0
info@redzet.lv

Tauriņi

Spožais tumšdzīslu sprīžmetisNātru raibenis
Lasīt aprakstu
Mazais apšu sprīžmetis, Mazais apšu sprīžmetis (Lomaspilis marginata) , Sprīžmeši, Tauriņi, Kukaiņi

Mazais apšu sprīžmetis

Kods: D-0163-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 06. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
100 KB
S 2000 x 1333 px
1.59 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
1.9 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Tauriņi 
Klasifikācija 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Apakškārta Tauriņi (Rhopalocera)

Tauriņi jeb dienastauriņi (Rhopalocera) ir kukaiņu grupa, kas kopīgi ar naktstauriņiem veido zvīņspārņu kārtu (Lepidoptera). Lai arī mūsdienu zvīņspārņu sistemātikā šāda taksonomiskā vienība netiek izmantota, tomēr to var lietot, lai apzīmētu visus tauriņus, un daudzos informācijas avotos arī ir sastopams šāds kopējs tauriņu sugu apzīmējums. Ar šo apzīmējumu ir apvienotas 3 sūcējsnukaiņu apakškārtas (Glossata) virsdzimtas: Amerikas kožutauriņi (Hedyloidea), resngalvīši (Hesperioidea) un īstie tauriņi (Papilionoidea). Tauriņi ir izplatīti gandrīz visā pasaulē, un pretēji naktstauriņiem, kas veido otru zvīņspārņu kārtas grupu, tie galvenokārt ir aktīvi pa dienu. Tauriņu spārni parasti ir košās krāsās vai uzkrītoši izrotāti.


No visiem zvīņspārņiem tauriņi ir apmēram 9%, kas ir apmēram 20 400 aprakstītas sugas un apmēram 3500 neaprakstītas sugas (galvenokārt tropos dzīvojošās). Naktstauriņi veido 91% no visiem zvīņspārņiem. Lielākā daļa tauriņu sugu pieder pie raibeņu dzimtas (Nymphalidae), tās ir apmēram 7080 sugas. Otra lielākā dzimta ir zeltainīšu dzimta (Lycaenidae), kurā ir apmēram 5955 sugas.
lv.wikipedia.org

Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Tauriņus nosacīti var iedalīt dienastauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni aktīvi ir dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr arī tā sauktie naktstauriņi nereti aktīvi ir dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu. Ņemot vērā praktiskus apsvērumus tauriņus var iedalīt arī lieltauriņos, piemēram, dižtauriņi, un sīktauriņos, piemēram, kodes.

Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem. Daži tauriņi, kuriem ir grauzējtipa mutes orgāni (visiem pārējiem mutes orgāni ir sūcējtipa), barojas ar ziedputekšņiem. Nereti pieaugušie īpatņi nebarojas vispār, to sūcējsnuķis ir reducējies. Savukārt tauriņu kāpuri galvenokārt ir augēdāji. Vairākums barojas ar lapām, arī augļiem, stublājiem, saknēm, bumbuļiem, sīpoliem un arī koksni. Parasti tauriņi pārziemo kūniņas vai kāpura stadijā, retāk pārziemo olas vai pieauguši īpatņi. Daļai sugu gadā attīstās 2 vai vairākas paaudzes, vairākumam tomēr tikai viena.

Tauriņi ir sugām viena no bagātākajām kukaiņu kārtām (pasaulē zināmas ~140 000 sugas, vairākums no tām izplatītas tropos). Latvijā konstatētas ~2400 sugas, kas pārstāv 69 tauriņu dzimtas. Pazīstamākās no tām ir dižtauriņi, balteņi, raibeņi, samteņi, zeltainīši, resngalvīši (Hesperidae) (šīs dzimtas var uzskatīt par dienastauriņiem, tālāk minētās – par naktstauriņiem), sfingi, vērpēji (Lasiocampidae), pāvači (Saturniidae), pūcītes, sprīžmeši, lācīši (Arctiidae), tinēji (Tortricidae), plakankodes (Oecophorinde), tīklkodes (Hyponomeutidae), kodes u. c. Pēdējās 4 minētās dzimtas pārstāv sīktauriņus, bet iepriekšminētās – lieltauriņus. 44 tauriņu sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.


Dižtauriņi (Papilionidae)    
Krāšņākie tauriņi pieder pie dižtauriņu dzimtas. Vairākums sugu sastopamas tropos (pasaulē ~600 sugu). Latvijā konstatētas tikai 3 sugas. Biežāk sastopams (pēdējos gados gan aizvien retāk, tāpēc iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā) ir čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon). Šī tauriņa skaistie kāpuri barojas uz čemurziežiem, piemēram, noragām (Pimpinella) un rūgtdilēm (Peucedanum). Kā rets ieceļotājs no dienvidiem minams plūmju dižtauriņš (Iphiclides podalirius). Savukārt cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne) sastopams tikai dažu upju senlejās Kurzemē un ir iekļauts LSG 1. kategorijā. Senākā literatūrā kā Latvijā sastopama suga minēta arī laimiņu dižtauriņš (Parnassius apollo). Tomēr domājams, ka šī suga no Latvijas faunas izzudusi jau 19. gs. sākumā.

Balteņi (Pieridae)    
Šīs dzimtas tauriņiem raksturīgi balti, dzelteni vai oranži, ar melniem plankumiem klāti spārni. Spārnu krāsā un rakstā bieži izpaužas dzimumu dimorfisms. Balteņu kāpuri parasti ir zaļgani, dažkārt ar gareniskām joslām; klāti ar bieziem, īsiem matiņiem. Latvijā konstatētas 14 balteņu dzimtas sugas (visā pasaulē ~1000 sugu). Starp balteņiem ir vairākas pie mums parastākās dienastauriņu sugas, piemēram, kāpostu baltenis (Pieris brassicae) un rāceņu baltenis (Artogeia rapae). Viens no pirmajiem dienastauriņiem, kuru var novērot jau agrā pavasarī ir krūkļu baltenis jeb citrontauriņš (Gonepteryx rhamni). Tie ir no ziemas miega atmodušies pārziemojušie īpatņi. Piecas no balteņu dzimtas sugām pieder dzelteņu Colias ģintij.


Raibeņi (Nympahalidae)    
Vairākums pie mums sastopamo dienastauriņu ir raibeņi. Tie sastopami ļoti dažādos biotopos. Īpatnēji tauriņi ir zaigraibeņi (Apatura). Šo tauriņu tēviņiem spārnus klāj ne tikai pigmentzvīņas, bet arī optiskās zvīņas, tāpēc spārniem ir zilviolets lāsojums. Latvijā ir 2 zaigraibeņu sugas – kārklu (A. iris) un apšu (A. ilia) zaigraibenis. Abas sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (2. kategorijā). Lielākais raibenis Latvijā (iekļauts LSG 4. kategorijā) ir apšu raibenis (Limenitis populi) (mātītei spārnu izpletums var sasniegt 10 cm). Šos tauriņus nereti var novērot uz meža ceļiem pie lietus peļķēm, kur tie sūc ūdeni. Savukārt izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis (Aglais urticae). Arī šis tauriņš ir viens no pirmajiem pavasarī novērojamajiem tauriņiem. Pārziemo arī vairākas citas nātru raibenim radniecīgas sugas, piemēram, pie mums bieži sastopamais acainais raibenis (Inachis io). Dažas sugas, piemēram, dadžu raibenis (Cynthia cardui) un lielais nātru raibenis jeb admirālis (Vanessa atalanta) no dienvidiem veic masveida pārlidojumus. Pavisam Latvijā zināmas 37 raibeņu sugas (pasaulē ~5000 sugu). LSG bez jau 3 minētajām sugām vēl iekļautas: sausseržu raibenis (Limenitis camilla, 4. kategorija), mazais (Clossiana freija) un lielais (C. frigga) purvraibeņi (abas sugas 1. kategorija) un ceļteku pļavraibenis (Melitaea didyma, 3. kategorija).


Samteņi (Satyridae)    
Vidēji lieli un lieli tauriņi. Spārni galvenokārt brūni, pelēki vai okerdzelteni. Kāpuri attīstās gandrīz tikai uz graudzālēm. Pārziemo tikai kāpuri. Latvijā konstatētas 20 sugas (visā pasaulē ~2000 sugu). Visparastākā un ekoloģiski plastiskākā suga ir parastais samtenis (Aphanthopus hyperanthus). Silam raksturīga suga ir sila samtenis (Hipparchia semele), kas parasti nometas uz priežu stumbra un ar sakļautiem spārniem ir grūti pamanāms. Savukārt pļavās bieži var novērot pļavu vēršacīti (Maniola jurtina) un samtenīti (Coenonympha pamphilus). Divas sugas – purva samtenis (Erebia embla) un lielais silsamtenis (Hipparchia alcyone) – iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.


Zeltainīši (Lycaenidae)    
Zeltainīši jeb kā agrāk šo dzimtu dēvēja zilenīši (kā pareizi šo dzimtu saukt zinātnieki strīdās vēl joprojām) ir nelieli, bet spilgti tauriņi. Spārni tumši vai spilgti, galvenokārt zili, violetzili vai oranžsarkani. Spārnu krāsojumā un zīmējumā vairākumam sugu izpaužas dzimumu dimorfisms. Zeltainīši izplatīti visā pasaulē (~3500 sugu). Latvijā konstatēta 31 suga. Dzimtu iedala 3 apakšdzimtās: zeltainīši (Lycaeniinae, 6 sugas, parastākā suga – parastais zeltainītis (Lycaena phlaeas)), zilenīši (Polyommatinae, 19 sugas, pļavās bieži sastopams parastais zilenītis (Polyommatus icarus), bet sausos priežu silos sastopams lielais mārsilu zilenītis (Maculinea arion)) un astainīši (Theclinae, 6 sugas, visizplatītākais ir aveņu astainītis (Callophrys rubi))

Divas sugas – esparsetu zilenītis (Agrodiaetus damon, 1. kategorija) un brūnvālīšu zilenītis (Maculinea teleius, 3. kategorija) – iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.


Sprīžmeši jeb sprīžotāji (Geometridae)    
Viena no sugām bagātākajām dzimtām Latvijā ir sprīžmeši (~300 sugu). Dzimtas nosaukums radies no tā, ka šo tauriņu kāpuri pārvietojas „sprīžojot” , t. i. pievelkot vēdera kājas pie krūšu kājām, tādējādi izliecoties līkumā, tad atkal iztaisnojoties. Toties miera stāvoklī sprīžmeša kāpurs atgādina sausu zaru. Pieaugušie tauriņi aktīvi ir galvenokārt naktī un krēslas stundās. Viens no sprīžmešiem ir arī pie mums visvēlāk lidojošais tauriņš. Tas ir mazais salnsprīžmetis (Operophthera brumata). Šo tauriņu var novērot līdz iestājas pastāvīgs sals (parasti līdz novembra vidum). Šīs sugas kāpuri attīstās uz dažādiem kokiem un krūmiem, visbiežāk uz ozoliem un augļukokiem. Dažas sugas var būt postošas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, piemēram, priežu sprīžmetis (Bupalus pinarius). Trīs sugas – kraukleņu sprīžmetis (Baptria tibiale), zileņu vērpējsprīžmetis (Biston lapponaria) un uzpirkstīšu ziedsprīžmetis (Eupithecia pyreneata) – iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.


Pūcītes (Noctuidae)    
Sugām bagātākā lieltauriņu dzimta Latvijā. Līdz šim pie mums konstatētas 368 sugas (pasaulē zināmas > 30 000 sugas). Vairākums pūcīšu lido galvenokārt naktī vai krēslā. Tikai dažu sugu īpatņi, piemēram, linu krāšņpūcīte (Autographa gamma), lido arī dienā. Tauriņi pārtiek no nektāra un iztecējušas rūgstošas koku un augļu sulas. Dažas sugas piedalās augu apputeksnēšanā. Kāpuri attīstās uz dažādu augu virszemes daļām retāk augsnē uz saknēm. Dažu sugu kāpuri mīt uz koku stumbriem un akmeņiem, augošos ķērpjos un aļģēs, kā arī piepēs. Pazīstamākās ģintis un apakšdzimtas ir dārzpūcītes (Mamestra, 11 sugas), kapucpūcītes (Cucullia, 15 sugas), krāšņpūcītes (Plusiinae, 21 suga), laukpūcītes (Scotia, 7 sugas), lentpūcītes (Catocalinae, 7 sugas), pelēkpūcītes (Apatele, 13 sugas) un tīrumpūcītes (Euxoa, 8 sugas). Astoņas pūcīšu sugas – tumšā pūcīte (Xylomoia strix, 1. kategorija), traganzirņu pūcīte (Heliophobus kitti, 1. kategorija), ozolu karmīnpūcīte (Catocala sponsa, 2. kategorija), mauragu kapucpūcīte (Cucullia balsamitae, 2. kategorija), Leinera pūcīte (Conisania leineri, 2. kategorija), lielā kārklu ordeņpūcīte (Catocala adultera, 3. kategorija), ošu ordeņpūcīte (C. fraxini, 4. kategorija) un ozoliņu krāšņpūcīte (Plusidia cheiranthi, 3. kategorija) – ir iekļautas Sarkanajā grāmatā.


Kodes (Tineidae)    
Šīs dzimtas pārstāvji parasti ir sīki vai nelieli tauriņi. Aktīvas kodes ir krēslā vai naktī. Pieaugušie īpatņi barību neuzņem. Toties kāpuri gan. Kāpuriem ir slēpts dzīvesveids – vairākums dzīvo no tīmekļa un substrāta veidotās pārnēsājamās makstīs. Barībai kāpuri izmanto gan satrupējušu koksni, gan augus, sēnes un ķērpjus, kā arī dzīvnieku apmatojumu un ekskrementus. Daudzas sugas sastopamas arī cilvēka mitekļos (sinantropās sugas). To kāpuri saēd pārtikas produktus, vilnu, dabisko zīdu, kažokādas (ak šie dārgie kažoki!), spalvas, kā arī bojā zooloģiskās kolekcijas. Kodes izplatītas visā pasaulē (> 2000 sugu). Latvijā konstatētas 43 kožu sugas. Pazīstamākās sugas, kas grauž vilnas izstrādājumus un kažokādas ir drēbju kode (Tineola bisselliella) un kažoku kode (Tinea pellionella).


Sfingi (Sphingidae)    
Sfingi ir Latvijas lielākie naktstauriņi. Šīs dzimtas tauriņiem ir drukns, vārpstveida ķermenis ar gariem, slaidiem, nosmailotiem spārniem. Pakaļējie spārni mazāki par priekšējiem. Lido ātri. Pārtiek no nektāra. Kāpuri lieli un drukni, to aizmugurē raksturīgs ragveida izaugums. Kāpuri barojas no augu lapām. Latvijā diezgan parasts ir acainais sfings (Smerinthus ocellatus). Visagrāk pavasarī parādās priežu sfings (Sphinx pinastri). Jau sākot ar maija vidu, silos uz lielāko priežu stumbriem var atrast tikko izšķīlušos priežu sfingus, kuru pelēkā spārnu krāsa un zīmējums ir ļoti labi pieskaņoti priežu mizai. Dažreiz no dienvidiem ielido kartupeļu sfings, saukts arī par „miroņgalvu” (Acherontia atropos) – lielākais pie mums sastopamais sfings. Tā spārnu izplētums ir 12 – 13 cm. Pie mums miroņgalva normāli attīstīties nespēj.
latvijas.daba.lv

 

 

Tauriņu dzīve sākas ar olām. Tomēr dienas tauriņi parasti nepārziemo olas stadijā. No olām vasarā izšķiļas tauriņu kāpuri, un daudzi ziemu pavada kā nepieauguši kāpuri. Piemēram, zilenīši un zeltainīši vasaras otrajā pusē pēc barošanās ar lakstaugiem dodas turpināt barošanos un arī ziemot skudru pūžņos – vietās, kur pārcietīs auksto laiku. Entomologs V. Spuņģis stāsta, ka šo tauriņu kāpuri visu ziemu atrodas skudru pilnīgā aprūpē. Tos uzskata par „savējiem”, jo kāpuri izdala tādas pašas smaržvielas jeb feromonus kā skudras, un tāpēc tos pabaro, sasilda un sargā. Pūznī ir tumšs, neko nevar redzēt, tāpēc skudrām pat nerodas aizdomas par liekēžiem. Pavasarī kāpuri turpat iekūņojas un izlido. Ošu pļavraibeņi ziemo kā nepieauguši kāpuri, kas pavasarī vēl barosies. Vairākām tauriņu sugām ziemo pilnībā pieauguši kāpuri, kas izveido iekūņošanās kameru, visbiežāk zemsedzē. Iekūņošanās kamera ir kāpura izveidots iedobums kādā substrātā, piemēram, augsnē vai trūdos, un šajā kamerā kāpurs pārvēršas par kūniņu.

Lielākā daļa dienas tauriņu pavada ziemu kā kūniņas. Rudenī kāpuri sameklē drošas paslēptuves zemsedzē, zem koku mizām, kūlā, kā arī cilvēku mājokļos un iekūņojas. Pavasarī tie pārvērtīsies par pieaugušiem tauriņiem.

Pirmos pavasarī redzēsim tos tauriņus, kas ziemu pavadījuši kā pieauguši kukaiņi. Tie ir parastais nātru raibenis, bērzu raibenis, papuves raibenis, acainais nātru raibenis, krūkļu baltenis jeb citrontauriņš. Tuvojoties aukstam laikam, pieaugušie tauriņi meklē drošas paslēptuves koku dobumos, mizu spraugās, alās, putnu būrīšos, zemsedzē, neapkurinātās cilvēku mītnēs un malkas grēdās - vietās, kur ir sauss, nav nokrišņu, temperatūra ir ap nulli, kas pavasarī neapplūst un ir nesasniedzamas plēsējiem (putniem un sīkajiem zīdītājiem). Svarīgs noteikums ziemošanas vietai ir vienmērīga temperatūra ziemas laikā, tāpēc tauriņi zem koka mizas izvēlēsies paslēpties stumbra Z pusē, kas saulē tik ļoti neuzsils.

Ziemošanas laikā tauriņu organismā samazinās ūdens daudzums, pēc funkcijām cilvēka asinīm līdzīgais šķidrums, kas sastāv no taukiem, olbaltumvielām un cukuriem – hemolimfa – kļūst biezāka un darbojas kā antifrīzsViens no draudiem ziemojošajiem tauriņiem ir to ķermeņa sasilšana. Tādā gadījumā kukaiņi iztērē tauku rezerves un tiem pietrūkst enerģijas, lai sagaidītu pavasari. Ja tauriņi un citi kukaiņi pavada auksto laiku Tavā mājā, pirms kurināšanas tos vajag salasīt un, nesildot rokās, aiznest uz kādu citu ēku, ko nav paredzēts apsildīt, piemēram, šķūni vai pagrabu.
www.diena.lv/dzivesstils

Mazais apšu sprīžmetis

Kods: D-0163-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 06. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
100 KB
S 2000 x 1333 px
1.59 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
1.9 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.