0
info@redzet.lv

Zosveidīgie

Meža pīle ar jaunajiem pīlēniemMeža pīles (mātīte)
Lasīt aprakstu
Meža pīles (mātīte), Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos), Meža pīles mātīte, Zosveidīgie, Putni

Meža pīles (mātīte)

Kods: D-321-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 02. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
164 KB
S 2000 x 1333 px
1.68 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3540 x 2360 px
29.97 x 19.98 cm / 300 dpi
4.62 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
 Zosveidīgie
Anseriformes (Wagler, 1831) 
 Valsts     Dzīvnieki (Animalia)
 Tips  Hordaiņi (Chordata)
 Klase  Putni (Aves)
 Apakšklase  Īstie putni (Neornithes)
 Infraklase  Neognati (Neognathae)
 Virskārta  Vistu un zosu virskārta (Galloanserae)
 Kārta  Zosveidīgie (Anseriformes)

Zosveidīgo kārta (Anseriformes)


Zosveidīgie
 (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu virskārtai (Neognathae). Zosveidīgo kārtā ir apmēram 170 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas sistematizētas 3 dzimtās. Pazīstamākie zosveidīgie putni ir pīles, zosis un gulbji.

Visi zosveidīgie putni ir ūdensputni, kas labi piemēroti dzīvei uz ūdens virsmas. Tie labi peld un nirst, tiem ir pleznveidīgas pēdas, tie spēj baroties zem ūdens, lai gan dažas sugas dzīvo gandrīz tikai uz sauszemes.

 

Zosveidīgie Latvijā:
Latvijā ir sastopamas 35 zosveidīgo sugas, no kurām 6 sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Visbiežāk sastopamās sugas Latvijā ir: meža pīle (Anas paltyrhynchos), paugurknābja gulbis (Cygnus olor), prīkšķe (Anas querquedula), krīklis (Anas crecca) un cekulpīle (Aythya fuligula). Kopumā Latvijā visretāk sastopamie zosveidīgie ir zosis. No visām sastopamajām zosīm ligzdo vienīgi meža zoss (Anser anser).

Vienīgās pīļu sugas, kas Latvijā ligzdo koku dobumos vai piemērotos būrīšos ir gaigala (Bucephala clangula) un lielā gaura (Mergus mergansser). Pārējie zosveidīgie putni veido ligzdas uz zemes.

 

Evolūcija:
Vissenākais zināmais zosveidīgais putns ir Vegavis iaai, kas dzīvoja krīta periodā. Pastāv viedoklis, ka zosveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem bija kopīgs priekštecis, no kura attīstījās abas kārtas, tādēļ tās tiek sistematizētas vistu un zosu virskārtā (Galloanserae).

Jau senajiem zosveidīgajiem putniem attīstījās tāds knābis, kāds tas ir joprojām mūsdienu sugām. Knābja apakšdaļa ir plakana, bet augšdaļa velvēta. Knābis un mēle strādā kā vienots mehānisms ūdens iesūkšanai caur knābja galu un vienlaicīgi ūdens izspiešanai pa knābja malām. Knābja augšdaļā atrodas rinda ar smalkām filtra plāksnītēm, kas uzķer nelielas barības daļiņas, kuras tiek pēc tam nolaizītas un norītas. Visiem zosveidīgajiem putniem mūsdienās ir šāds knābis.

Papildus tam dažas sugas ieguvušas alternatīvus barošanās veidus, kā zosis, kas ganās zālē, un gauras, kas medī zivis. Pat kliedzējzosu knābim, kurš ārēji atgādina plēsīgo putnu knābi, piemīt zosveidīgo knābju fukcijas.

 

Izskats un īpašības:
Zosveidīgie putni ir vidēji lieli vai lieli putni ar pleznainām kājām un masīvu ķermeni. Tiem ir garš kakls, toties īsas kājas. Lielākie šīs kārtas pārstāvji irgulbji, no kuriem lielākie ir ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus), paugurknābja gulbis (Cygnus olor) un Ziemeļamerikas gulbis (Cygnus buccinator). Dažādos avotos par lielāko tiek saukta viena no šīm sugām. Tomēr garākie ķermeņi ir Ziemeļamerikas gulbjiem, sasniedzot 183 cm garumu, un smagākais datētais gulbis ir paugurknābja gulbis, sasniedzot 23 kg svaru. Gulbji ir ne tikai lielākie zosveidīgie putni, tie ir arī lielākie lidojošie putni pasaulē. Mazākais zosveidīgais putns ir tropu pundurzoss (Nettapus coromandelianus), kas ir apmēram 30 cm gara un sver 270 g. Kliedzējzosis izskatās līdzīgi zosīm, tikai togalvas ir mazas un atgādina vistu galvu. Pīlēm, gulbjiem un zosīm ir plati spārni, kuru gali ir smaili.

Piecas zosveidīgo sugas nespēj lidot: Magelāna tvaikoņpīle (Tachyeres pteneres), baltgalvas tvaikoņpīle (Tachyeres leucocephalus), Folklendu tvaikoņpīle(Tachyeres brachypterus), brūnais krīklis (Anas aucklandica) un Snērsu salu krīklis (Anas nesiotis). Zosis un gulbji spalvas maina vienu reizi gadā, bet pīles divas reizes gadā. Kamēr zosveidīgie putni maina spalvas, tie nespēj lidot, izņemot žagatzosi (Anseranas semipalmata) un kliedzējzosis, kuras spalvas maina pakāpeniski.

 

Klasifikācija:
Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir visprimitīvākie putni neognatu apakšklasē (Neognathae). Zinātniekiem nav vienprātības par sistematizāciju pīļu dzimtas (Anatidae) dažām apakšdzimtām, kāpeldpīļu apakšdzimtu (Anatinae) un dižpīļu apakšdzimtu (Tadorninae).

lv.wikipedia.org


Zosveidīgie (Anseriformes)

Zosveidīgie ir vidēji, lieli vai ļotilieli putni ar pleznainām kājām un iegarenu ķermeni. Tiem ir samērā garš kakls. Zosveidīgie ir ūdensputni un dzīves lielāko daļu pavada pie ūdenskrātuvēm. Tie barojas ar ūdensaugiem. Labi peldētāji un nirēji. Ligzdu veido nidrājos vai ūdenskrātuvju krastos. No pasaule 170 sugām Latvijā sastopama 31 suga. 6 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Lielākie šīs kārtas pārstāvis ir ziemeļu (Cygnus cygnus) gulbis. Šis lielais, druknais putns sastopams aizaugušos ezeros, kur niedrājos veido lielu ligzdu. Paugurknābja gulbis strauji izplatās un jau sācis apmesties arī ne visai aizaugušos ezeros. Ligzdošanas laikā tie kļūst agresīvi un var uzbrukt cilvēkam, kas pietuvojies bīstami tuvu gulbja ligzdai. Nedaudz mazāki par ziemeļu gulbi ir mazais (Cygnus bewickii) un paugurknābja gulbis (Cygnus olor). Mazais gulbis un ziemeļu gulbis ir iekļauti LSG 3. kategorijā.

Mazākas par gulbjiem ir zosis. Zosis kopumā Latvijā sastopamas reti. Meža (Anser anser) un mazā (Anser erythropus) zoss ir iekļautas LSG attiecīgi 3. un 1. kategorijā. Meža zosis ligzdo lielajos piejūras ezeros, bet mazā zoss Latvijā neligzdo. Latvijā kā retu caurceļotāju purvos var sastapt sējas (Anser fabalis) un baltpieres (Anser albifrons) zosis. Piejūras rajonos migrāciju laikā var sastapt baltvaigu (Branta leucopsis) un melngalvas (Branta bermicla) zosis, bet šis zosis Latvijā neligzdo. Divas reizes latvijā ir ligzdojusi kanādas zoss (Branta canadensis), bet pēdējos gados tas vairs nav atkārtojies.

Pīles iedala peldpīlēs un Nirējpīlēs. Peldpīles barībum iegūst iegremdējot ķermeni līdz pusei ūdenī, bet nirējpīles – nirstot. Nirējpīles var viegli atšķirt pēc lidojuma – nirējpīles lido ar ļoti straujiemspārnu vēzieniem. Visbiežāk sastopamā peldpīļ suga ir meža pīle jeb mercene (Anas paltyrhynchos), kas sastopama visā Latvijā. Meža pīle ir sastopama visās lielākajās ūdenstilpnēs. Tā ir ļoti vērtīgs medījuma putns. Vēl samēra bieži sastopama ir prīkšķe (Querquedula querquedula) un krīklis (Querquedula crecca). Šīs divas sugas sastopamas tādos pašos biotopos kā meža pīle tikai nedaudz retāk. Visparastākā nirējpīle ir cekulpīle (Aythya fuligula). Cekulpīles tēviņam riesta laikā uz galvas izveidojas melns cekuls, no kā arī pīle ieguvusi savu nosaukumu. Vienīgā pīļu suga kas ligzdo koku dobumos vai piemērotos būrīšos ir gaigala (Bucephala clangula). Gaigala sastopama upju grīvās un jūrā. Nevar nepieminēt sāmsalas dižpīli (Tadorna tadorna), kas iekļauta LSG 3. kategorijā. Sāmsalas dižpīle sastopama tikai jūras piekrastes pludmales zonā. Pēdējos gados tā Latvijā sastopama aizvien biežāk.

Pēc uzvedības nirējpīlēm līdzīgās gauras iespējams novērot upju grīvās vai jūrā. Gauras ir slaidi putni ar samērā garu, ar maziem zobiņiem klātu knābi un pleznotām kājām. Tās ir lieliskas peldētājas un nirējas. Gauras spēj ienirt vairākus desmitus metrus dziļi. Garknābja gaura (Mergus serrator) ligzdo zem kāda bieza krūma lielu ezeru salās. Parastākā gauru suga ir lielā gaura (Mergus mergansser), kas līdzīgi gaigalai ligzdo koku dobumos. Tā ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā. Kā caurceļotāju Latvijā var sastapt mazo gauru (Mergus albellus).
latvijas.daba.lv

Meža pīles (mātīte)

Kods: D-321-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 02. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
164 KB
S 2000 x 1333 px
1.68 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3540 x 2360 px
29.97 x 19.98 cm / 300 dpi
4.62 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.