtenes pilskalns, “Burtnieku” dzīvojamā rija, Lazdu kalns, Pērļu kalns, Rutkastes kalns, Viculaiku pilskalns, Lisas ezermītne, Andzēnu senkapi, Dumpurnieku senkapi, Jaunletu senkapi, Krimu senkapi, Kubulnieku senkapi, Liedskalnu senkapi.

Beļavas pagasts ir bagāts ar novadniekiem, kurus pazīst Latvijā un pasaulē: mākslinieki V.Irbe, L.Svemps, skolotājs, ābeces “Pirmie soļi” autors N.Dakers, kordiriģenti I. un G. Kokari, S. Duks, rakstnieks V. Lesiņš, koktēlnieks I. Poļaks, mākslinieks, gleznotājs I. Klapers. Šodien lepojamies ar saviem sportistiem: Edgaru Maskalānu (bobslejs), Armandu Zvirbuli (brīvā cīņa), Jāni Mezīti (sprints), Lindu Savļaku (biatlons), kā arī ar gleznotāju Solveigu Kļaviņu.
www.gulbene.lv

Daukstu pagasts
Platība    165 km2

Lielākās apdzīvotās vietas    Daukstes, Elste, Stari, Krapa

Daukstu pagasts izveidots tikai pēc 2.pasaules kara. Pagasta pārvalde atrodas Staros, bet pamatskola - Daukstēs. Apskatāmās vietas - Krapa ar pilskalnu- vienu no ievērojamākām apkārtnes latgaļu apmetnēm, kā arī ar Krapas Kapu kalns, ar kuru saistītas vairākas teikas. Netālu atrodas arī kulta vieta- Rožkalnu Raganas akmens.

Staru kultūras nams ir plašs ar lielu skatuvi. Staru sporta zāles apmeklētājiem cieņā ir galda teniss un pat florbols, kurā ir saņemtas godalgotas vietas Gulbenes novada turnīros.

Aktīvi darbojas pirtslietu darbnīca „Āriņos", zemnieku saimniecība „Jaundreiņi", nelauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu „Ušuru kūdra", mājražošanas – konditorejas uzņēmums SIA „Gardums".

Staros atrodas moto trase un lielais augļudārzs.
Daukstu pagasta "Gruzīšos" selekcionārs A.Fazekašs izveidojis Latvijai piemērotu šķirņu vīnogulājus.
www.gulbene.lv

Druvienas pagasts
Platība: 68 km2.

Lielākās apdzīvotās vietas: Druviena, Pērlis, Grote, Tīrumkleivas, Murāni, Silmači, Ziemeļi.

50% pagasta teritorijas klāj meži, skaistākais ir Pērļa sils ar Velniņa un Pērļa ezeriem, Pērļa dzirnavām un Pērļa krogu.
www.gulbene.lv

Galgauskas pagasts
Platība:    98 km2

Lielākās apdzīvotās vietas: Galgauska, Veiši, Rimstavas

Galgauskas pagasts atrodas Gulbenes novada ziemeļu daļā un robežojas ar Gulbenes novada Daukstu, Beļavas, Tirzas, Lejasciema, un Jaungulbenes pagastiem. Administratīvā centra attālums līdz novada centram ir 18 km. Galgauskas pagasta pārvaldes teritorijā atrodas Galgauskas pamatskola, feldšeru - vecmāšu punkts, bibliotēka, kultūras nams, komunālā saimniecība.

Galgauskas pagasta nosaukums cēlies no t.s. "poļu laikiem" 16.- 17.gs., kad muiža ieguvusi nosaukumu pēc tās īpašnieka- pana Golgovska vārda. Pagastā ir senas kultūras tradīcijas- kopš 1927.gada kā kultūras centrs darbojas Galgauskas Dziedāšanas biedrības nams, bet kopš 1937.gada- Galgauskas pamatskola.

Galgauskas "Božās" mūžu nodzīvojis viens no izcilākajiem lauku fotogrāfiem kurlmēmais Ferdinands Knoks, "Musteros" dzimis Malienas dzejnieks Alvils Ceplis.

Galgauskā 19.gs.vid.- 20.gs.vid. darbojās viena no divām rajona pareizticīgo draudzēm ar baznīcu Tirzas krastā.
www.gulbene.lv

Jaungulbenes pagasts
Platība    91 km2

Lielākās apdzīvotās vietas: Jaungulbene, Gulbītis, Aduliena
Jaungulbenes pagasts sāka attīstīties patstāvīgi no 18.gadsimta, kad Jaungulbene tika atdalīta no Gulbenes. Apskatāms ir Jaungulbenes muižas komplekss ar pili (19.gs.) un parku.

Jaungulbeniešu lepnums ir īpatnējie, neparastie Liedes kalni, kas kā septiņu pauguru virkne stiepjas gar Liedes upi. Liedes kalni ir unikāls dabas veidojums ar aizsargājamiem augiem. No vecā Madonas ceļa puses (no tilta puses) otrajā paugurā ir bijusi seno latgaļu pils vieta, bet nākamajā paugurā - kulta vieta Māras kalns. Jaungulbenes pagastā dzimis novadpētnieks Zelmārs Lancmanis.
www.gulbene.lv

Lejasciema pagasts
Platība: 338 km2

Lielākās apdzīvotās vietas: Lejasciems, Sinole, Mālmuiža, Dūre.

Lejasciema pagasts ir izveidojies ļoti skaistā vietā, divu upju – Gaujas un Tirzas – satekā, mežu ielokā. Krāšņās dabas ainavas papildina lielākie ezeri: Sudala, Roznieku, Galgauskas un Ādmiņu ezers. Lejasciema pagasts robežojas ar desmit kaimiņu pagastiem un platības ziņā ir viens no lielākajiem pagastiem Latvijā.

Savulaik Lejasciema pagasts bijis pazīstams gan ar plostniekiem, gan tirgotājiem un amatniekiem.

1928. gadā Lejasciemam tika piešķirtas pilsētas tiesības (Lejasciems toreiz bija mazākā Latvijas pilsēta) un vēlāk tika izstrādāts arī ģerbonis - zils baļķis uz zelta vairoga. Taču pilsētiņa neauga un 1939. gadā pilsētas tiesības zaudēja. No tā brīža ir pagājis ilgs laiks, lejasciemieši jau vairākās paaudzēs šo ģerboni un krāsas ir pieņēmuši par savējām, tādēļ ģerbonis ir atjaunots kā Lejasciema pagasta ģerbonis un reģistrēts Ģerboņu reģistrā. 2015. gada 14. maijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš Ģerboņu svētku laikā, Rīgā, Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājam Mārim Milnam svinīgi pasniedza Lejasciema pagasta ģerboni – Zelta laukā zila sija.

1944. gadā gāja bojā liela daļa no Lejasciema vēsturiskā centra un skaistā baznīca, kas celta pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta (viņš arī autors Berga Bazāram, dzīvojamai ēkai Marijas ielā 9 – Rīgā).
www.gulbene.lv

Litenes pagasts
Ģeogrāfiskais raksturojums
Platība: 127 km2

Lielākā apdzīvotā vieta: Litene

Pagasta teritorija ir līdzena, bez īpaši izteiktiem reljefa pacēlumiem. 54,2 % teritorijas aizņem meži, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 33,9%. Pagasta teritorijā ir Salenieku purvs 221 ha platībā. Upe Pededze (159 km garums) ir iecienīta ūdens tūristu atpūtas vieta. Pagasta teritorijā atrodas divi ezeri – Kaļņa ezers (119,5 ha) un Kaugura ezers (23,9 ha).    
 
Bioloģiskā daudzveidība
Litenes pagasta teritorijas bioloģiskā daudzveidība ir saistīta ar valsts nozīmes un vietējās nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām. Te ir dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene" (NATURA 2000 teritorija), dabas liegums „Mugurupes pļavas" (NATURA 2000 teritorija) un 17 mikroliegumi.

Īpašumā „Buciņi" izveidots iežogots briežu un dambriežu dārzs 110 ha platībā. Zemnieku saimniecībā „Sopuļi" sadarbībā ar Nīderlandes dabas fondu un Latvijas dabas fondu izveidots savvaļas zirgu un Hailander šķirnes govju aploks.

Vēsture
Litene veidojusies pirms vairākiem gadsimtiem, kad Pededzes krastos sākuši apmesties un līst līdumus zemnieki. Pēc Livonijas kara šis apvidus nonāca poļu rokās, tad 16.gs. otrajā pusē arī tika izveidota muiža, kas piederēja Alūksnes pils tiesai. Muižā celtas noliktavas labībai, kuru, tāpat kā kokus, pludināja pa Pededzi-Aivieksti-Daugavu uz Rīgu.

Kopš 1820.gada Litenes muiža piederēja baronu fon Volfu dzimtai. 19.gadsimtā muižas ēkas tika pārbūvētas. Šodien muižas pilī Pededzes stāvajā krastā atrodas Lienes pamatskola.

Par traģisku simbolu Litenes vārds latviešiem kļuvis kopš 1940.-41.gada notikumiem Latvijas armijas vasaras nometnes vietā, kad tika nošauti Latvijas armijas virsnieki un karavīri.

2011.gada 14. jūnijā kapos atklāja I.Freiberga un S.Gribovskas veidotu piemiņas ansambli „Sāpju siena". Ik gadu Litenes kapos un Sitas silā – Latvijas armijas vasaras nometnes vietā – notiek piemiņas pasākumi.

Kādreiz Litene lepojās ar kartona fabriku un Pededzes spēkstaciju. Pededzes līcī iekārtota estrāde.
www.gulbene.lv

Lizuma pagasts
Platība: 108 km2

Lizums
Senākās ziņas par Lizumu vēsta, ka 16. gadsimtā tas piederējis Tīzenhauzenu dzimtai. 18. gadsimta beigās Lizumu mantojusi Malamu dzimta.

1836. gadā Lizuma muižu nopircis Otto Gotlībs fon Volfs, un trīs paaudzēs Lizums piederējis baronu Volfu dzimtai. Šajā laikā pils ieguvusi savu tagadējo izskatu un kopā ar bijušajām muižas saimniecības ēkām veido pašreizējo pagasta centru.

Kādreiz Lizums bija būtisks dzelzceļa centrs, taču 1944. gadā skaistā Lizuma stacija tika sagrauta, savukārt 1999. gadā tika slēgta arī dzelzceļa līnija Rīga - Žīguri (caur Ieriķiem).

Velēna
Pirms 2. Pasaules kara ar Lizumu par pagasta centra lomu sacentās Velēna, kas strauji auga Gaujas krastā, taču kara beigās tika nopostīts faktiski viss Velēnas vecais centrs. Braucot pa Gulbenes - Smiltenes šoseju, skatiena uzmanību pievērš Velēnas baznīca, kas ir ne tikai stalta, bet arī "skanīga"- te skan Zauera firmas brīnišķīgās ērģeles.

Lizuma pagasta Velēnā bijusi pirmā zināmā skola tagadējā novada teritorijā - jau ap 1640.gadu. 1868.gadā skola atvērta arī Lizumā. Kopš 1937. gada skola atrodas Lizuma muižas pilī.

Velēnas draudzes skolā ilgus gadus strādājis skolotājs Kārlis Tarzieris, kurš ir autors pirmajai šaha mācību grāmatai latviešu valodā.
www.gulbene.lv

Līgo pagasts
Platība: 79 km2.

Lielākās apdzīvotās vietas: Līgo, Siltais.

Izveidots pēc II Pasaules kara
Līgo pagasts izveidots pēc II Pasaules kara, atdalot šo teritoriju no Jaungulbenes pagasta. Līgo ciemā atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, veikali. Kādreizējais Jaungulbenes muižas "pusmuižu gals", Līgo pagasts, ir izteikti lauksaimniecisks, kaut arī paprāvu daļu aizņem meži un Lielais Mārku purvs.

Siltais
Otras pagasta lielākās apdzīvotās vietas nosaukums ir Siltais. Te 1875.gadā dibināta Jaungulbenes Ministrijas skola, kas līdz 2009.gadam bija viena no vecākajām skolām novadā. Skolā bēgļu gaitu gadu – 1916./17. – kā skolotājs pie sava brāļa nodzīvojis dzejnieks Vilis Plūdons. Skolā mācījusies aktrise Antra Liedskalniņa, kurai šis pagasts bija dzimtā puse.
www.gulbene.lv

Rankas pagasts
Platība:    184 km2

Lielākās apdzīvotās vietas: Ranka, Rēveļi, Uriekste, Birzuļi, Kutumi

Par Rankas pagasta izcelšanos liecina romantiska liecība. Kādreiz Tālavas valdniekam Tālivaldim bija dēls Rameķis, kuram tēvs piešķīris zemes, kur apmesties. Rameķis kalnā uzcēlis pili. No tā laika Rameķa zemi sauca viņa vārdā, kas pamazām kļuva par Ramku. Pilskalnu pazīst tagad kā Kaudžu pilskalnu. Arī otra liecība, kas liecina par Rankas pagasta seno izcelšanos ir tā, ka Rankas pamatskola (bij. Lutera) dzīvo ar ļoti senām tradīcijām - ēka vien ir pāri par 100 gadu veca. Tikpat sena un vēsturiska bija Rēveļu (bij. Elizabetes) pamatskola, kura tika slēgta ar Gulbenes novada domes 2009. gada 31. jūlija lēmumu. Tagad šeit darbojas jauniešu iniciatīvu centrs "B.u.M.s.", Gaujasrēveļu bibliotēka un Rankas kultūrvēsturiskā mantojuma centrs.

Rankas pagasta ziemeļdaļa atrodas Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, vidus un dienviddaļā Piebalgas paugurainē. Reljefs paugurains. Rankas pagasts atrodas Gulbenes novadā, robežojoties ar Gulbenes novada Lizuma un Druvienas pagastiem, kā arī Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastu un Smiltenes novada Variņu pagastu. Rankas pagastam cauri tek Gauja, Azanda, Uriekste, Sace, Degļupīte, Lazdupīte, Pāpanupīte, Palsa. Pagastā atrodas vairāki nelieli ezeri – Kalmodu (Baltezers, platība – 23 ha), Cepļu (Melnezers, platība – 12 ha), Teļezers, Jāneļu un Pundurezers. Pagasta teritorijā atrodas vairākas ūdenskrātuves un purvi. 46,3% pagasta teritorijas aizņem meži.. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 6401,7 ha. No tiem aramzeme – 4397,5 ha.
www.gulbene.lv

Stāmerienas pagasts
Platība: 130 km2

Lielākās apdzīvotās vietas: Stāmeriena, Kalniena, Vecstāmeriena

Stāmerienas vārds vairumam valsts iedzīvotāju noteikti saistās ar romantisko Stāmerienas pili. Šī 19.gs. celtā, pēc 1905.g. dedzināšanas neogotikas stilā atjaunotā pils tiešām ir viena no īpatnējākām, skaistākām rajona vietām- gan ar savu arhitektūru, gan novietojumu Stāmerienas ezera krastā. Blakus novietojusies arī Stāmerienas pareizticīgo baznīca (celta 1904.g.), kas tiek atjaunota.

Stāmeriena sastāv no divām lielām apdzīvotām vietām - Stāmerienas, kas veidojusies ap muižu  un Vārgaļa, kas veidojies ap šaursliežu dzelzceļa staciju un dzirnavām. Stāmerienā darbojas pamatskola, kas izvietojusies 1.Republikas laikā celtā ēkā. Stāmerienas pagastā pēc 2.Pasaules kara iekļauta arī daļa Kalncempju pagasta ar Kalnienu.

Kalniena ir kādreizējais muižas centrs ar 19.gs. celto pili. No Kalnienas, attaisnojot tās nosaukumu, paveras plašs skats uz mežiem, pakalniem, ezeriem bagāto apkārtni. Īpaši izceļas novada lielākais - Ludza ezers (2.8 km2).

Stāmerienas muižā 1930-tajos gados viesojies itāļu rakstnieks, romāna "Gepards" autors Džuzepe Tomazi di Lampeduza.

Cauri pagastam ik dienas vairākkārt kursē "bānītis" - šaursliežu dzelzceļa vilciens Gulbene - Alūksne.

Vasarā gulbenieši ar bānīti dodas peldēties uz Stāmerienas ezeru.
www.gulbene.lv

Stradu pagasts
Stradu pagasta platība ir 174 km2.
    
Lielākās apdzīvotās vietas: Stāķi, Šķieneri, Stradi, Lejasstradi, Zeltaleja, Samiņi, Ceļmalas.

Stradu pagasts ir īpatnējs ar to, ka citas apdzīvotas vietas – Stāķi un Šķieneri – ir pāraugušas vietu, kas devusi nosaukumu pagastam – Stradus. Pagasts izveidots pēc II Pasaules kara no dažādu pagastu daļām, tāpēc tā veidošanās un augšana ir netradicionāla.

Stāķi un Šķieneri ar 20.gs. septiņdesmito un astoņdesmito gadu apbūvi veidojušies ap padomju laikos augušajām "Lauktehniku", "Pārvietojamo mehanizēto kolonnu" un citiem uzņēmumiem. Stāķos un Šķieneros arī tagad dzīvo liela daļa pagasta iedzīvotāju, darbojas tādi lieli uzņēmumi kā "Kombainserviss", "MTZ- serviss". Strados atrodas Samiņu keramikas cehs. 1994.gadā izveidota Stāķu pamatskola.

Viena no lielākajām pagasta bagātībām ir meži, kas aizņem 61% no visas pagasta teritorijas. DA daļā ar diženajām ozolu audzēm tās krastos līkumo Pededzes upe, kas uzņem pietekas – Akviņu, Krustalīci, Melnupi. Pededzes kreisajā krastā mežos atrodas trīs ezeri – Lazdaga (140 ha), Kaļņa (120 ha) un Mezīšu (14 ha).
www.gulbene.lv

Tirzas pagasts
Platība: 130.45 km2

Lielākās apdzīvotās vietas: Tirza, Virāne, Vecaduliena, Troškas, Alsupes.

BIEDRĪBAS NAMS
Kādreizējais Tirzas-Velēnas lauksaimniecības biedrības nams, tagad Biedrības nams, izveidojies par pagasta administratīvo un kultūras centru, kur atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, biedrība „Tirzas pagasta attīstības biedrība", Tirzas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, pasts.

SKOLA
Tirzā ir senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. 17.-18.gs. izglītības pamatus ir veidojusi Tirzas evaņģēliski luteriskā baznīca (19.gs.) un draudzesskola, kopš 19.gs. otrās puses pagastskola, tagadējā Tirzas pamatskola ar pirmo sporta halli (celta 2005.g.) Gulbenes novada lauku teritorijā.

Skola saistās ar ievērojamu cilvēku vārdiem - skolotāju Dzelzkalnu dinastijām, mācītāju P.E.Šacu ar daudzajiem skolēniem.

UPES
Tirzas pagastu gan sadala, gan apvieno Tirzas upe, kas tam devusi savu vārdu.

Tirzas upe sākas Piebalgas paugurainē kā Vaskupīte un iztek no Ezernieku ezera un, tikai paskrējusies kādu gabalu uz māsas Gaujas pusi, iegūst Tirzas vārdu. Tirzas upei savus ūdeņus atdod Aiša, Virāne, Alkšņupīte, Vijata, Lāčupīte, Sudaliņa, ietekot labajā krastā, bet Vilaune, Azanda un Gosupe no kreisās puses. Tirzas upes garums - 80 km.

NOVADNIEKI
Tirzas pagasts saista ar bagāto kultūrvēsturi, ko sniedz Tirzā pierakstītas tautasdziesmas un vietvārdi, kas apkopoti krājumā un vietvārdu kartē. Daudzu ievērojamu Latvijas mākslinieku, rakstnieku, teologu un politiķu dzimtu saknes meklējamas Tirzas pagastā un draudzē, te dzimuši un dzīvojuši - dzejnieces Tirzmaliete (M. Dzelzkalne) un Elza Ķezbere, rakstnieki Andrievs un Aīda Niedra, operdziedātājs un rakstnieks Mariss Vētra (Morics Blumbergs), gleznotājs Ludolfs Liberts, teoloģijas profesors Voldemārs Maldonis, bibliogrāfs Jānis Misiņš, grafiķis-akvarelists Pauls Kalējs-Duškins.

KO REDZĒT, KO APLŪKOT?

  • Āžu HES
  • Tirzas-Velēnas lauksaimniecības biedrības nams (tagad te pagasta pārvalde)
  • Tirzas svētavots
  • Tirzas Kancēna kapi – piemineklis I Pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem Tirzas draudzes locekļiem
  • PSRS perioda vēstures liecību ekspozīcija kādreizējā kolhoza dispečeru telpās
  • Kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcija „Ziedukalnā"
  • Tirzas centrā – Novadnieku birzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem
  • Slēpju muzejs
  • Tirzas evaņģēliski luteriskā baznīca

www.gulbene.lv

Stāmerienas ezers rudens vakarā

Kods: U-272-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 15. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
83 KB
S 2000 x 1333 px
1.32 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
5.6 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
11.9 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.